/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
67 pašvaldības par naudu maksātnespējīgajā «Latvijas Krājbankā» var aizmirst. Pašvaldību vadītāji apzinās, ka bankā zaudēto naudu neatgūs, un šodien lūdza valdības atbalstu. Finanšu ministra Andra Vilka (V) pozīcija gan ir kategoriska - nekādu izņēmumu attiecībā uz pašvaldībām nebūs, informēja LNT ziņas.
Pašvaldības vairs necer atgūt «Krājbankā» zaudēto naudu (7)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pašvaldības, kurām «Latvijas Krājbankā» ir iesaldēti līdzekļi, nav atguvušas ne santīma no savas naudas. Tās nevarēja pretendēt pat uz tiem 70 tūkstošiem latu, ko pārējiem bankas klientiem izmaksāja Noguldījumu garantiju fonds.
Kā vēstīja LNT ziņas,
kopumā 67 pašvaldībām «Krājbankā» palikuši vairāk nekā 15 miljoni latu.
Šo ceturtdien Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis LNT raidījumam «900 sekundes» norādīja, ka situācijai būtu jārod risinājums.
«Mēs piedāvājām savā laikā, ka valsts varētu paņemt tās tiesības uz sevi un pie «Krājbankas» likvidācijas atgūt šos līdzekļus, bet šajā brīdī šīm pašvaldībām tos kompensēt. Šodien tos kompensē ar aizņemto kredītu,» klāstīja Jaunsleinis.
Tomēr atbilde no Finanšu ministrijas bijusi kategoriska – tas neesot iespējams. Šodien novadu pārstāvji tikās ar finanšu ministru Andri Vilku (V), lai pārrunātu sasāpējušos jautājumus.
Pēc sanāksmes Vilks kliedēja jebkādas cerības, ka valsts varētu pārņemt «Krājbankas» saistības pret pašvaldībām vai arī piešķirt līdzekļus visvairāk cietušajiem novadiem. Vienīgā iespēja ir dot papildu aizdevumus no Valsts kases.
Vilks raidījumam atzina: «Nu šeit mēs nevaram kompensēt kaut kādā veidā, kamēr notiek šī te konkrēti «Krājbankas» maksātnespējas, likvidācijas lieta, bet no Finanšu ministrijas un no valdības puses jau ir bijusi pretimnākšana tām pašvaldībām. Mēs esam gatavi arī turpmāk izskatīt aizdevumu piešķiršanu, pagarināšanu.»
Lai gan absolūtajos skaitļos «Krājbankā» apjomīgākie līdzekļi iesaldēti Rīgai – 10 miljoni latu,
no bankas krīzes visvairāk ir cietuši pieci novadi - Dagda, Jaunpiebalga, Kārsava, Mazsalaca un Rucava,
kas katra zaudējušas vairākus simtus tūkstošu latu. Šo pašvaldību zaudētā nauda ir lielāka par viena mēneša izdevumiem.
Teorētiski pašvaldībām ir iespēja atgūt līdzekļus bankas likvidācijas procesā, bet LNT ziņu aptaujātie novadu vadītāji šādu iespēju vērtēja kā gandrīz neiespējamu un neredz risinājumu šai situācijai.
«Mēs nesaredzam ilgtermiņā reālas līdzekļu atguves iespējas. Nav jābūt izcilam budžeta speciālistam, lai, paskatoties banku bilances - viņu pasīvus, aktīvus -, saprastu, ka ilgtermiņā tur nekā nebūs. Labi, ja tur saņems tas garantiju fonds,» uzskata Jaunpiebalgas novada priekšsēdētājs Laimis Šāvējs.
Arī Dagdas novada priekšsēdētājs Viktors Stikuts telefonintervijā raidījumam atzina ka bez valsts iejaukšanās bankā iesaldētie 600 tūkstoši latu, visticamāk, ir norakstāmi.
«Iepriekšējā pieredze rāda, ka tā lieta vienkārši ir zaudēta.
Neviens no administratoriem nekad nav atguvis pašvaldībai nevienu latu.
Mēs vērsāmies tagad valdībā par līdzekļu piešķiršanu ārkārtas finansēm, ārkārtas gadījumiem, ja jau mums tā nauda ir zudusi. Ziemai taču jāgatavojas! Tad tā atbilde bija tāda, ka mēs varam ņemt Valsts kasē aizņēmumu,» sacīja Stikuts.
Par papildus aizdevumu ņemšanu no Valsts kases novadu vadītāji izsakās skeptiski, jo tas nozīmējot arī procentu maksājumus. Tāpēc dažādi iepirkumi, projekti un remonti novadu iedzīvotājiem nebūšot iespējami.
Skatīt pievienoto video.