Kiprā ir vēlreiz atlikta parlamenta sēde, kurā paredzēts izskatīt likumu par bankās esošo noguldījumu aplikšanu ar vienreizēju nodokli un citiem pasākumiem, kas nepieciešami starptautiskā aizdevuma saņemšanai. Šis nodoklis tiks attiecināts gan uz rezidentu, gan nerezidentu noguldījumiem. Kipras bankas nedarbosies līdz ceturtdienai.
Kiprā joprojām nepieņem likumu par banku noguldījumu nodokli (173)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šāda sēde vispirms bija plānota svētdien, bet tika atlikta uz pirmdienu. Parlamenta spīkers Janakis Omiru pirmdienas pēcpusdienā paziņoja, ka sēde tagad ir atlikta uz otrdienas pulksten 18.
Par sēdes atlikšanu vienojās parlamentā pārstāvēto partiju līderi pēc tikšanās ar valsts prezidentu Niku Anastasiadi.
Eirozonas finanšu ministri pirmdienas vakarā rīko telekonferenci, lai apspriestu ierosinātās izmaiņas Kipras glābšanas programmā. Sagaidāms, ka konference sāksies plkst.20.30 pēc Latvijas laika.
Starptautiskā aizdevuma saņemšanas nosacījumi, sevišķi nodoklis visiem banku noguldījumiem Kiprā, pirmdien radīja satraukumu fondu tirgos un jaunas bažas par parādu krīzes izplatīšanos eiro zonā.
Kipras finanšu ministrs Mihalis Sarris un Centrālās bankas prezidents Paniks Demetriadis paziņoja parlamentāriešiem, ka viņi abi mēģina panākt, lai mazie banku noguldītāji tiktu atbrīvoti no šī jaunā nodokļa.
Sarris un Demetriadis sacīja, ka viņi izskata iespēju nepiemērot šo nodokli noguldījumiem līdz 100 tūkstošiem eiro (70 tūkstošiem latu), bet tādā gadījumā būtu jānosaka lielāka nodokļa likme noguldījumiem, kas lielāki par 100 tūkstošiem eiro.
Eiropas Savienības (ES) ziņu avots Briselē sacīja, ka Kipra un starptautiskie kreditori apspriež iespējamās šī nodokļa izmaiņas.
"Mēs tiešām gribam samazināt [nodokļa] ietekmi" uz mazajiem noguldītājiem,
bet arī sasniegt to pašu mērķi - ar šī nodokļa palīdzību iegūt 5,8 miljardus eiro (četrus miljardus latu)," sacīja ziņu avots.
Valdībai ir jāpanāk banku noguldījumu nodokļa apstiprināšana parlamentā, pirms Kipras bankas atsāks darbu pēc brīvdienām. Bankas bija plānojušas atsākt darbu otrdien, bet tagad kļuvis zināms, ka tas notiks tikai trešdien.
Centrālā banka: Bankas Kiprā būs slēgtas līdz ceturtdienai
Kipras bankas nedarbosies līdz ceturtdienai, pirmdien paziņoja Kipras Centrālā banka. "Bankas būs slēgtas arī otrdien un trešdien," aģentūrai AFP paziņoja kāda Centrālās bankas amatpersona.
Pirmdien Kiprā ir oficiāla brīvdiena, tādējādi bankas nestrādā kopš nedēļas nogalē panāktās vienošanās par valsts glābšanu.
Banku darbības apturēšana skaidrojama ar bažām par gaidāmo depozītu aizplūšanu no Kipras bankām pēc tam, kad sestdien noskaidrojās, ka apmaiņā pret finanšu palīdzību Kipras banku klientiem par saviem depozītiem nāksies maksāt vienreizēju nodevu.
Jau vēstīts, ka eiro zona un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) sestdien panāca vienošanos par 10 miljardu eiro (septiņu miljardu latu) aizdevuma piešķiršanu Kipras ekonomikas glābšanai.
Lai samazinātu summu, kas jāpiešķir starptautiskajiem aizdevējiem,
Kipras bankās esošie noguldījumi tiks aplikti ar vienreizēju nodokli, tādējādi iegūstot 5,8 miljardus eiro
(četrus miljardus latu).
Vienošanās tika panākta gandrīz desmit stundu ilgā eiro zonas finanšu ministru sanāksmē Briselē, kurā piedalījās arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi, SVF izpilddirektore Kristīne Lagarda un Kipras prezidents Niks Anastasiadis.
Plānotais nodoklis ļauj izvairīties no valsts maksāto pensiju un valsts sektorā strādājošo algu samazināšanas, uzsvēra Kipras finanšu ministrs Mihalis Sarris.
Visiem noguldījumiem Kipras bankās, kas pārsniedz 100 000 eiro (70 000 latu), tiks piemērots 9,9% nodoklis, bet noguldījumiem, kas mazāki par 100 000 eiro, - 6,75% nodoklis. Šis nodoklis tiks attiecināts gan uz rezidentu, gan nerezidentu noguldījumiem. Kipras bankās ir daudz lielu nerezidentu noguldījumu no Krievijas, un tiek uzskatīts, ka Kipra ir viens no lielākajiem Krievijas netīrās naudas atmazgāšanas centriem.
Kipras bankas jau ir veikušas pasākumus,
lai noguldījumus nebūtu iespējams izņemt pirms aplikšanas ar nodokli.
Tiek plānots sākt šī nodokļa iekasēšanu, kad bankas atsāks darbu.
Vienošanās arī noteic, ka Kipra paaugstinās uzņēmumu ienākuma nodokli no 10% līdz 12,5% un veiks plašu valsts īpašumu privatizāciju.
Paredzams, ka no aizdevuma summas apmēram vienu miljardu eiro (700 miljonus latu) piešķirs SVF.
Gaidāms arī, ka Krievija pagarinās atmaksas termiņu 2,5 miljardu eiro (1,8 miljardu latu) aizdevumam, kuru saskaņā ar pašreizējo vienošanos Kiprai ir jāatdod 2016.gadā. Kipras finanšu ministram par to ir paredzētas sarunas Maskavā pirmdien.
Iepriekš tika lēsts, ka starptautiskais aizdevums Kiprai sasniegs 17,5 miljardus eiro (12,3 miljardi latu). Pret tik lielu aizdevumu iebilda SVF, jo Kipras gada iekšzemes kopprodukts (IKP) ir apmēram 17 miljardi eiro (12 miljardi latu), un, pēc SVF domām, šāda parāda attiecība pret IKP nebūtu ilgtspējīga.
Kipra pagājušā gada jūnijā paziņoja, ka tai būs nepieciešams starptautiskais aizdevums, jo tās banku sektoram, kam ir liela ekspozīcija uz Grieķijas banku sektoru, ir radušies lieli zaudējumi Grieķijas parādu krīzes dēļ.
Kiprai piešķirtais būs jau piektais aizdevums grūtībās nonākušajām eiro zonas dalībvalstīm pēc Grieķijas, Īrijas, Portugāles un aizdevuma Spānijas banku sektora glābšanai.
Gaidāmais nodoklis ir izraisījis sašutumu Kiprā un radījis bažas, ka arī citas grūtībās nonākušas valstis var mēģināt risināt savas problēmas uz noguldītāju rēķina. Finanšu tirgos pirmdien saruka banku akciju cenas, investoriem meklējot drošāku vietu investīcijām.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins raksturoja šo nodokli kā "netaisnīgu, neprofesionālu un bīstamu". Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka "tas vienkārši izskatās pēc citu cilvēku naudas konfiskācijas".