Visums lemts bojāejai: pārsprāgs kā ziepju burbulis

Daļiņu kustības trajektorijas pēc sadursmes Lielajā Hadronu paātrinātājā

FOTO: AP/Scanpix

Higsa bozons jeb dievišķā daļiņa, kuras atklāšana Eiropas Kodolpētījumu centra (CERN) Lielā hadronu paātrinātāja eksperimentos pērn sacēla pamatīgu vētru (pozitīvā nozīmē) zinātnes pasaulē, vienlaikus ir arī nāves spriedums Visumam, kādu mēs to pazīstam.

Bozons matērijai piešķir masu un faktiski ir Visuma pamatu pamats. Tomēr Fermī Nacionālās paātrinātāju laboratorijas zinātnieks un pētnieks Džozefs Likens ir pārliecināts, ka britu fiziķa Pītera Higsa vārdā nosauktā daļiņa kļūs arī par Visuma iznīcības cēloni.

Analizējot Lielā hadronu paātrinātāja eksperimentos gūtos elementārdaļiņu sadursmju rezultātus, Likens secinājis, ka Visums ir ārkārtīgi nestabils un vienā jaukā brīdī, vairākus miljardus gadus vai pat miljardu gadu desmitus no šā brīža Visums eksplodēs jeb pārplīsīs kā ziepju burbulis. Tiem, kas līdz tam brīdim būs nodzīvojuši, sāpīgi noteikti nebūs, jo eksplozijas procesi norisināsies gaismas ātrumā un, vienkāršiem vārdiem sakot, Visums acumirklī pārstās eksistēt, vēsta Newsru.com.

Daļiņu kustības trajektorijas pēc sadursmes Lielajā Hadronu paātrinātājā

FOTO: AP/Scanpix

Likena teorija ir krasā pretstatā ar zinātnieku vidū valdošo vienprātību par Visuma bezgalīgo izplešanos, kas galu galā, ārkārtīgi tālā nākotnē novedīs pie situācijas, kurā Visums ir bezgalīgs, auksts, izmiris tukšums.

Likena teorijas pamats ir Higsa bozona masa. Līdz tās atklāšanai masa bija tikai teorētisks lielums, kam eksperimentos ir iegūts apstiprinājums – 126 GeV jeb gigaelektronvolti. Līdz ar to sanāk, ka bozons ir aptuveni 126 reizes smagāks par protonu, kas ir daļa no jebkura atoma kodola.

Bozona un protona masu attiecība un pieņēmums, ka bozonu lauks caurvij visu Visumu, liek secināt, ka Visums ir nestabils un kosmiska mēroga nejauša notikuma brīdī var pārstāt eksistēt.

Tas gan nenozīmē, ka tagad steidzami ir jāmeklē glābiņš reliģijā vai jāgatavojas pastarai dienai – Likens pats norāda, ka gadījumā, ja bozona patiesā masa tomēr atšķirtos no aprēķinātās, kaut dažu procentu apmērā, kosmosa liktenis varētu būt pavisam citādāks.

Uz augšu