Pēc veselības pirts alu neprasās

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

"Mauriņi"

Nevarētu teikt, ka "Mauriņi" ir gluži Dieva dabas nostūris, bet, kopš slēgta robeža, Veclaicenes šoseju tiešām aplaimo vien dažas mašīnas nedēļā. Civilizācijas nepiesārņojums un arvien vairāk atjaunojusies daba saimniekus pirms vairākiem gadiem mudinājusi pievērsties bioloģiskajai saimniekošanai.

Pēc tādas oficiāla statusa iegūšanas un sertifikācijas nākamais solis ir sperts veselības saimniecības veidošanā, jo abas šīs lietas faktiski nav nodalāmas. Šobrīd, kad jau pilnībā gatava un savu funkciju dēļ popularitāti ieguvusi veselības pirts, "Mauriņu" īpašniece Gunita Virka atzīst: "Man liekas, arvien pati daba pasaka priekšā, ko darīt, ko pilnveidot. Es esmu pakāpeniski gājusi uz priekšu, vērojot un vērtējot, kas cilvēkiem patīk, ko vairāk pieprasa. Domāju, ka nevienā biznesā, arī lauku tūrismā, nevar tā – es apsēžos pie galda, izdomāju sev izdevīgāko variantu, un tad piedāvāju to publikai, bet ... cilvēki nebrauc. Tagad gadā "Mauriņus" apmeklē ap 1200 viesu. Tas ir pietiekami daudz, un es varu būt lepna, ka ar savu darbu, ar to, ko varu viņiem dot, reizē lieku artavu veselīga dzīvesveida popularizēšanā un nodrošināšanā."

Pat alu aizmirst

Gunitas lepnums nenoliedzami ir visiem standartiem atbilstoša veselības pirts. Ideja par to kā savulaik galvā iesēdusies, tā pērn beidzot arī īstenota. Vispirms palaimējies "noķert" vienu no pēdējiem Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības atbalsta programmas projektiem, tomēr ar to naudiņu – sešiem tūkstošiem latu – vien nepieticis. Sākumā uzcelta tikai pirts, taču jau pēc dažiem mēnešiem izrādījies, ka vajag arī vietiņu, kur viesiem pārgulēt. Ņēmuši bankā kredītu un būvējuši guļbūvītei otro stāvu. Kad tas bijis gatavs, radusies nepieciešamība labiekārtot apkārtni, izveidojot ne vien telts un ugunskuru vietas, bet arī āra lapeni, kamīnu, bērnu rotaļu laukumu, dīķus un laipas.

"Mauriņu" pirtī tagad ne tikai per ar dažādu augu slotām, bet cienā arī ar specifiskām, organismu attīrošām vai uzmundrinošām tējām un veic masēšanu. Viss process esot tik savdabīgs un patīkams, ka nereti pirtī gājējiem prāts nenesoties pat uz tradicionālo pirts dzērienu – alu. Līdzatvestās pudeles neatkorķētas tiekot aizvestas atpakaļ.

Jautāju Gunitai, ar ko tad veselības pirts tā īpaši atšķiras no miesas un gara parastās šķīstītavas, ko arī taču mēdz dēvēt par veselību veicinošu veidojumu.

Veselības pirts ideja balstās uz citādākas ķermeņa izsilšanas veicināšanu. Te cilvēks ieiet vēsākā telpā un, pakāpeniski paaugstinoties temperatūrai, līdzi silst viss viņa organisms. Gunita smejas, ka viņas pirtī cilvēkam "izsilstot cauri" visi muskuļi, cīpslas. Šo procesu veicina krāsns, kur liesmas iet caur akmeņiem un atbilstošu, enerģētiski attīrošu zāļu tēju dzeršana gan pirms, gan pēc pirtī iešanas. Tēju var ūdens vietā mest arī kā garu.

"Pirts burvību nevar izstāstīt, tā ir jāizjūt. Arī es pati reizēm jūtos vai nu nogurusi, vai man ir kādi kreņķi. Līdzko aiz sevis aizveru pirts durvis, viss mainās. Ieejot telpā, izjūtu tās gaišumu, siltumu, mīļumu. To izjūt arī klienti, un es esmu priecīga, ka manu pirti jau sen vairs neuzskata par vietu, kur atbraukt nosvinēt skaļu jubileju, pamatīgi, atvainojiet, pielakties un pēc tam izgulēt paģiras. Uz veselības pirti var braukt ārstēt dažādas kaulu un muskuļu kaites. Bijuši gadījumi, kad pēc vairākām procedūrām savilktie locekļi iztaisnojušies un cilvēkam vairs nav tik lielu sāpju."

Pirts zinības Gunita apguvusi kursos, kur tiek mācīta gan cilvēka anatomija, gan fizioloģija un uzturmācība, gan vielmaiņas aktivizēšanas iespējas.

Produkcijas garants – āboliņlapa

"Mauriņos" ražotajai produkcijai kopš pērnā gada rudens piešķirta arī preču zīme "Latvijas ekoprodukts", lai ar āboliņlapas uzlīmi darītu produktu atpazīstamu un norādītu tā atšķirību.

"Zīmi ieviesa Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienība, kuras biedre esmu arī es. Tā kā saimniecība jau bija bioloģiski sertificēta, vajadzēja vien noslēgt līgumu par zīmes lietošanu. Pagaidām to gan tā īpaši izmantojusi neesmu, jo nav tik daudz produktu, ko piedāvāt Rīgā zaļajā tirdziņā. Liellopus visus aizvedam uz Zaubes kooperatīvu, tādēļ gaļa uz vietas nav jāpārdod. Pārējo laukā un kūtī izaudzēto man pārsvarā vai nu izpērk uz vietas, vai izlieto veselības pirts apmeklējumu dienās.

"Mauriņos" visi produkti tiek ražoti, izmantojot augsnē, augos un dzīvniekos notiekošos bioloģiskos procesus. Mēs pat zemi sen vairs neapstrādājam ar traktoru, bet tikai ar zirgu, nelietojam nekādu ķīmiju, minerālmēslus, tikai veicinām augu dabisko barošanos no ūdens, gaisa un augsnes ar saules enerģijas un mikroorganismu palīdzību. Līdz ar to tiek ražota dabīga, veselīga pārtika, uzturot kultūraugu, mājdzīvnieku daudzveidību un saudzējot apkārtējo vidi. Lietojot uzturā šādu produkciju, tiek stiprināta veselība, cilvēks kļūst veselīgāks, spirgtāks," ir pārliecināta Gunita.

Viņa, cik vien iespējams, cenšas visur arī izvērst "Latvijas ekoprodukta" reklamēšanu, informējot gan par dabiskas pārtikas priekšrocībām uzturā, gan iespēju nopirkt šos produktus un to atšķirību no apzīmētajiem ar "Zaļās karotītes" zīmolu. Gunita pat ir pārliecināta, ka ar laiku vajadzētu aizliegt izmantot ekozīmi, ja nav īsti nosakāms, kur un kādos apstākļos attiecīgais produkts audzēts. Šajā ziņā noteikti esot iespējamas manipulācijas, jo pircēji, kuri pilnībā nepārzina bioloģiskās saimniekošanas metodes, var tikt vienkārši apkrāpti – daiļrunīgi iestāstot, ka pārdodamā prece ir ekoloģiski tīra.

Baibaki, peles, kazas...

Kamēr runājamies ar Gunitu, pa istabu draudzīgi saimnieko balts sesks Saskijs un dzīvnieciņa ziņkārei nav robežu. Taču sesks nav vienīgais, ko var redzēt un apmīļot "Mauriņos". Jo gads, jo vairāk īstenojas Gunitas otra iecere – izveidot nelielu zoodārzu.

Jau ir peļņu nesošās zīdītājgovis, kas reizē saista arī tūristus, jo ne tik bieži gadās apskatīt, piemēram, pa sniegu brienošus, ar kuplu vilnu apaugušus lopiņus. Tāpat iedzīvojies savvaļas zirgu ganāmpulks. "Zirgus atvedām dabīgo pļavu un ganību atjaunošanai. Te viss ir ļoti tīrs, par ko liecina gan ķērpji, gan naktsvijoles, dzegužpuķes un vēl vairāku retu, aizsargājamu augu sugas. Ir izveidota dabas taka, pa kuru ejot var skatīt skaisto ainavu, atrast dabiskos avotus, ārstniecības augus, meža dzīvniekus un savvaļas zirgus. Daba ir tik dzīva, ka cilvēks reizēm jūtas kā apreibis: smaržo pļavas, purva un meža augu buķete. Pati arvien no jauna esmu pārsteigta, cik spēcīgs ir neapjausta dabas spēka iespaids," jūsmo Gunita.

Tūristu ērtībām "Mauriņos" plānots uzcelt skatu torni, no kura varēs pārskatīt savvaļas zirgu ganības, izveidot vairākus informācijas stendus un aprakstus par saimniecību.

"Mauriņos" 40 hektāros šobrīd dzīvo astoņi savvaļas zirgi, bet tik lielā platībā varētu audzēt vismaz 20. Divi jaunie jau atdoti uz Galgauskas saimniecību. To paredz arī savvaļas zirgu izmitināšanas un audzēšanas projekts, lai Latvijā būtu iespēja veidot vairākus ganāmpulkus. Zirgu ganību platības ierobežo elektriskais gans. To gan dažkārt saraujot alnis, kam tādas stieples liekoties nieks. Zirdziņi toties ganam netuvojoties. Sevišķi mīlīgi un draudzīgi savvaļnieki neesot arī pret saimniekiem.

Bez jau minētajiem dzīvniekiem "Mauriņos" kā bērnu, tā pieaugušo priekam audzē dažādu šķirņu trušus, Kamerūnas, mini un parastās kazas, baibakus, jūrascūciņas, peles, žurkas, nutrijas un cukurvistiņas. Ir paprāvs aitu pulciņš, jo vilna tiek izmantota segu un spilvenu gatavošanai, bet dabīgā dzija – cimdu, zeķu un džemperu adīšanai. Reizē šie izstrādājumi ir viens no saimniecības ieņēmumu avotiem.

"Ir vairāki iemesli, kāpēc Latvijas zemnieki arvien vairāk grib nodarboties ar bioloģisko lauksaimniecību, taču būtiskākie – vēlme ražot veselīgu pārtiku un dzīvot veselīgi ne vien pašiem, bet dot iespēju apgūt šo prasmi arī citiem. Un noteikti ir jāmācās. Šajā saimniekošanas veidā nepietiek ar iepriekšējo paaudžu pieredzi, ir jāapgūst pilnīgi jauna apmācības programma, tostarp, lai radītu un veidotu veselības saimniecības," uzskata Gunita, kuras lielais atbalsts, padomdevēja un palīgs šajā domāšanas un dzīvesveidā ir arī meita Kristīne.

UZZIŅA

Gunita Virka

- Alūksnes rajona Veclaicenes pagasta bioloģiskās un vides veselības saimniecības "Mauriņi" īpašniece;

- apsaimnieko ap 110 hektāriem zemes;

- nodarbojas ar veselības pirts pakalpojumiem un mājas zoodārza veidošanu;

- dabiskajai noganīšanai un ainavas izkopšanai izmanto savvaļas zirgu ganāmpulku;

- audzē zīdītājgovis un aitas;

- Gunitai ir 44 gadi, vidējā speciālā izglītība;

- vīrs Ludis un meita Kristīne palīdz saimniecībā, dēls Edgars studē;

- lasa "Latvijas Avīzi", "Malienas Ziņas", "Alūksnes Ziņas", "Vides Vēstis", "Saimnieku", "Praktisko Latvieti" un "MMD".

Uz augšu