Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mūsu avīzes lasītāji bieži jautā par mantošanas tiesībām. Bet nereti aizmirst par pienākumiem, kuri noteikti likumos jebkādas nekustamas un kustamas mantas mantotājiem. Katrā konkrētā mantojuma lietā, protams, noteikumi atšķirsies. Bet par dažiem noteikumiem jāzina visiem.
Viens gads pēc nelaiķa nāves
Civillikumā ierakstītais vispārējais termiņš mantojuma iegūšanai ir viens gads. To skaita no mantojuma atklāšanās dienas. Tā ir mantas atstājēja nāves diena, ja mantojums atradies mantinieka faktiskā valdījumā, vai diena, kad mantinieki saņēmuši ziņu par tuvinieka aiziešanu viņsaulē.
Tas nozīmē, ka mantiniekiem jāuzraksta pieteikums uz mantojuma tiesībām gada laikā.
Izņēmumi
Viena gada termiņu neņem vērā, ja:
- mantinieki lūdz zvērinātam notāram saīsināt šo termiņu;
- aizsaulē aizgājušais uzrakstījis testamentu, kurā pats noteicis mantiniekiem termiņu mantojuma pieņemšanai.
Notariāta likumā ierakstīts, ka pēc mantinieku lūguma zvērinātam notāram ir tiesības saīsināt šo termiņu. Pats īsākais termiņš, kuru viņš drīkst noteikt, – trīs mēneši.
Saīsinot mantojuma pieteikšanas termiņu, laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" jāievieto sludinājums, kurā visus iespējamos mantiniekus aicina pieteikties mantojuma saņemšanai. Bet visi iepriekš zināmie mantinieki saņem rakstiskus uzaicinājumus.
Laikrakstā jāizsludina, ja aizgājēja atstātā manta ir vairāk nekā 1000 latu vērta. Ja manta ir mazāk nekā 1000 latu vērta, piemēram, palikuši sertifikāti vai pāris simt latu pensijas uzkrājumi, tad zināmajiem mantiniekiem nosūta rakstisku uzaicinājumu. Bet pārējie iespējamie mantinieki paziņojumu par pieteikšanos uz mantojumu var izlasīt zvērināta notāra birojā.
Zvērināta notāre Sandra Jakušenoka teic, ka, saīsinot termiņu, citi iespējamie mantinieki riskē to nokavēt. Zināmie mantinieki par viņiem var nezināt vai var viņus tīšām nenosaukt.
Piemēram, ja ģimenē, kurā nav bērnu vai mazbērnu, nomirst vīrs. Atraitne var nezināt, ka tādas pašas mantojuma tiesības ir tā sauktajiem sāņus radiniekiem – aizgājēja māsai vai brālim, kaut arī vīra dzīves laikā viņi tikušies reti un atraitne viņus pat lāga nepazīst.
Ja mantinieks godīgi uzrāda arī pārējos mantiniekus, tad sarežģījumi nerodas. Ja neuzrāda un ja mantošanas tiesību termiņš pagājis, tad citi iespējamie mantinieki var apstrīdēt mantojuma tiesības vienīgi tiesā.
Augstākās tiesas priekšsēdētāja palīgs Rolands Krauze teic, ka ārzemēs dzīvojošam mantiniekam, kurš dibinātu iemeslu dēļ nav zinājis par tuvinieka nāvi un viņa atstāto mantojumu, gada termiņu skaita no dienas, kad viņš par to uzzinājis. Ja ir vairāki likumīgie mantinieki un ja Latvijā dzīvojošais tīšām vai netīšām nav uzrādījis ārzemēs dzīvojošos, tad mantojuma tiesības var apstrīdēt tiesā. Taču mantojuma prasībai ir noilgums – 5 gadi.
Lietu kārtošanas secība
Pieteikums zvērinātam notāram jāuzraksta un jāiesniedz pēc mirušā tuvinieka pēdējās deklarētās dzīvesvietas.
Ja mirušā dzīvesvieta nav zināma, tad manto pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.
Ja daļa mantas, piemēram, privātmāja atrodas Rīgā, bet dzīvoklis Ludzā vai Liepājā, tad ņem vērā vērtīgākā nekustamā īpašuma atrašanās vietu. Tātad mantojuma procedūra būs jākārto Rīgā.
Likumīgā mantojuma lietas sākšanai vajag:
- miršanas apliecību;
- izziņu par pēdējo dzīves vietu no pašvaldības iedzīvotāju reģistrācijas nodaļas; ziņas par visiem radiniekiem – bērniem, mazbērniem, brāļiem, māsām, iespējamiem likumīgajiem vai testamentārajiem vai līgumiskajiem mantiniekiem.
Pārējie papīri:
- radniecību apliecinoši dokumenti (dzimšanas apliecība, laulības apliecība u. c.);
- īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti (zemesgrāmata, auto tehniskā pase u. c).
- nekustamai mantai – Valsts zemes dienesta izziņu par īpašuma kadastrālo vērtību;
- kustamai mantai – sertificēta vērtētāja vērtējumu, var tikt iesniegti papildus līdz mantojuma pieņemšanai izsludinātā termiņa beigām.
Nekustamai mantai zvērināts notārs ņems pretī arī sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu. Tiesa, šajā vērtējumā būs uzrādīta tirgus vērtība, kas dzīvokļiem, savrupnamiem, citiem nekustamiem īpašumiem mēdz būt augstāka nekā kadastrālā vērtība. Bet tad arī valsts nodevu un zvērināta notāra amata atlīdzība tiks aprēķināta no nekustamā īpašuma tirgus vērtības.
Sandra Jakušenoka saka: ja aizsaulē aizgājušajam ir bērni, tad mantošanas procedūra ir vienkārša. Tā krietni sarežģās, ja bērnu nav un ja mantu iekāro badīgi sāņus radinieki, kas nereti nelaiķim bijuši "septītās ķēves augumā".
Juriste atgādina, ka mantinieki ir visi aizgājēja bērni (1. šķiras mantinieki), tostarp no pirmās laulības vai nereģistrētā laulībā dzimušie. Mantinieki ir, piemēram, arī nule mirušā cilvēka agrāk mirušā brāļa vai māsas bērni (2. šķiras mantinieki), pusmāsas, pusbrāļi, pirms mirušā mirušo pusbrāļu, pusmāsu bērni (3. šķiras mantinieki). Ja nav 1., 2., 3. šķiras mantinieku, tad manto 4. šķira – tie ir visi pārējie sāņus radinieki.
Testamentārā mantojuma lietas sākšanai vajag vēl testamentu (oriģinālu).
Ja īpašnieks uzraksta to pie zvērināta notāra, tad ir drošāk – testamenta oriģināls allaž glabājas zvērināta notāra – valsts amatpersonas seifā. Bet testamenta noraksti glabājas pie testatora un pie testamentārajiem mantiniekiem.
Inventāra tiesība
Mantojumā ietilpst pilnīgi visa aizgājēja atstātā manta, tostarp ar visām parādu saistībām. Tādējādi mantinieks manto visu, tostarp arī parādus. Un mantinieks var atteikties no visa.
Ja mantas pulka un dabūt to gribas, bet nav pārliecības par aizgājēja, kurš dzīves laikā bijis uzņēmējs, parādiem, tad mantojumu var pieņemt ar inventāra tiesību. Tas nozīmē, ka par mirušā tuvinieka parādiem mantinieks atbild tikai mantojuma vērtības apmērā. Ja parādi ir lielāki nekā mantojuma vērtība, tad, protams, šāds mantojums mantiniekam nekādu labumu nedos. Bet, pieņemot mantojumu, mantiniekam nebūs jāuzņemas visi parādi.
Sandra Jakušenoka piebilst, ka vienīgais noteikums – inventāra tiesību drīkst izmantot divu mēnešu laikā no ziņu saņemšanas par mantojuma atklāšanos. Ja divi mēneši ir pagājuši, inventāra tiesību saglabā tikai nepilngadīgie un rīcības nespējīgie mantinieki.
Nākamtrešdien par kļūdām un blēdībām mantojuma lietās.