Slavenajam britu zinātniekam Stīvenam Hokingam svētdien aprit 70 gadi, tomēr pašam fiziķim veselības problēmu dēļ nācies laist garām līdzdalību zinātniskajās debatēs, kas par godu viņa jubilejai tiek rīkotas Kembridžas universitātē.
Stīvenam Hokingam aprit 70 gadi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Zinātniekiem un žurnālistiem svētdien pulcējoties uz Lielbritānijas prestižajā augstskolā rīkoto simpoziju, lai universitātes vicekanclers profesors sers Lešeks Borisevičs paziņoja, ka Hokings nejūtas labi un tikai piektdien izrakstīts no slimnīcas, tāpēc neapmeklēs pasākumu.
Simpozijam par «visuma stāvokli» Hokings sekos līdzi caur tīmekļa kameru.
Honkingam 21 gadu vecumā tika atklāta amiotrofā laterālā skleroze, kas neatgriezeniski iznīcina motoros neironus, kas kontrolē apzinātās kustības. Kaut arī ārsti pēc diagnozes noteikšanas viņam solīja tikai atlikušus vēl dažus gadus, Hokings ir samulsinājis mediķus, sasniedzot savu astoto desmitgadi.
Tomēr slimība Hokingam pamazām ir izraisījusi gandrīz pilnīgu paralīzi, kā arī atņēmusi runas spējas. Kopš 1985.gada zinātnieks komunicē ar datora palīdzību
«Es esmu pārliecināts, ka mana fiziskie traucējumi ir iespaidojuši manu atpazīstamību,» par savu stāvokli reiz izteicās pats Hokings. «Cilvēkus fascinē asais kontrasts starp manām ļoti ierobežotajām fiziskajām spējām un Visuma plašumiem, kurus es pētu.»
Par godu Hokinga 70.dzimšanas dienai, Londonas Zinātnes muzejā 20.janvārī tiks atklāta jauna izstādē, kurā tiks godināti viņa atklājumi,
Hokings pasaules ievērību izpelnījās ar 1988.gadā klajā nākušo grāmatu «A Brief History of Time» («Īsi par laika vēsturi»), kurā viņš izklāstīja savu Visuma rašanās teoriju. Viņš pazīstams arī ar saviem darbiem par melnajiem caurumiem, kosmoloģiju un kvantu fiziku.
Kopš 1974.gada zinātnieks cenšas savienot divus modernās fizikas stūrakmeņus - Alberta Einšteina vispārējo relativitātes teoriju, kas attiecas uz gravitāciju un liela mēroga fenomeniem, un kvantu teoriju, kas apraksta sīkākās matērijas daļiņas.
Savā 1988.gada grāmatā Hokings vēl pieļāva iespēju, ka ideja par dievu vai kādu dievišķu būtni ir savienojama ar zinātnisku Visuma izpratni.
Taču savā jaunākajā darbā «The Grand Design» («Lielais plāns») Hokings paziņo, ka Visumu nav radījis dievs un Lielais sprādziens bija fizikas likumu neizbēgamas sekas.
Jaunajā grāmatā, kuras līdzautors ir amerikāņu fiziķis Leonards Mlodinovs, Hokings atzīst, ka virkne jaunu teoriju visuma radītāju padara par nevajadzīgu.
«Tāpēc, ka pastāv tāds likums kā gravitācija, Visums var sevi radīt un rada no nekā. Spontānā radīšana ir cēlonis tam, ka pastāv kaut kas, nevis nekas, tam, ka pastāv Visums,» raksta Hokings. «Nav nepieciešams iesaistīt dievu, lai aizdedzinātu degli un iedarbinātu Visumu.»
«Tas sakritību starp mūsu planētas apstākļiem - viena Saule, laimīga Saules un Zemes attāluma kombinācija ar Saules masu - padara par daudz mazāk pārsteidzošu un par daudz mazāk pārliecinošu pierādījumu [apgalvojumam], ka Zeme ir rūpīgi projektēta tikai tāpēc, lai iepriecinātu mūs, cilvēciskās būtnes,» raksta Hokings.
Zinātnieks atzīst, ka 1992.gadā ārpus Saules sistēmas atklātā ap zvaigzni riņķojošā planēta bijusi lūzuma punkts, kas apgāzis Īzaka Ņūtona apgalvojumu, ka Visums nevar rasties no haosa.