Latvijas musulmaņi sapņo par klasisku mošeju Rīgā

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Musulmaņi un islāms nekoncentrējas tikai Tuvo Austrumu valstīs - arābu pasaules kultūras un reliģijas simbioze jau sen kļuvusi par daļu no Eiropas valstu ikdienas realitātes. Tomēr musulmaņu integrāciju par izgāzušos nesen nodēvēja Vācijas kanclere Angela Merkele un šonedēļ tieši to pašu atzina Lielbritānijas premjers Deivids Kamerūns. Cik daudz Latvijā ir musulmaņu, kā tie integrējušies sabiedrībā un vai drīzumā Rīgas ainavu varētu papildināt kāda mošeja? Šo tematu šo svētdien pētīja LNT raidījums „Top10”.

100 gadus sena vēsture Latvijā

Oficiāli pirmā musulmaņu kopiena Latvijā tika reģistrēta jau 1902.gadā. Tādēļ var teikt, ka līdzās tradicionālajām kristiešu draudzēm arī islāma vēsture mūsu valstī stiepjas vairāk nekā 100 gadu garumā.

„Top10” vēstīja, ka Latvijā par musulmaņiem var uzskatīt aptuveni 10 tūkstošus cilvēku. Tomēr to musulmaņu skaitu, kas cieši ievēro islāma normas, esot grūti noteikt – tie varētu būt vien kādi 10 līdz 20%. Lielākoties viņi esot sastopami Rīgā, bet par nozīmīgiem centriem varot dēvēt arī Daugavpili un Ventspili.

Tikšanās vieta sāk kļūt par šauru

Par populārāko tikšanās vietu kļuvusi Rīgā un Latvijā vienīgā mošeja. Tā gan nav atsevišķa celtne ar minaretiem, bet gan 120 kvadrātmetrus plaša piebūve namam Brīvības ielā 104. Tieši piektdienās uz lūgšanām šajā mošejā sanāk visvairāk cilvēku, un tad tā esot teju pārpildīta.

Tāpēc Latvijas musulmaņu kopienas vadītājs Zufars Zainuļins „Top10” nenoliedza, ka šajā vietā sākot palikt par šauru. Viņš atzina, ka tuvākā gada vai divu gadu laikā tikšot sākta šīs mošejas zāles paplašināšana, taču kopienai neesot nekāda pašmērķa uzbūvēt klasisku ēku.

„Musulmanis var lūgties jebkur – svaigā gaisā vai jebkuras telpas stūrīti. Lai vērstos pie Visaugstākā, nav vajadzīga īpaša ēka. Līdz ar to mēs dzīvojam bez spriedzes,” skaidroja Zainuļins.

Mošejas celšanai - šķēršļi

Tomēr sarunās ar „Top10” top skaidrs, ka arī vietējie Latvijas musulmaņi agri vai vēlu sapņo par savu klasisko mošeju, jo arī kristieši dodas uz baznīcu, bet ebreji uz sinagogu. Vislabāk būtu, ja tā atrastos tuvāk centram, tomēr tikpat labi tai vieta iederētos kādā no Rīgas mikrorajoniem.

Taču pagaidām iecerei esot daži šķēršļi. Pirmkārt, līdzīgi kā valstī var pastāvēt viena evaņģēliski luteriskā baznīca vai viena Romas katoļu baznīca tās juridiskajā izpratnē, arī musulmaņiem drīkst būt tikai viena baznīca. Latvijā šobrīd oficiāli ir reģistrētas 15 musulmaņu draudzes, bet nav vienas organizācijas, kas pārstāvētu visu Latvijas musulmaņu intereses.

Mošeja jāceļ draudzei

Teorētiski lielākās izredzes varētu būt Zainuļina vadītajai Latvijas musulmaņu kopienai, jo viņš pulcējot aptuveni trīs ceturtdaļas islāma reliģijas piekritēju. Ik pa brīdim publiski pamanāma ir arī apvienība „Ideļ” vai Rīgas pilsētas musulmaņu draudze.

„Pēc noteikumiem mošeja ir jāceļ draudzei. Tai jānobriest līdz tam, jābūt vienotai, jābūt materiāli nodrošinātai. Kad Latvijas musulmaņiem šādi apstākļi radīsies, mošeja noteikti tiks uzcelta. Es ļoti vēlētos, lai tas notiktu vēl manas dzīves laikā,” sacīja Rīgas musulmaņu draudzes padomes priekšsēdētāja Rufija Ševireva.

„Top10” informēja, ka katra no trim galvenajām musulmaņu organizācijām Latvijā tīri teorētiski mošeju var būvēt jau tagad. Vienīgi viņi nezinot, kura no tām nākotnē tiks atzīta par oficiālu baznīcu. Tāpēc arī neviena nesteidzas ar būvniecību.

Kas ir Latvijas musulmaņi?

Rietumeiropā pēdējos gados protesti pret mošejām un sevišķi minaretiem kļūst arvien lielāki. Tieslietu ministrijas Reliģijas un sabiedrisko lietu nodaļas vadītāja Jekaterina Macuka raidījumam skaidroja, ka Latvijā esot savas īpatnības, proti, Latvijas musulmaņi galvenokārt esot tatāri, čečeni, uzbeki un citu tautību pārstāvji.

 „Viņi nav atnācēji no Tuvajiem vai Tālajiem Austrumiem un jau ir dzīvojuši Eiropas sabiedrībā, sekulārajā sabiedrībā. Līdz ar to viņi nenēsā pilnas hidžabas, mums nav problēmu ar apmācību skolās. Tās problēmas Eiropā pastāv, bet mums nav, jo cilvēki ir dzīvojuši šeit,” atzina Macuka.

Lielākoties viņus nākas integrēt kā cittautiešus, jo daudzi no viņiem ir nepilsoņi un cilvēki, kas atbraukuši vēl PSRS laikos. Tāpēc viņus nepieciešams integrēt Latvijas sabiedrībā. Sociālantropoloģe Dace Dzenovska pauda viedokli, ka Latvijā visai sarežģīti būtu izpētīt vietējās sabiedrības attieksmi pret islāmu, jo ar vārdu musulmanis cilvēki visbiežāk izprot iebraucējus no arābu valstīm.

Musulmaņi jūtas brīvi

Ševireva „Top10” apliecināja, ka no valsts un amatpersonu puses viņu musulmaņu kopienai neesot nekādu ierobežojošu pasākumu: „Mums ir reliģiskā brīvība, mēs bez problēmām varam veikt savus rituālus. Draudzes tiek oficiāli reģistrētas un tās ir juridiski atzītas.”

Pēc Zainuļina domām, daudz kas rodas no nezināšanas, no tā, ka cilvēki nezina, kas īsti islāms ir. „Nezināšana rada bailes vai piesardzību, laikam tā būtu precīzāk, bet, kad iepazīst tuvāk, cilvēki saprot, ka tām nav pamata un priecājas, ka viņiem blakus dzīvo musulmaņi un viņu draugi ir musulmaņi,” uzskata Zainuļins.

Sarūk aktīvo musulmaņu skaits

Latvijas likumdošanā noteikts, ka reliģiskajām organizācijām ik gadu Tieslietu ministrijā jāiesniedz pārskats par savu darbību. Viens no punktiem paredz minēt arī aktīvo draudžu dalībnieku skaitu. 2010.gadā pašas draudzes par aktīviem musulmaņu draudzes locekļiem ir norādījušas vien 267 cilvēkus.

Līdz ar šo oficiālo skaitli tiek apgāzts mīts par arvien lielāku Latvijas iedzīvotāju pievēršanos šai ticībai, jo ir gluži otrādi - viņu skaits sarūk, informēja raidījums.

Uz augšu