Pabriks: Lietuvas attieksme pret AES ir Krievijas interesēs (14)

Viņš sacīja, ka Lietuva ir nokļuvusi grūtā situācijā pēc tam, kad drošības un ekoloģijas apsvērumu dēļ vajadzēja slēgt padomju laikā būvēto Ignalinas atomelektrostaciju (AES). Zinot, ka Lietuvā ir potenciāls atomenerģijas ražošanā, tad ir tikai loģiska lietuviešu vēlēšanās celt jaunu AES, teica Pabriks.

«Tajā pašā laikā pastāv arī citu valstu ekonomiskās un politiskās intereses, kuras, ja runājam par Krieviju, ir bijušas vienmēr savstarpēji saistītas. Krievijas ekonomiskās un politiskās intereses iet roku rokā, runājot par Baltijas reģionu,» viņš uzsvēra.

Pabriks atgādināja, ka Krievijā un tās sabiedrotajā Baltkrievijā pastāv plāni par divu AES celtniecību – vienu Kaļiņingradā, bet otru Baltkrievijā. Taču, pēc ministra domām, acīmredzot trim atomelektrostacijām būs ļoti grūti pastāvēt vienā nelielā teritorijā.

«Tas nozīmē to, ka, no ekonomiskā viedokļa skatoties, ja pirmās divas tiek uzceltas, tad trešajai AES tā īsti vietas nav. Tīri politiski ir skaidrs – ja Krievija un Baltkrievija paspēs pirmās uzbūvēt AES, tad Baltijas valstis turpinās būt lielā mērā atkarīgas no Krievijas enerģijas piegādēm. Tas nozīmē arī politisko ietekmi. Līdz ar to ir skaidrs, ka Lietuvā notikušā konsultatīvā referenduma rezultāts ar lielo sabiedrības skepsi par jaunas AES celtniecību nenoliedzami ir Krievijas interesēs,» norādīja Latvijas aizsardzības ministrs.

Pēc viņa teiktā, tas gan nenozīmējot, ka vairāk nekā 60% Lietuvas iedzīvotāju, kas nobalsoja pret AES, apzināti pārstāvēja Krievijas intereses. Jaunā Lietuvas valdība referenduma iznākumu var neņemt vērā, bet Krievijas intereses attiecībā uz enerģijas tirgu Baltijas valstīs un ietekme enerģētikas politikā būs lielāka nekā, ja šī AES būtu uzbūvēta, sprieda Pabriks.

Runājot par Baltijas valstu sadarbību, Pabriks uzsvēra, ka problēmas ar enerģētiku, AES un sašķidrinātās gāzes termināli, no vienas puses, Baltijas valstis šķeļ, jo ir grūtāk panākt viedokli. Taču ja valstis spēj vienoties par konkrētiem projektiem, tad tas var būt ļoti spēcīgs Baltijas reģionu apvienojošs elements, paskaidroja Pabriks.

Tajā pašā laikā Pabriks uzskata, ka nopietni apsverama ideja par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Latvijā un, iespējams, bez abu pārējo Baltijas valstu līdzdalības.

«Ņemot vērā Lietuvas sabiedrības balsojumu referendumā par Visaginas AES, ņemot vērā, ka mēs nevaram samērā ilgi panākt rezultātu ne par AES būvniecību, ne par gāzes termināļa būvniecību, tad es domāju, ka Latvijas valdībai un sabiedrībai ir ļoti nopietni un savā ziņā nekavējoties jāiet uz priekšu ar idejas apsvēršanu par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Latvijā. Latvijas nacionālajā līmenī šim terminālim nevajadzētu maksāt pārāk dārgi – es domāju, tas ir zem 200 miljoniem eiro. Tas mums dotu jau īstermiņā lielāku ekonomisko neatkarību,» klāstīja ministrs.

«Es domāju, ka pagaidām Visaginas AES projekta saistībā mēs esam spēruši diezgan lielu soli atpakaļ. Mums pirmām kārtām jāsagaida, ko izlems Lietuva, jo tomēr paredzēts AES celt šajā valstī. Taču mums būtu ļoti nopietni jāapsver iespēja iet uz priekšu ar gāzes termināli, jo tas būs daudz efektīvāk un ātrāk īstenojams un mazāk pretrunīgi Latvijā. Ja mēs nespējam (ar Lietuvu un Igauniju) tuvākā laikā vienoties par kopīgu būvniecību, tad mums pašiem jāiet uz priekšu ar savu projektu,» norādīja Pabriks.

Jau ziņots, ka Lietuvā svētdien, 14.oktobrī, rīkotajā konsultatīvajā referendumā par Visaginas AES būvniecību balsotāju aktivitāte ir bijusi pietiekama, lai referendumu uzskatītu par notikušu, un vairākums referenduma dalībnieku ir nobalsojuši pret AES celtniecību.

Tā kā referendums bija konsultatīvs, tā rezultāti nebūs juridiski saistoši. Galīgais lēmums par jaunās AES būvi būs jāpieņem Lietuvas Seimam un valdībai.

Lietuva plāno līdz 2020.gadam uzbūvēt jauno AES valsts ziemeļaustrumu pilsētā Visaginā, kur atrodas arī apturētā Ignalinas AES. Paredzēts, ka projektā iesaistīsies arī Latvija un Igaunija. Par projekta stratēģisko investoru izraudzīta Japānas kompānija «Hitachi». Valdība plāno AES būvniecību sākt 2014.gadā, bet elektrības ražošanu tajā paredzēts sākt 2020.gadā.

Baltijas valstis ilgstoši nav spējušas vienoties par reģionāla SGT būvniecības vietu. Lai izvērtētu izdevīgāko variantu, tika nolemts piesaistīt Eiropas Komisiju (EK). EK plāno savu izvēli paziņot līdz gada beigām, taču komisijas nolīgtā konsultāciju kompānija «Booz & Company» jau ieteikusi par Baltijas sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecības vietu izvēlēties Igauniju, bet ar nosacījumu, ka projektā iesaistās arī Somija.