Upenes vāc ar kombainu

"Ja ir tik liela platība, tad ar rokām ogas nolasīt nav iespējams, tāpēc pirms trim gadiem nopirkām speciālu kombainu," stāsta Gatis. Starp upenāju rindām rekomendējošais attālums esot četri metri. Pirmo gadu mehanizēti ap upenājiem tiek apkarotas nezāles. “Lai upenes novāktu ar kombainu, stādījumi prasa rūpīgu kopšanu, jo pretējā gadījumā kombains uzlasīs visu, kas būs ceļā,” stāsta Inga.

Sākums – 2 hektāri

Dienā ar kombainu iespējams novākt 0,3 hektāru platību. Kombains aprīkots ar ventilatoru, kas no krūmiem novāktās ogas izpūš. Upenes, kas vēl ir zaļas, ir smagākas, tāpēc tās sabirst atsevišķā traukā, gatavās – nonāk kastēs, kurās ogas tiek transportētas tālāk uz pārdošanas vietu. Ogas var vākt tikai tad, kad tās ir sausas, kā arī lielākā daļa no tām ir nogatavojušās. Ar speciāliem ruļļiem, kas līdzinās adatainai matu sukai, ogas tiek nokratītas no krūma uz transportiera lentes. Pie kombaina strādā Inga un dēls Reinis, kuri raugās, lai pārdošanai paredzētajās ogās nebūtu gliemežu un citu piemaisījumu. “Mēs esam ģimenes uzņēmums. Visu darām paši, iztiekot bez palīgiem. Nav viegli stāvēt uz kombaina īpaši tagad, kad ir ļoti karsts,” saka Inga. Sākotnēji aptuveni pirms septiņiem gadiem saimniecībā upenes audzētas divos hektāros un ogu novākšanas laikā aicināti talkā palīgi, tagad ar kombainu tiek galā paši.

“Stādījumu veidojām ar domu, ka to paplašināsim, paši vēl neticēdami, ka tas izdosies. Šobrīd upeņu platību vēl vairāk paplašināt nedomājam, jo tad ir jāiegādājas vai jānomā zeme,” stāsta Gatis.

“Lai varētu runāt par upeņu biznesu, tomēr vajag vismaz 20 hektāru stādījumu,” piebilst Inga. Saimnieki stāsta, ka produktīvi upenāji ražo aptuveni 15 gadus, ja tiem regulāri izgriež sausos zarus. “Kā integrētai saimniecībai mums ir noteikums, ka stādi jāaudzē vismaz desmit gadus,” papildina Gatis.

Raža ir mazāka

Upeņu novākšana saimniecībā sākusies pirms nedēļas. Novācot aptuveni trešo daļu, ir izdevies iegūt vairāk nekā tonnu upeņu. “Diemžēl salīdzinājumā ar pagājušo gadu šogad raža būs krietni mazāka. Varbūt vainīga ziema, varbūt sausums. Nobraucot vienu stādījumu svītru, ogu ir vairāk, otrā – mazāk, bet ar katru gadu ogu būs vairāk, jo arī upeņu krūmi kļūst lielāki,” vērtē Gatis.

Saimniecībā audzē pārstrādei piemērotas upeņu šķirnes, kam gatavās ogas neizšķīst un ir vieglāk transportējamas. Ogas saimnieki lielākā daudzumā ved uz pārstrādes uzņēmumu Pūrē, ar kuru izveidojusies sadarbība, kā arī uz nakts tirgu Rīgā. Daļa ražas nonākusi arī Igaunijā. Interesi izrādījuši arī puiši no Gulbenes, kuri iegādājušies bijušo saldētavas ēku, lai tur realizētu projektu, kam piesaistīta Eiropas nauda ar norādi, ka pirmām kārtām ir jāatbalsta vietējie ražotāji. “Mēs īpaši to nereklamējam, bet, ja kāds ļoti vēlas, var atbraukt pie mums un pats salasīt upenes vai arī iegādāties tās uz vietas,” saka Inga. Veselīgās ogas ir ekoloģiski tīras. “Upenes iesakām audzēt tad, ja pašiem pietiek uzņēmības. Upenes prasa lielāku finansiālo ieguldījumu, lai maksimāli mehanizētu visus procesus,” uzskata Inga.