Agnese Irbe (36 gadi) par uzņēmēju kļuva pirms nepilniem trīs gadiem, kad, vīra pamudināta, nolēma sākt izgatavot un pārdot bērnu rotaļām paredzētas kartona mājas. Toreizējā mājsaimniece, kura audzināja divus bērnus un meklēja savu vietu dzīvē, tagad kļuvusi par pārliecinātu uzņēmēju.
Toreiz, strādādama no mājām, viņa juta, ka ar mārketingu saistītie darbi nesniedz cerēto gandarījumu.
«Bija periods, kad īsti nezināju, kas man tagad šai dzīvē jādara. Ir jābūt kaut kam foršam, ar ko nodarboties, kāpēc dzīvot. Nevar taču būt tā, ka no rīta celies, ej uz darbu, vakarā nāc mājās... Tikai mārketings – vai tas varētu būt viss?» Agnese atminas tā laika aktuālos jautājumus.
Vīrs pārnes mājās noputējušu kartona kasti
«Tad vienu dienu kā pasakā Annas tētis, mans vīrs Kaspars atnesa no darba mājās milzīgu kartona kārbu. Tā bija diezgan netīra, noputējusi. Vīra doma bija – uztaisām bērniem kartona «midzenīti».
Mēs to iztīrījām, izgriezām, izkrāsojām un kopā izveidojām par māju. Tas bija tāds foršs process, mums visiem bija jautri un feini.»
Māja patika arī visiem ciemos atnākušajiem bērniem, viņi paštaisīto mitekli izmantoja jautrām rotaļām.
Liktenīgās nakts blieziens
Jau tajā laikā Kaspars mudināja sievu sākt šādu māju ražošanu, taču Agnese atteica: «Liecies mierā! Man radīt savu biznesu? Nemūžam! To es vismazāk gribu un varu iedomāties.» Taču pēc vairākiem mēnešiem
kādā naktī Agnesei nāca «tāds kā blieziens» un viņa saprata, ka šādas mājas ir jāražo.
Un tajā brīdī visas lietas sāka notikt ļoti strauji. «Es visu darīju ļoti ātri – sameklēju ražotājus, sapratu, kā viss notiks, apzināju sertifikāciju. Tā pamazām tas viss ir attīstījies.»
Sākumā viņa darbojās tikai ar viena veida kartona mājām, taču tagad produktu klāsts ir ievērojami pieaudzis.
Uzņēmums izgatavo arī kartona leļļu mājas, rotaļu ķieģeļus, kuģus, kā arī pārdod dažādas uzlīmes un sadarbības partneru ražotos pārnēsājamos kartona podiņus, kur ceļojumos bērni var nokārtot dabiskās vajadzības.
Uzņēmuma nosaukumā meitiņas vārds
Jau pašā sākumā Agnesei bija skaidrs uzņēmuma nosaukums. «Annahouse» saistīts ar meitiņu Annu un viņas rotaļām. «Bez tā uzņēmums nekad nebūtu tapis. Man nebūtu ienācis galvā kaut ko tādu darīt.»
Kāpēc firmas nosaukums ir angļu valodā? Atbilde ir triviāla – lielāko daļu saražotā uzņēmums eksportē un citās valstīs nesaprastu, ko nozīmē «Annas māja». Lielākie eksporta tirgi ir Vācija, Dānija, Zviedrija, Norvēģija.
Rietumvalstīs Latvijā ražotās kartona mājas novērtē atzinīgi.
Pircējiem patīk mitekļu dabiskums, vienkāršība un tas, ka bērni mājas izkrāsošanā un iekārtošanā var radoši darboties.
Šogad «Annahouse» pirmo reizi piedalījās Vācijas lielākajā rotaļlietu izstrādē, kur izjuta ļoti lielu interesi par saviem ražojumiem. Ja izdotos noslēgt reālus sadarbības līgumus, runa būtu par daudz lielākiem apjomiem.
Savukārt Lietuvā un Igaunijā bērnu «midzeņi» neguva pircēju atsaucību.
Latvijā joprojām iecienītākās ir saliekamās kartona mājas, ko bērni paši var izkrāsot un iekārtot. Šogad pārdots jau aptuveni 500 šādu māju.
Cik daudz darbinieku to visu paveic? «Es faktiski strādāju viena. Mums ir grāmatvedis, bet visus pārējos pakalpojumus mēs pērkam – gan dizainera, gan konstruktora, gan mākslinieka. Ar šiem cilvēkiem esmu kopā un strādāju jau no paša sākuma. Viena komanda jau mēs tāpat esam, viņi visam ir gājuši līdzi un cauri.
Bet mēs katrs strādājam paši par sevi.
Tas, manuprāt, ir brīnišķīgs modelis, kā uzņēmumā var strādāt.»
Ģimene palīdz tikt pāri grūtākajiem brīžiem
Kā grūtāko laiku savā uzņēmējdarbībā Agnese min sākumu, kamēr saprata, ko un kā labāk darīt, kā iegūt uzticību un iekarot tirgu. Protams, biznesa sākumā pieļautas kļūdas, kas laika gaitā labotas.
Bijuši arī brīži, kad nolaidušās rokas, šķitis, ka nevienam «Annahouse» saražotais nav vajadzīgs, un tādēļ gribējies visu pamest. Taču, cilvēku uzmundrināta un jaunu pasūtījumu iepriecināta, Agnese turpināja darboties.
«Bez ģimenes es neko nevarētu izdarīt,» jaunā sieviete ir pārliecināta un kā ļoti svarīgus cilvēkus piemin savus līdzgaitniekus, ar kuriem var izrunāt gan kļūdas, gan nākotnes plānus. Tāpat sadarbība iespējama ar konkurentiem.
Uzņēmuma vadītāja novērojusi, ka pēc «Annahouse» kartona mājām Latvijā parādījušies arī līdzīgi citu ražotāju izstrādājumi, taču viņa uzskata, ka konkurence tirgū nav pārāk spēcīga. «Rietumu un ārvalstu tirgus ir ļoti liels, tur vietas pietiek visiem.» Drīzāk par konkurentiem var uzskatīt Ķīnu.
Tāpat «Annahouse» savā ziņā vizuāli necilajām kartona mājām nākas veikalos konkurēt ar dažādām krāšņām, spīdošām un skanošām rotaļlietām, kuras ātri piesaista bērnu uzmanību. Agnese uzskata, ka šādā brīdī ir svarīga bērnu un vecāku saruna.
Viņa mudina vecākus palīdzēt bērnos attīstīt radošumu, kam ļoti labi var palīdzēt šīs kartona mājas un to iekārtošana.
Vecākiem jāskaidro, ko var izdarīt kartona mājā.
Darbošanās ap kartona rotaļlietām attīsta bērnu fantāziju un mudina pašiem kļūt par radītājiem, kuri paši iekārto savu spēļu vietu, nevis vienkāršiem izpildītājiem, kuri tikai spiež rotaļlietu spožās podziņas. Tās māca arī saredzēt iespējas un saprast, ka parasti kartona gabali var kļūt par saistošām spēļu mantām.
Uzņēmēja jauno produktu izstrādē vienmēr jautā arī savu bērnu viedokli, kas bieži vien izrādās ļoti noderīgs.
Kas ir labākais savā biznesā?
«Savā biznesā mani saista tas, ka es pati kaut ko radu. Ir kolosāli, ka varu realizēt savu ideju un dabūt gatavu, ka tā «strādā», ieiet tirgū. Man patīk radīšanas process. Neesmu izpildītājs, bet gan radītājs.
Tas taču ir brīnišķīgi, ka redzu savus darba augļus, kā esmu izlēmusi un rīkojusies! Nav tā, ka man lika un es izdarīju. Ļoti interesanti redzēt, ko es personīgi varu un nevaru. Atbildu par visu savu rīcību.»
Kur ņēma naudu biznesa sākšanai?
Agnese atklāj, ka uzņēmējdarbības sākumam ieguldīja savas ģimenes līdzekļus. Viņa rēķina – lai sāktu savu biznesu, vajadzīgi vismaz 5-10 tūkstoši latu.
Firma saņēmusi grantu programmas «Atspēriens» atbalstu, kā arī darbojusies Andrejsalas inkubatorā.
Kādi plāni nākotnei?
Runājot par nākotnes sadarbības iespējām un to paplašināšanu, jaunā uzņēmēja ir pozitīvi noskaņota. Piedaloties dažādos pasākumos, viņa nodibinājusi sakarus ar dažādu jomu uzņēmējiem un attīstījusi kopīgus produktus.
Piemēram, sadarbībā ar somiem sākta mēģeņu kartona statīvu ražošana. Izdošanās gadījumā šo jomu iecerēts krietni paplašināt. Varētu būt runa par sava veida eko laboratorijas radīšanu. Tajā dārgo un smago metāla iekārtojumu aizstātu vieglie un dabīgie kartona izstrādājumi.
Sarunas noslēgumā Agnese rezumē:
Ir jābūt tādam kā «jesmenam»!
Nekad nevarot zināt, kas no sadarbības sanāk. Vienlaikus viņa norāda, ka nedrīkst lieki šķiest savu spēku un enerģiju.
P.S. Šis materiāls tapis portāla TVNET rakstu sērijas «Vērtīga pieredze» ietvaros. Šai sērijā rakstām par Latvijas uzņēmumiem, kuri veiksmīgi attīstās, neskatoties uz dažādām grūtībām.
Ar šiem rakstiem TVNET vēlas atbalstīt vietējos veiksmīgos un inovatīvos uzņēmējus, tādēļ par šiem materiāliem neprasām nekādu naudu. Par šiem rakstiem neviens TVNET nav maksājis. Un, ja kādam labam uzņēmumam tā ir papildu reklāma, tad mēs par to tikai priecāsimies!
Ja arī tev zināms kāds Latvijas uzņēmums, kurš attīstījies krīzes iespaidā un par kura darbošanos būtu vērts uzzināt citiem, droši pavēsti to portālam, rakstot uz e-pasta adresi zinas@financenet.lv!
