Patlaban galvenie energoresursi siltumapgādē ir dabasgāze (44,32%) un kurināmā koksne (38,94%), teikts Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā par energoresursu krājumiem, sākot apkures sezonu, kas pieejams valdības dokumentu vietnē «eportfelis».
EM katru gadu, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, sagatavo informatīvo ziņojumu, kas satur informāciju par energoresursu krājumiem uz konkrētā gada 1.oktobri. Ziņojumā ietverta informācija par dīzeļdegvielu, mazutu, pārējiem naftas produktiem, atstādinātajām eļļām, akmeņoglēm, kūdras briketēm un pusbriketēm, degakmens eļļām, malku, kokmateriālu un kokapstrādes atlikumiem, šķeldu, koksnes briketēm, koksnes granulām un dabasgāzi.
Lai noteiktu energoresursu krājumus, CSP apseko 150-200 komersantus, kuri ražo siltumenerģiju pārdošanai.
EM atzīst, ka patlaban siltumapgādē patērēto energoresursu struktūra ir būtiski mainījusies. Mazuta un tā aizstājējproduktu īpatsvars centralizētajā, lokālajā un individuālajā siltumapgādē patērēto energoresursu struktūrā ir ievērojami samazinājies - no 27,59% 1999.gadā līdz 9,69% 2011.gadā. Ministrija mazuta īpatsvara samazināšanos saista ar tā aizstāšanu ar dabasgāzi un kurināmo koksni, kas aizsākās 1999.gadā. 2011.gadā siltumapgādē patērēto energoresursu struktūrā vairāk nekā 83% veidoja kurināmā koksne un dabasgāze.
Ziņojumā norādīts, ka kurināmās koksnes tirgus ir atvērts un tajā ir augsts konkurences līmenis. Saskaņā ar CSP datiem 2010.gadā ar koksnes izstrādājumu ražošanu nodarbojās vairāk nekā 1600 komersanti. Daļa no saražotās kurināmās koksnes tiek eksportēta. Palielinoties koksnes biomasas pieprasījumam, samazināsies un, paredzams, izzudīs cenu priekšrocības koksnes izmantošanai produktu (celulozes, koksnes plātņu) ražošanā pret tās lietojumu enerģijas ražošanā. Līdz ar to var secināt, ka kurināmās koksnes krājumu izveide nav apgrūtināta, jo tās iegādē nepastāv ierobežojumi.
Savukārt Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma ir veidota, lai gadā nodrošinātu četru miljardu kubikmetru dabasgāzes patēriņu. Faktiskais patēriņš ir aptuveni 1,7 miljardi kubikmetru gadā. Dabasgāzes apgādes sistēmai ir apmēram 40% jaudas rezerve. Dabasgāze ziemā tiek piegādāta tikai no Inčukalna pazemes gāzes krātuves. Kopumā Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma darbojas bez pārslodzēm un ar zemu avāriju varbūtības līmeni, nodrošinot visus Latvijas patērētājus ar stabilu dabasgāzes apgādi.
EM secina, ka vairāk nekā desmit gadus valstī sekmīgi darbojas brīvais kurināmā resursu tirgus, izņemot apgādē ar dabasgāzi, un nepastāv ierobežojumi kurināmā iegādei un apkures sezonai nepieciešamo energoresursu krājumu izveidei, tādējādi informācijas nepieciešamība par energoresursu krājumiem, sākot apkures sezonu, ir zaudējusi aktualitāti. Turklāt CSP varētu cilvēku un finanšu resursus, kas paredzēti datu par energoresursu krājumiem iegūšanai un apstrādei, novirzīt citu, pašreizējā situācijā nepieciešamāku datu ieguvei un apstrādei.