Pārnova ir atstājusi pēdas baktēriju fosilijās

FOTO: Reuters/ScanPix

Tas, ka mūsu galaktikā reizēm uzsprāgst kāda pārnova, nav nekāds brīnums. Kā izrādās, liecības par pārnovu sprādzieniem ir ieraugāmas ne tikai dažādos teleskopos, bet arī Zemes nogulumiežos un fosilijās.

Iespējams, ka okeāna dzīlēs esošajos nogulumiežos slēpjas pirms aptuveni 2,2 miljoniem gadu uzsprāgušas pārnovas izmestais dzelzs. Līdz mūsdienām tas saglabājies dzelzi mīlošo baktēriju fosilijās. Ja atradums tiks apstiprināts, tas būs pirmais gadījums, kad konkrēta zvaigznes sprādziena atliekas ir pamanītas bioloģiskos objektos.

2004. gadā zinātnieki paziņoja, ka Klusā okeāna nogulumiežos ir izdevies konstatēt dzelzs izotopa (Fe-60) klātbūtni. Šis dzelzs izotops neveidojas uz Zemes. Izmantojot konkrētā elementa sabrukšanas periodu, kas ir 2,6 miljoni gadu, viņi noteica, ka pārnovas atliekas uz Zemes varēja nonākt aptuveni pirms 2,8 miljoniem gadu. Avots, kā secināja pētījuma dalībnieki, bija aptuveni 10 parseku attālumā uzsprāgusi pārnova.

Fiziķis Šons Bišops no Minhenes Tehniskās universitātes Vācijā vēlējās noskaidrot, vai šīs

pārnovas pēdas ir atrodamas Zemes dzīvības formu fosilijās.

Daži no bioloģiskajiem kandidātiem ir īpašas baktērijas, kuras no apkārtējās vides savāc dzelzi, lai veidotu 100 nanometru platus kristālus, ar kuru palīdzību konkrētie mikroorganismi orientējas Zemes magnētiskajā laukā. Šīs baktērijas arī mūsdienās dzīvo jūrās un okeānos, slānī, kur ar skābekli bagātie ūdeņi satiekas ar skābekļa nabadzīgajiem ūdeņiem.

Tādēļ Bišops kopā ar kolēģiem ieguva aptuveni 1,7 līdz 3,3 miljonus gadus senus iežus no Klusā okeāna dzīlēm. Pēc tam viņi paņēma paraugus no vairākiem slāņiem, kuru vecums atšķiras aptuveni par 100 000 gadiem. Paraugi tika apstrādāti ar īpašu metodi, kas ļauj izdalīt tikai bioloģiskajos avotos esošo Fe-60 izotopu. Iegūtie materiāli tika analizēti masas spektrometrā, lai noteiktu, vai tajos ir konkrētais dzelzs izotops.

Izrādījās, ka Fe-60 paraugos ir. Bišops atzīst, ka daudzums ir ārkārtīgi niecīgs, bet vienīgā vieta, kur tas parādās, ir slāņos, kuru vecums ir aptuveni 2,2 miljoni gadu. Šis tikko pamanāmais Fe-60 signāls, kā uzskata Bišops, varētu būt baktērijas veidotā magnetīta (Fe3O4) ķēžu atliekas. Iespējams, ka baktērija iekļāva savā struktūrā pārnovas izmesto dzelzi.

Šobrīd nav zināms, tieši kura zvaigzne uzsprāga tajā laikā, lai arī ir viens pētījums, kurā

kā iespējamais avots tiek minēta zvaigzne Skorpiona-Centaura zvaigžņu asociācijā,

kas atrodas aptuveni 424 gaismas gadu attālumā no Zemes.

«Tas ir intriģējoši,» teica astrofiziķis Braiens Tomass no Vašbērna universitātes ASV, kurš pētījumā nepiedalījās. «Jo īpaši interesanti tas ir tādēļ, ka tas ir tiešā veidā saistīts ar konkrētu notikumu.»

Šobrīd Bišops un viņa vadītā komanda analizē otru iežu paraugu no Klusā okeāna dzīlēm, lai noskaidrotu, vai arī tajā atrodams Fe-60.

Uz augšu