Pašlaik Latvijā tiek plaši apspriesta datoru ieviešana skolās mācību grāmatu vietā, bet šādas reformas iznākums lielākoties ir atkarīgs no tās mērķiem - izglītības kvalitātes līmeņa paaugstināšana, skolēnu mugursomu atvieglošana vai līdzekļu ietaupījums, intervijā pavēstīja pedagoģisko zinātņu doktors, Krievijas Zinātņu akadēmijas Skaitļošanas centra un Federālā izglītības attīstības institūta galvenais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Uvarovs.
«Ja jūsu galvenais uzdevums ir samazināt pārnēsājamo grāmatu svaru [ieviešot datorus], šajā gadījumā, visticamāk, tas ir ļoti svarīgi. Taču es šaubos, ka vieglākas mugursomas nodrošinās jaunus rezultātus izglītības jomā,» sacīja speciālists.
Ietaupīt naudu
Uvarovs uzsvēra, ka mācību grāmatu digitalizācija varētu ietaupīt līdzekļus.
«Piemēram, jūsu mācību grāmatas drukātajā versijā katram skolēnam izmaksā 200 dolāru gadā, bet, ja kopā ar datoru tās pašas grāmatas izmaksā tikpat - 200 dolāru, tad izmaksas paliek nemainīgas. Ja [datori jau ir iepirkti un digitalizētas] grāmatas izmaksā tikai 100 dolārus, tad, lietojot tās datorā, jūs ietaupīsiet pusi,» izteicās Krievijas zinātnieks.
Tajā pašā laikā šāda izmaksu taupīšana nekādi nav saistīta ar izglītības rezultātu. Tas ir tikai ekonomiskā izdevīguma jautājums. Izglītības kvalitātes paaugstināšanu spēj veicināt tikai jaunas pedagoģiskās sistēmas apvienojumā ar digitālajām tehnoloģijām, uzsvēra Uvarovs.
Dators pats nemāca
Kā izteicās Krievijas eksperts, mūsdienu sabiedrībā valda mīts, ka pats dators spēj kaut ko iemācīt. Šo viedokli par datora izglītojošajām īpašībām pirms 50 gadiem izplatīja ASV zinātnieks Patriks Supess, kurš pirmais piedāvāja izmantot datoru mācību procesā.
«Viņš sacīja, ka dators ir katra studējošā cilvēka viedais skolotājs, tāds, kāds savulaik bija Maķedonijas Aleksandra rīcībā. Nodrošināt katru studentu ar savu Aristoteli! Kopš tiem laikiem izveidojās mīts, ka pats dators varētu kļūt par skolotāju. Šis mīts joprojām ir ļoti izplatīts,» norādīja Uvarovs.
No 2005. līdz 2008. gadam Krievijā tika īstenots izglītības sistēmas informatizācijas projekts, kura mērķis bija panākt studējošo izglītības līmeņa paaugstināšanu, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Šā projekta galvenais secinājums ir tāds, ka skolām ir vajadzīgi ne tikai vienkārši tehniskie resursi jeb datori, tām ir vajadzīgas jaunas pedagoģiskās prakses.
Jaunas metodes
«Tādējādi mums nevajadzētu spriest par to, vai lietosim datoru, mums ir jārunā par to, vai izmantosim jaunas pedagoģiskās prakses, kuras mācīs bērniem lasīt, rakstīt un runāt. Ja tās nelietosim, īstenosies mūsu sliktākās prognozes - bērni vairs nemācēs sakarīgi runāt un rakstīt. Savukārt, ja vēlamies, lai bērni mācētu lasīt, rakstīt un runāt tādā pašā līmenī, kā to dara kulturāli un izglītoti cilvēki, mums nāksies izmantot jaunas pedagoģiskās pieejas un šim nolūkam dators būs tiešām vajadzīgs,» sacīja Uvarovs.
