Atbildes uz jautājumiem par "Hansabankas" darbības rezultātiem (3)

1. No kādiem pakalpojumiem Hansabankas peļņa pērn galvenokārt ir veidojusies? Mūsu biznesa apjomu pieaugums atspoguļo Latvijas ekonomikas, iedzīvotāju un uzņēmumu straujo izaugsmi. Mūsu klienti ir arvien vairāk izmantojuši aizņēmumus, veikuši vairāk maksājumu, lietojuši maksājumu kartes. Savukārt mēs esam pastāvīgi uzlabojuši bankas iekšējos procesus un rūpīgi sekojuši, lai kredītportfeļa kvalitāte būtu nemainīgi augsta. Tas ļāvis sasniegt šo peļņas rādītāju — 64 miljoni latu.

Tīrie procentu ienākumi deva 65%, tīrie komisiju ienākumi 19%, tīrā finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņa 12%, bet citi ienākumi 3% peļņas.

2. Kā Hansabanka izmantos 2006.gada bankas peļņu? Hansabankas prioritāte 2007. gadam, tāpat kā līdz šim, ir nodrošināt vislabāko servisu mūsu klientiem un paaugstināt klientu apmierinātības līmeni, un mūsu atšķirības zīme arī turpmāk būs augstais pakalpojumu serviss, tāpēc ir plānots AS „Hansabankas Grupa“ peļņu ieguldīt bankas tālākajā attīstībā. Tā ,piemēram, lielas investīcijas tiks veiktas filiāļu pārveides procesā – gandrīz desmit miljoni latu nākamo divu gadu laikā. Vēl viena mūsu prioritāte ir kļūt par darba devēju Nr. 1 Latvijā, un arī šajā jomā veiksim investīcijas. Kā vienmēr, Hansabanka arī strādās, lai attīstītu inovācijas – gan produktu, gan procesu uzlabošanas ziņā. Tā, piemēram, mēs esam sākuši Operacionālās izcilības programmu, kuras mērķis ir nodrošināt biznesa procesu efektivitātes un kvalitātes uzlabojumu nepārtrauktību.

3. Vai tiks izmaksātas dividendes akcionāriem? Visus iepriekšējos gadus akcionāri ieguldīja Hansabankas kapitālā daudz vairāk, nekā saņēma dividendēs, un izmaiņas šeit netiek plānotas.

4. Kādu peļņu banka prognozē 2007.gadā? Bankas peļņa atkarīga no valsts un tās iedzīvotāju ekonomiskās attīstības, no konkurences banku sektorā un notiekošā pasaules finanšu tirgos, tomēr mēs strādāsim, lai tiktu izpildīti Grupas izvirzītie stratēģiskie mērķi – peļņa pirms nodokļiem augtu vismaz par 15% un kapitāla atdeve būtu vismaz 20%.

5. Kā vadības maiņa ir ietekmējusi bankas darbību? Bankas augstākās vadības maiņa nekādi neietekmē bankas darbības stratēģisko virzību un plānus. Turklāt Hansabankas bankas vadītājs Māris Avotiņš arī līdz šim darbojās tās augstākajā menedžmentā. Protams, katram līderim ir sava personība, redzējums un darbības stils, ko var izjust ikdienas darbībā, bet lielās līnijās bankas darbība nav mainījusies un nemainīsies.

6. Vai banku salīdzinoši lielā peļņa ir adekvāta Latvijas ekonomikas attīstībai? Banku peļņa ir adekvāta Latvijas ekonomiskai attīstībai. Tā veidojusies, pateicoties pieaugošajam banku pakalpojumu izmantošanas tirgum. Latvijā ir augsts iedzīvotāju pieprasījums pēc banku pakalpojumiem, bet šobrīd tas vēl nav sasniedzis to līmeni, kāds ir lielākajā daļā ES valstu.

7. Kādas izmaiņas paredzamas bankas aktīvu apjomā 2007. gadā? Pastāvot asajai konkurencei banku sektorā, pievienotās procentu likmes un komisijas tiek arvien samazinātas, un līdz ar to biznesa apjomi visdrīzāk augs straujāk nekā peļņa. Mēs plānojam, ka bankas aktīvi 2007. gadā, ja nebūs kādas izmaiņas regulatoru prasībās, augs proporcionāli kredītportfeļa pieaugumam.

8. Kādas attīstības tendences šogad paredzamas banku tirgū? Konkurence banku sektorā arvien pieaugs un līdz ar to klientiem tiks piedāvāti arvien jauni produkti un izdevīgāki nosacījumi. Aktīvāk attīstīsies patēriņa finansēšana un arī šajā sektorā būs arvien pieaugoša konkurence, iesaistoties arī nebanku spēlētājiem. Maksājumu un norēķinu karšu pakalpojumu, kā arī kreditēšanas produktu piedāvājums vēl aizvien būs visnozīmīgākais, tomēr arvien populārāki kļūs uzkrājošie produkti. Bankām vajadzēs ieguldīt daudz pūles, lai spētu atbilst klientu arvien augošajām prasībām.

9. Vai Hansabanka ieviesīs konservatīvāku kreditēšanas politiku un kā tā izpaudīsies? Hansabanka aizvien ir domājusi, kā uzlabot savu klientu labklājības līmeni. Kredīts ir viens no veidiem, kā sasniegt savus mērķus, uzlabojot savus dzīves apstākļus. Tai pašā laikā mums ir ļoti svarīgi, lai klients kredītu arī spēj atdot, tāpēc mūsu kredītspeciālisti kopā ar klientu vienmēr izvērtē iespējamos riskus. Mēs vienmēr esam bijuši par pārdomātu kredītņemšanu un uz to esam aicinājuši un turpināsim aicināt arī savus klientus. Attiecībā uz uzņēmumu kreditēšanu — līdz ar augstajiem Latvijas izaugsmes tempiem strauji ir audzis arī izsniegto kredītu skaits visu nozaru uzņēmumiem, bet jo īpaši - celtniecībai un darbībai ar nekustamo īpašumu. Tā kā Hansabanka vienmēr darbojas savu klientu interesēs, tad uzskatām par nepieciešamu pārskatīt un piemērot stingrākus kreditēšanas kritērijus šo nozaru finansēšanā, mazinot ekonomiskos riskus un sabalansējot kredītu portfeli.

10. Kā prognozējat nekustamo īpašuma tirgus attīstību? Nekustamā īpašuma tirgus turpinās attīstīties, jo joprojām ir liels izaugsmes potenciāls – ir pietiekami daudz iedzīvotāju, kuri vēl tikai plāno dzīves kvalitātes uzlabojumus — jauna mājokļa iegādi vai esošā remontu.

Vienlaikus iedzīvotājiem jāsāk vairāk domāt par mājokļu renovācijas un energoefektivitātes jautājumiem – daudzi cilvēki ir apmierināti ar pašreizējo dzīves vietu, taču nav apmierināti ar mājokļa kvalitāti un izdevumiem par uzturēšanu. Renovējot esošo mājokli, viņiem ir iespējas būtiski uzlabot dzīves kvalitāti, nemainot mājokli.