"Štata grēkāzis" – Zatlers (14)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Valsts prezidents šodien, 26. janvārī, pilī mēģinās runāt par nacionālās saskaņas valdību. Tādējādi pils saimnieka izteiktais ultimāts pamazām pārvēršas par mierizlīgumu. Katrā ziņā miers ir labāks par ultimātu, bet... kas būs jāupurē šā miera labad? Vai tik grēkāža loma nav paredzēta pašam Zatleram? Un, ja ir grēkāzis, tad problēmas nav jārisina – tik jālamā un jānosoda "veiksmīgi" uz skatuves izlīdušais upurjērs.

Nu Zatlers sasaucis partiju politbirojus, lai ar viņiem pačalotu par jaunas – nacionālas vienotības – valdības izveidošanas nepieciešamību. Pirms tam, dienu pēc "pikošanās" ar bruģakmeņiem pie kādreizējā baltvācu Bruņniecības nama, prezidents it kā izteica ultimātu Saeimai. Tautai it kā tas patīk, kaut arī nav īsti saprotama Zatlera "svaidīšanās". Tieši prezidents pašreizējā situācijā ir visapjukušākais cilvēks. Valdošie ir savos ierakumos, kur "nekas speciāls" nenotiek, bet opozīcija mēģina šaudīties ar tukšām čaulītēm – nekas jau nemainās, bet troksnis liels.

Visā šajā jezgā taču pienāktos būt arī kādam upurjēram un grēkāzim, kura dēļ valsts iesviesta bezdibenī. Kādēļ lai tas nebūtu Zatlers, kurš vienīgais no lielajiem politikas smagsvariem šajās pēdējās dienās esot bijis patiešām lielā šokā. Tas ir – pēc tam kad Segliņš viņam paziņoja, ka arī Tautas partija ļoti labprāt redzētu pašreizējā valsts parlamenta aiziešanu "pa skuju taku". Kā nu tā – kāpēc tautpartijieši man iepriekš nepavēstīja, ko viņi man teiks, padomāja Zatlers un uzreiz pēc sarunas ar Segliņu aizmuka no žurnālistiem pa pils sētsdurvīm.

Ka pirms tam Zatlera izteiktais tā dēvētais ultimāts īstenībā nebija nekāds bargs priekšraksts, bet gan miermīlīga vienošanās, varētu liecināt eksprezidentu nostāja. Kā vēsta ziņu aģentūras, Guntim Ulmanim, vērojot, cik pārliecināti Valsts prezidents izteica savu pozīciju, esot bijusi sajūta, ka Zatlera izvirzītās prasības ir saskaņotas ar valdību. Savukārt VVF ieslēpusies savā "meža būdiņā" Suitu zemes pierobežā un atsakās komentēt gan 13. janvāra "grūstīšanos", gan tai sekojošās Zatlera depešas. Zinot VVF stingro nostāju un ne visai diplomātiski glaimojošo izrunāšanos, jāsecina, ka eksprezidente zina visas šā ultimāta aizkulises un ar savām atklāsmēm negrib bezcerību ieviest ne tautā, ne visās iespējamajās un neiespējamajās pozīcijās un opozīcijās. Paši putru savārīja, tad lai paši to arī izlok!

Zatlers nu ir kļuvis par mērķi politiķu mestajiem bruģakmeņiem. Ja 13. janvāra vēlā pievakarē tie tika raidīti Saeimas nama un nothing special Īpašu uzdevumu ministrijas virzienā, tagad tos var novirzīt uz pili. Ir (vai gan – drīzāk būs) taču arī tam iemesls – tieši Zatlers ir pie visa vainojams! Ar savu nemitīgo neizlēmību (tad atlaist Saeimu, tad atkal ne), ar savu nespēju ātri izveidot nacionālo vienotības valdību un tā tālāk tieši viņš Latviju "bankrotē".

Un ne jau Valsts prezidents tā grib. Viņš ir pakļāvies sev uzliktajai karmai, ko kaut kur zvēru dārzā vai sazin kādu debesu septītajos mākoņos ir izskaitļojuši valdošā politbiroja locekļi. Tajā laikā Zatlers, kam bija visas iespējas parādīt stingru mugurkaulu un vārda tiešā nozīmē uzbļaut nerātnajiem "mākoņu puikām" un "buldozera" tehniskajai komandai, viņš ar valdības atļauju tik vien kā bargu izteiksmi sejā nosodoši pakratīja pirkstu. Šajā visai nozīmīgajā brīdī, kad Zatlers varēja stabili iesēsties Rīgas pils tronī, kad tauta viņam bija piedevusi un aizmirsusi aploksnīšu lietu un vairs nesmējās par neizdevušos sasuku, viņš pakļāvās un, iespējams, piekrita kļūt par upurjēru.

***

FAKTI

Valdis Zatlers

Dzimis:

1955. gada 22. martā Rīgā.

Ģimenes stāvoklis:

precējies; sieva Lilita Zatlere (otrās laulības), trīs bērni.

Izglītība:

1973. – beidzis Rīgas 50. vidusskolu;

1979. – beidzis Rīgas Medicīnas institūtu; ieguvis ārsta specialitāti.

Karjera:

1979.–1985. – ārsts traumatologs–ortopēds Rīgas 2. slimnīcā;

1985.–1994. – Rīgas 2. slimnīcas Traumatoloģijas nodaļas vadītājs;

1986. – Černobiļas atomstacijas katastrofas likvidācijas Medicīniskā dienesta virsnieks;

1994. – kļuvis par Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas direktoru.

Politiskā darbība:

1988.–1989. – Latvijas Tautas frontes domes loceklis;

2007.05. – valdību veidojošās partijas apspriedušas Zatlera kandidatūru Valsts prezidenta amatam; ievēlēts par Valsts prezidentu;

2007.07. – stājies Valsts prezidenta amatā.

Sabiedriskā darbība:

1988.–1989. – Latvijas Ārstu biedrības atjaunošanas grupas aktīvists;

1990.–1993. – Latvijas Artroskopijas asociācijas dibinātājs un prezidents;

1994.–1998. – Latvijas Ortopēdu asociācijas viceprezidents;

kopš 2003. gada līdz šim brīdim – Latvijas Traumatoloģijas ortopēdijas asociācijas prezidents;

2008. – žurnālā Pastaiga minēts kā viens no 50 Latvijā visapskaustākajiem cilvēkiem.

Tiesu procesi un skandāli:

2003.02. – veselības ministrs Āris Auders uz dienesta izmeklēšanas laiku atstādinājis no Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas direktora pienākumu pildīšanas (balstoties uz KNAB ziņojumu par krimināllietas ierosināšanu par slimnīcā veiktajiem iepirkumiem);

2007.06. – KNAB uzsācis pārbaudi, vai Zatlers, būdams ārsts un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītājs, nav izmantojis slimnīcas resursus labuma gūšanai un vai nav pieprasījis no pacientiem naudu par ārstēšanu.

Valodu zināšanas: latviešu – dzimtā; angļu, krievu – izcili.

Apbalvojumi: Ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (2007).

Komentāri (14)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu