Skaidro, vai Liepāju sasniegs imigranti

Izstādē «Tīrkultūra» apskatāmi gan profesionālu, gan amatieru mākslinieku darbi dažādās tehnikās, autori ir krievi, baltkrievi, uzkraiņi, romi. Tā ir daļa no pasākuma cikla, kas notiek visā Latvijā. Liepājā tā laikā piektdien notika arī seminārs, kas bija veltīts trešo valstu pilsoņu integrācijas jautājumiem. Uz to Liepājas Universitātē bija sanākuši Kultūras ministrijas paspārnē īstenotā projekta «Nacionālais integrācijas centrs», Liepājas pašvaldības, Sociālā dienesta, Nodarbinātības valsts aģentūras, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, mazākumtautību biedrību un citu organizāciju pārstāvji.

Semināra dalībnieki žurnālista Anša Bogustova vadībā mēģināja noskaidrot, vai Liepāja varētu sagaidīt imigrantu pieplūdumu no trešajām valstīm un ko tādā gadījumā vajadzētu darīt, lai sabiedrība viņus iekļautu. Kultūras ministrijas pārstāve Daiga Falkane, atsaucoties uz «Nacionālā integrācijas centra» pieredzi, norāda, ka tie trešo valstu pilsoņi, kas pie šī centra vēršas, «grib mācīties valodu un būt lojāli». Šiem cilvēkiem arī esot darbs un iespēja pašiem sevi nodrošināt. «Jāuztraucas būtu par nepilsoņu daļu,» par integrācijas problēmām Latvijā piebilst D. Falkane.

«Mīlestība un darbs,» PMLP Liepājas nodaļas vadītāja Vija Vilmane min galvenos iemeslus, kāpēc šeit ierodas trešo valstu pilsoņi. Liepājā pašlaik tādu ir 6,7 procenti visu iedzīvotāju, apkārtējos astoņos novados kopā – 0,7 procenti, viņa informē. Liepājā ir 5,5 tūkstoši cilvēku ar uzturēšanās atļaujām. 80 līdz 90 procentu to ir Krievijas pilsoņi, kas nav ieceļojuši pēdējā laikā, bet gan dzīvo jau sen. Straujš trešvalstnieku pieaugums bijis 2010. gadā, kad daudzi Liepājas iedzīvotāji pieņēma Krievijas pilsonību, bet palika dzīvot šeit, skaidro V. Vilmane. Tie bija gan Krievijā noteikto pensijas vecumu sasniegušie, gan studenta vecumu sasniegušie, kas vēlas mācīties Krievijā. Daļa šeit dzīvojošo tā saukto trešvalstnieku ir ukraiņi, kas strādā kuģu būvē.