Latgalieši protestē. Ministrs uzskata - ir pamats

Viņš šorīt intervijā Latvijas radio piekrita, ka protestiem ir pamats. Tā ir sociālekonomiskā situācija, kas Latgalē daudzu gadu laikā ir izveidojusies.

«Patiesībā Latgales situācija, manuprāt, nav unikāla. Tā atspoguļo to spēku un vājumu, kas mūsu valsts ekonomikai un pārvaldībai piemīt. Tikai šeit, Latgalē, tas izpaužas spožākā formā.»

Analizējot cēloņsakarības un attīstības priekšnoteikumus Latvijas reģionos, redzams, ka tendences ir līdzīgas daudzviet Latvijā.

Latgalē tās izpaužas lielākā mērā un teritorijā.

Cilvēku aizplūšana, zema nodarbinātība, ļoti zema uzņēmējdarbības aktivitāte novērojama arī citos Latvijas reģionos.

Pavļuts atgādināja, ka Latgalē ir gan lielas ekonomiskas, gan sociālas problēmas, kas gadu gaitā ir tikai pieaugušas.

Situācija un pieeja ir jāmaina

Šobrīd pieeja esot jāmaina. Par principiem esot diezgan liela vienprātība - investīcijām reģionu nevajadzētu sasniegt nozaru veidā. Patlaban katra nozare plāno investīcijas pēc saviem ieskatiem, nevis veido kopainu.

Ir jāveido pārnozariska pieeja.

Kur vislielākā problēma?

Pēc Pavļuta teiktā, lielākā problēma slēpjas tajā, ka Latgales iedzīvotāji daudz lielākā mērā nekā citviet

vēlas strādāt algotu darbu, nevis dibināt savus uzņēmumus.

Viņiem pietrūkstot uzņēmības, informācijas, resursu, naudas.

Tādēļ vajadzīga mērķtiecīga izglītošana par uzņēmējdarbību. Tāpat nepieciešams atbalsts jaunajiem uzņēmumiem. Viens no konkrētiem priekšlikumiem ir katrā pagastmājā nodarbināt biznesa konsultantu, pie kura var griezties, lai sāktu saimniecisku darbību.

Pamats būšot mikrouzņēmumi un ģimenes kompānijas.

Kāpēc latgalieši protestēs?

Kā informēja viens no protesta akcijas organizatoriem Andris Krievs, grozījumi, kas stājās spēkā šā gada 1.janvārī, regulē pierobežas iedzīvotājiem iespēju iebraukt no Krievijas un Baltkrievijas un gandrīz aizliedz ievest Latvijā akcīzes preces savām vajadzībām, piemēram, cigaretes, stipro alkoholu un benzīnu, kas ir uz pusi lētāks nekā Latvijā pieejamais.

Akcīzes preču vešana pāri robežai lielai daļai Latgales iedzīvotāju deva iespēju sabalansēt savus ienākumus un izdevumus. «Daudziem no mums tāda tirdzniecība par pašizmaksu ir vienīgā iespēja izdzīvot un pabarot bērnus, samaksāt valsts un pašvaldību iestādēs visus maksājumus, kas dod iespēju dzīvot Latvijā,» skaidro protesta akcijas rīkotājs.

«Mēs esam sašutuši par šo nepārdomāto valsts lēmumu. Mums atņēma pēdējo, bet pretī nepiedāvā nevienu projektu Latgales attīstīšanai vai jaunu darba vietu radīšanai,» informēja Krievs.

Protestēt plāno 200 cilvēku

Viņš norādīja, ka iniciatīvas grupa ir saņēmusi Rīgas domes saskaņojumu protesta akcijas rīkošanai Rīgā pie Saeimas ēkas.

Piketā plāno piedalīties 200 cilvēki. Akcijas laikā tiks turpināts vākt parakstus kolektīvajam iesniegumam Saeimai un Valsts prezidentam.

Tā būs ceturtā protesta akcija pret grozījumiem likumā «Par akcīzes nodokli».

Paraksta vēstuli augstākajām amatpersonām

Jau ziņots, ka aptuveni 1000 Latgales iedzīvotāju parakstījuši un nosūtījuši valsts augstākajām amatpersonām - Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) un Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) - adresētu vēstuli, kurā piedraudējuši ar vērienīgām protesta akcijām, ja Latgales reģionā netiks uzlabota ekonomiskā un sociālā situācija, kā arī atcelti šā gada janvārī spēkā stājušies grozījumi likumā «Par akcīzes nodokli».

Vēstuli parakstījuši Rēzeknes, Daugavpils, Kārsavas, Ludzas un Balvu pilsētu un novadu iedzīvotāji.