No knišļu uzbrukumiem Latgales un Vidzemes piecos rajonos jau ir gājušas bojā 136 govis, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) līdz plkst.20 apkopotā informācija. Visvairāk - 67 dzīvnieki - gājuši bojā Krāslavas rajonā, 31 govs nobeigusies Preiļu rajonā, 21 - Jēkabpils rajonā, 12 - Madonas rajonā, bet piecas - Daugavpils rajonā.
PVD Preiļu pārvaldes vadītāja Diāna Pastare gan iezīmēja vēl satraucošāku situāciju - šajā rajonā bojā gājušo govju skaits tuvojoties 60. Visvairāk bojā gājušo mājlopu ir Rudzātu pagastā, kur vienā saimniecībā bojā gājusi viena govs un trīs jaunlopi, bet otrā - trīs govis un divi jaunlopi. Kritušas govis ir arī Sīļukalna, Sutru un Upmalas pagastā.
Preiļu rajona padomes priekšsēdētājs Andris Vaivods atzina, ka situācija šobrīd Preiļu rajonā ir ļoti sarežģīta. Šobrīd rajonā vēl nav atcelts plūdu dēļ izsludinātais ārkārtas stāvoklis, tomēr šobrīd lielu satraukumu radījuši vairāku govju bojāejas gadījumi.
Paredzams, ka nākamnedēļ, lai apspriestu situāciju Preiļu rajonā, kopā sanāks pašvaldību vadītāji.
Kā šodien preses konferencē norādīja PVD ģenerāldirektors Vinets Veldre, šogad knišļi minētajos rajonos ir izplatījušies saistībā ar vēlo pavasari un pašreiz Latvijā valdošo karsto laiku, turklāt viņu vairošanos veicina mitrums, kas Latgalē vērojams pēc spēcīgajām lietavām un plūdiem. Vietām knišļu ir tik daudz, ka tos no dzīvnieka var noņemt saujām.
Knišļi ir sīki, drukni, odiem līdzīgi kukaiņi. Pieauguši knišļi parādās pavasarī. Gada laikā parasti attīstās divas knišļu paaudzes - pavasarī un rudenī. Knišļu mātītes oliņas dēj zem ūdens.
Knišļu kodieni, sevišķi dzīvnieka bezmatainajās daļās, rada iekaisumu, bet no knišļu masveida uzbrukumiem dzīvniekiem paaugstinās temperatūra un izveidojas satūkumi jutīgajās ādas vietās. Iespējama arī plaušu tūska, punktveida asinsizplūdumi, limfmezglu pietūkums, kas var izraisīt dzīvnieka nāvi. Sakostie dzīvnieki nobeidzas 12 stundu laikā, ja operatīvi netiek sākta ārstēšana.
Pēc PVD vadītāja teiktā, dažos gados knišļi savairojas milzīgā daudzumā, knišļu mākoņi uzbrūk lopiem, nokļūst to acīs, ausīs, degunā, mutē un tādējādi var radīt masveida liellopu nobeigšanos, dzīvniekam nosmokot.
"Ja atstāj ganībās, tad lopu apēd dzīvu. Iedomājieties, desmitiem tūkstošu izbadējušos knišļu uzbrūk lopam vienlaicīgi un kož, kā rezultātā veidojas tūska un dzīvnieks nosmok," skaidroja PVD vadītājs.
Pirmā informācija par knišļu kodumu izraisītu govju saindēšanos un nobeigšanos saņemta vakar naktī. Daļu dzīvnieku ir izdevies izglābt. Ņemot vērā karsto laiku, kritušo dzīvnieku skaits varētu palielināties, sacīja Veldre.
"Īpatnēji, ka Rēzeknē, Ludzā, Balvos un Alūksnē situācija ir normāla," sacīja Veldre, norādot, ka dienests ir sazinājies ar Baltkrievijas attiecīgo dienestu vadību, lai noskaidrotu situāciju šajā valstī.
Patlaban PVD pārbauda, vai knišļi nepārnēsā pasterelozi, kas nav sērga, bet sekundāra infekcija, kurai var būt arī letālas sekas, ja laikus netiek sākta ārstēšana. Plānots, ka attiecīgo analīžu rezultāti kļūs pieejami nākamnedēļ pirmdienas vakarā vai otrdien no rīta.
Pasterelozes gadījumā dzīvniekiem paaugstinās ķermeņa temperatūra, novērojama apgrūtināta elpošana, plaušu tūskas pazīmes, sirds vājums, tūska pakaklē un pavēderē, kā rezultātā dzīvnieks var nomirt divu līdz astoņu dienu laikā.
Cilvēki pēc kontaktēšanās ar slimiem liellopiem neslimo ar šo slimību, izņemot gadījumus, kad suņu un kaķu kodumu rezultātā pasterelozes ierosinātājs tiek pārnests uz cilvēku, kam veidojas brūces infekcija.
Pēdējo reizi pasterelozes uzliesmojums Latvijā bija 1999.gadā, kad bojā gāja aptuveni 60 govis un divi zirgi, sacīja Veldre.
Gadījumā, ja knišļi tiešām pārnēsās minēto slimību, tiks veikti karantīnas pasākumi, bet līdz tam zemnieki tiek aicināti lietot pretknišļu līdzekļus. Savukārt, ja dzīvniekam parādās klīniskas pazīmes, nekavējoties ir jāizsauc veterinārārsts, lai sāktu dzīvnieka ārstēšanu.
PVD iesaka lauksaimniekiem uzmanīt dzīvniekus, un, ja parādās knišļu mākonis, tad lopi ir jāiedzen fermā. Dienesta arī iesaka vietās, kur ir knišļu mākoņi, dzīvniekus neganīt un pievest lopiem zaļbarību. Savukārt, ja saimniecībām nav citas izejas, kā laist dzīvniekus ganībās, tad zemniekiem ir jālieto repelenti jeb knišļu atbaidīšanas līdzekļi. Gadījumā, ja šie līdzekļi netiks lietoti un dzīvnieki tiks laisti ganībās, tad kritušo dzīvnieku skaits būs vēl lielāks.
Kā norādīja PVD ģenerāldirektors, zemnieku zaudējumi saistībā ar dzīvnieku zaudējumu būs lieli. Tādēļ ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi (ZZS) pārrunāta iespējamo zaudējumu kompensēšana.
Veldre piebilda: kritušie dzīvniekus ir jāsavāc, lai neizplatītos infekcijas. Valmierā strādājošais SIA "ZAAO-Triāls" to ir atteicies darīt. Taču ir arī otrs uzņēmums, kas ar to nodarbojas, - SIA "Reneta".
Patlaban PVD centrālā pārvalde un vairākas teritoriālās struktūrvienības rajonos strādā ārkārtas režīmā, sacīja dienesta ģenerāldirektors.
