Ministrijām, Saeimā pozīcijā esošo partiju pārstāvjiem, kā arī pašām ostām ir kardināli pretēji viedokļi, cik ātri un vai vispār būtu jāizskata grozījumi «Likumā par ostām», savukārt Amerikas tirdzniecības palāta atgādina, ka valdība jau Briselei apsolījusi to izdarīt līdz 1.jūnijam un cita varianta nav, kļuva skaidrs biznesa portāla «Nozare.lv» rīkotajā diskusijā par ostu pārvaldību.
Par ostu likuma grozījuma termiņiem - būtiskas domstarpības
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas ostu asociācijas izpilddirektors Kārlis Leiškalns bija neizpratnē, kāpēc tik steidzīgi tiek noteikti termiņi. «Satiksmes ministrs teica, ka izveidos darba grupu un ar priekšlikumiem par grozījumiem »Likumā par ostām« nāks klajā 1.jūnijā, bet te pēkšņi pa galvu, pa kaklu to vajag izdarīt 1.aprīlī. Šis ir arī izpētes gads, lai Eiropas Savienība (ES) pieņemtu ostu direktīvu, kurā, iespējams, tiks skatīta vienas maksas noteikšana visās ostās, arī konkurences ierobežojumi. Prātīga valdība un parlaments sekotu līdzi tām darbībām, kas notiek ES. Likums būs jāver vaļā, ja kāds direktīvas pants nesakritīs ar Latvijas likumu.»
Leiškalns uzskata, ka pēc «Likuma par ostām» grozījumu pirmā lasījuma parādīsies «tās āža kājas» un tās intereses, kāpēc pavirši tiek atvērts likums. «Reizē ar likuma grozījumiem es kā vecs »politikānis« un sabiedrisko attiecību speciālists skaidri un gaiši redzu, ka patlaban notiek artilērijas piešaude. Bumbo pa visiem un visur. Viss sakrīt kopā pēc veciem un labi pārbaudītiem taktiskiem plāniem,» uzsver ostu pārstāvis.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis (ZRP), lai gan norādīja, ka valdība ir apņēmusies izstrādāt ostu reformu līdz 1.jūnijam, uzsvēra, ka nekas netraucējot komisijai noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu ātrāk, jo «pēc 1.jūnija nāk Jāņi un vasara». Uz jautājumu, vai «Likums par ostām» tiks atvērts aprīļa sākumā, Dombrovskis atbildēja apstiprinoši.
ZRP pārstāve Sandra Sondore-Kukule arī skaidroja, ka valdībā bijis Ekonomikas ministrijas ierosinājums nākt klajā ar starpziņojumu un negaidīt 1.jūniju, un valdība tam piekrita. «Satiksmes ministrs Saeimas sēdē piekrita, ka uz 1.aprīli atnesīs kādus priekšlikumus,» viņa uzsvēra.
Saeimas «Vienotības» frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis savukārt uzskata, ka, ja likumu skata pietiekami prātīgā tempā, nemēģinot sastrēbt karstu, tad trīs mēneši ir vajadzīgi, lai likumu pieņemtu. «Es neredzu, kā to var dabūt gatavu līdz gada vidum. Nesanāks. Domāju, ja nemēģina trieciena tempā, vienā dienā divos lasījumos pieņemt... Taču šādas lietās šādā veidā realizēt nedrīkst. Otrs - darba apjoms Tautsaimniecības komisijā nav mazs. Strādāsim, lai likuma izmaiņas būtu kvalitatīvas nevis ātras,» uzsver Zaķis.
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss par konkrētiem datumiem nerunā, taču noprotams, ka 1.aprīlis, priekšlikumu apkopošanai būtu pārāk agrs datums. Viņš norāda, ka SM 1.februārī izveidoja darba grupa, kura izstrādātos priekšlikumus 29.februārī iesniedza satiksmes ministram. Notikušas Saeimas visu politisko partiju pārstāvju tikšanās Rīgas, Ventspils un Liepājas ostā un patlaban ir paredzēts šos priekšlikumus apkopot vēlreiz, pārrunāt tos ar «Latvijas Dzelzceļu» un tad virzīt uz Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdi aprīļa vidū un tālāk uz Ministru kabinetu (MK) un Saeimu. Viņš uzsver, ka Satiksmes ministrija nesēdēs un negaidīs 1.jūniju, tomēr esot svarīgi, lai diskusija Saeimā nonāktu maksimāli kvalitatīva.
Amerikas tirdzniecības palātas pārstāvji savukārt uzskata, ka Latvijas valdībai jau nav izvēles iespējas, jo premjers Valdis Dombrovskis (V) Briselei jau ir apsolījis divus labojumus ostu likumā veikt līdz 1.jūnijam, tikai neviens par to nerunājot.
«Kāpēc vēlamies grozīt likumu un nevis nolikumus MK, un kāpēc tagad? Ir būtiska lieta, ko nedzirdu no valsts puses - saprašanās memorandā ar Eiropas Komisiju (EK) jau no decembra ir skaidri ierakstītas divas lietas, kuras Latvija līdz vasaras vidum ir apņēmusies darīt - samazināt ostu pārvaldes komercdarbību un iestrādāt likumā trīs kritērijus, pie kuriem ostu pārvaldes var veikt komercdarbību,» skaidro palātas pārstāvis Artūrs Spīgulis.
Premjers Dombrovskis esot parakstījies, ka apņemas to ieviest līdz gada vidum, tāpēc arī esot jāatver likums. «Novilcināšana ir novedusi pie tā, ka tagad šis jautājums būs steidzami jāskata. Otrs, ko premjers apņēmies pārskatīt, ir nodokļu režīms brīvostā. Mēs vienīgie esam iniciējuši likuma grozījumus, lai gan tas nav mūsu pienākums. Tas ir Saeimas un Satiksmes ministrijas pienākums. Lai gan mēs iniciējām likuma atvēršanu, mūs neiekļāva SM darba grupā. Ietvertas bija visas tās puses, kas pret likuma atvēršanu iebilda,» skaidro Spīgulis.
Kā ziņots, par valsts pārstāvju nomaiņu ostu valdēs un nepieciešamajām reformām tiek diskutēts jau ilgāku laiku.
Lai izvērtētu un konsultētos par ostu pārvaldības modeļa pilnveidošanu, nolemts izveidot augsta līmeņa politisko padomnieku grupu. Satiksmes ministrija patlaban izstrādājusi priekšlikumus ostu pārvaldības modeļa pilnveidošanai, kurus prezentētu padomnieku grupā kopējai diskusijai un apspriešanai pirms modeļa tālākas virzīšanas diskusijai Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomē un eventuālas lēmuma pieņemšanas valdībā.