Veicot vairākus optimizācijas pasākumus, Latvijas Radio šā gada deficītu no 1,5 miljoniem latu pēc pirmo optimizācijas pasākumu ieviešanas cer samazināt līdz 500 000 latu, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts.
Gada sākumā tika sāktas sarunas ar lielajiem kreditoriem par parāda atmaksu pagarinājuma procedūru, kā arī vienlaikus tika veikti vairāki optimizācijas pasākumi.
Pēc Kolāta teiktā, pavasarī, turpinot raidīt to pašu programmu apjomu, jo arī no Nacionālās Radio un televīzijas padomes un politiķu puses uzstādījums bija tāds, ka programmu apjoms jānodrošina esošajā līmenī, uzņēmumam vēl aizvien ir 800 000 latu zaudējumi no iepriekšējā gada un 1,5 miljonu latu deficīts šajā gadā.
"1,5 miljoni latu deficīts ir pēc tam vēl, kad veikti virkne optimizācijas pasākumu, samazinot izdevumus, tai skaitā komandējumus par 80%, piemaksas par 40%, kā arī veikta vēl citu izdevumu samazināšana," sacīja Kolāts.
Finanšu ministrijā iesniegts Latvijas Radio sagatavotais biznesa plāns, kas paredz dažādus optimizācijas pasākumus, kuru realizācijai būs nepieciešama Nacionālās radio un televīzijas padomes un Latvijas Radio valdes piekrišana. Pilnveidojot jaunos optimizācijas plānus, Latvijas Radio varētu ietaupīt 800 000 latus.
Plāns paredzētu "Radio Naba" slēgšanu, Latvijas Radio 4 "Doma laukums" apraides saglabāšanu Rīgā un Daugavpilī, bet Latvijas Radio 3 "Klasika" apraides saglabāšanu tikai Rīgā, kā arī bezalgas atvaļinājumu 20 darba dienas katram cilvēkam, sacīja Kolāts, piebilstot, ka tādā veidā šā gada deficīts tiktu samazināts līdz 500 000 latu.
Tāpat Latvijas Radio patlaban vērtē iespēju Latvijas Radio 2 mēģināt atdot koncesijā, kas būtībā būtu kanāla nodošana nomā privātajiem. "Ja tas izdotos, tad mēs varbūt nākamgad varētu iziet pa nullēm ar nosacījumu, ka finansējumu Latvijas Radio vairāk negriež nost, pretējā gadījumā nākamais solis ir viens kanāls, kas vēstī par notikumiem valstī," sacīja Kolāts, piebilstot, ka visi optimizācijas pasākumi, kas tiek veikti Latvijas Radio, ietekmē programmas saturu.
Latvijas Radio 2 direktors Armīns Ronis stāstīja, ka šai programmai ir ļoti liels klausītāju loks visā Latvijā, bet patlaban Latvijas Radio 2 atrodas pat vairāk nekā kritiskā stāvoklī. Pēc pēdējiem finansējuma samazinājumiem Latvijas Radio 2 algu fonds ir krities par 63,5% un vidējā alga darbiniekiem pēc nodokļu nomaksas ir 279 lati. Kopējais algas fonds valsts populārākajā radio stacijā nesasniedz 6000 latus mēnesī.
Vienīgais veids, kā noturēt Latvijas Radio 2, ir privātās partnerības princips, kas dotu arī Latvijas Radio saņemt no privātā partnera īres naudu, uzsvēra Ronis.
Latvijas Radio 1 direktore Inese Matjušonoka deputātiem stāstīja, ka Latvijas Radio 1 programmas atalgojuma finansējums šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, samazinājies par 40%. Tāpat finansējums netiek piešķirts ne iekšzemes, ne ārvalstu komandējumiem, štata vietas samazinātas par desmit štata vietām, mācībām, kursiem un semināriem finansējums netiek piešķirts, un arī mūzikas iegādei finansējums šogad netiek piešķirts.
Par šogad piešķirto finansējumu Latvijas Radio 1 var nodrošināt 36% raidījumu atkārtojumus naktīs, un aptuveni trīs stundas finansējums atļauj, ka pa dienu tiek atkārtoti labākie raidījumi. Patlaban Latvijas Radio 1 plāno attīstīt analītisko žurnālistiku. Tiks mēģināts saglabāt kultūras raidījumus, piemēram, "Kultūras Rondo" un "Talanti un pielūdzēji", tāpat tiks mēģināts saglabāt Radio teātri un arī citus izklaides raidījumus - "Monopols" un "Radioiela", taču samazināsies oriģinālraidījumu skaits, vēstīja Matjušonoka.
No piešķirtā finansējuma Latvijas Radio 1 nevar nodrošināt neviena jauna projekta attīstību, nevienu jaunu raidījumu un patlaban tiek meklēts finansējums piesaistei no ārpuses labāko raidījumu apmaksai.
Par raidījumu "Kā labāk dzīvot" panākta vienošanās ar "Latvijas Avīzi" par to, ka viņi apmaksā raidījuma autoru Haraldu Burkovski līdz jūnija beigām. Jūlijā un augustā skanēs raidījuma atkārtojumi, bet augusta otrajā pusē plānots runāt ar "Latvijas Avīzi" par iespēju šo raidījumu finansēšanu no septembra. Līdz ar to patlaban ir grūti pateikt, vai raidījums septembrī atgriezīsies pie klausītājiem. Līdzīgi arī ar Zigfrīda Muktupāvela raidījumu "Kultūras Rondo", informēja Latvijas Radio 1 direktore.
Latvijas Radio 1, kas iepriekš nodrošināja arī sporta spēļu translācijas, šogad to vairs nespēj nodrošināt.
Arī Latvijas Radio 3 "Klasika" par 40% samazinātas algas, nav finansējuma ne komandējumiem, ne koncertu ierakstu veikšanai, tāpat samazināti štati, kā arī samazinājies autoru loks, informēja direktore Gunda Vaivode.
Radio uzkrāta bagātīga fonotēka ar ko var piepildīt 19 stundas, jo nakts raidīšana ir noņemta, lai ietaupītu līdzekļus, tāpat ir laba sadarbība ar koncertu organizācijām.
"Mani ļoti satrauc, ka Latvijas Radio biznesa plāns paredz "Klasikas" apraides samazināšanu. Par šādu biznesa plānu, neraugoties uz to, ka Kolāts dara visu iespējamo, lai saglabātu uzņēmumu kā tādu, es nekādi nepiekritīšu un nebalsošu valdes sēdē par "Klasikas" apraides samazināšanu. Ja noņems "Klasikas" pārraidi reģionos un atstās tikai to Rīgā, tad tiks noņemta vienīgā pieeja kultūrai Latvijas reģionos," sacīja Vaivode.
Savukārt Latvijas Radio 4 "Doma laukums" direktore Ilona Madesova informēja, ka šai programmai finansējums ir mazāks, nekā bija pirms desmit gadiem, kad viņa sāka vadīt redakciju. Patlaban ar esošo finansējumu "Doma laukums" spēj nodrošināt sešu stundu oriģinālraidījumus dienā.
Nacionālās radio un televīzijas padomes locekle un Latvijas Radio kuratore Dārija Juškeviča sacīja, ka daudzām nozarēm, piemēram, veselībai, zemniekiem un izglītībai vajag finansējumu, bet "šajā gadījumā runa ir par garīgo un kultūras izdzīvošanu".
"Latvijas Radio ir 80 gadi, un padomju laikos Latvijas Radio lielā mērā palīdzēja latviešu tautai un Latvijai kopumā saglabāt identitāti un latvisko kultūru. Šajā brīdī tā vairs nav tikai Latvijas Radio lieta un tā vairs nav Nacionālās radio un televīzijas padomes lieta, tā ir valsts atbildība," sacīja Juškeviča.
Pēc Latvijas Radio pārstāvju uzklausīšanas daļa no komisijas deputātiem atbalstīja ideju ieviest abonentmaksu, taču bija arī deputāti, kuri šo domu noliedza.
Kā ziņots, aprīļa beigās valdība pēc vairāku stundu diskusijām ir panākusi vienošanos par šā gada valsts budžeta grozījumu rāmi.
Valdība vienojusies, ka tiek veikts izdevumu samazinājums par 40%, izņēmums gan būšot veselības, izglītības, tieslietu un iekšlietu jomas, kuru pārstāvošajām ministrijām netiks piemērots 40% izdevumu samazinājums.
Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas budžeti saruks par 2,23 miljoniem latu, un sabiedriskajām raidorganizācijām kopumā atvēlēti deviņi miljoni latu.
