Šmidre nopircis pusi zemjūras optiskā kabeļa uz Zviedriju (3)

"Mēs ceram radīt reālu konkurenci "Lattelekom", citiem operatoriem un arī "Baltkom", sniedzot alternatīvu starptautisku izeju. Tā kā mēs un "Lattelekom" neesam vienīgie šādu pakalpojumu tirgū, es pieļauju, ka konkurence varētu būt pat iznīcinoša," laikrakstam atzinis Šmidre. Pēc viņa teiktā, starp starptautiskā kabeļa klientiem būs "Baltkom", kam ir vairāki tūkstoši tā saukto alternatīvo fiksēto telefonsakaru klientu, kā arī citi mazie operatori, interneta pakalpojumu sniedzēji un korporatīvie klienti. Šmidre pieļauj, ka datu pārraides jauda, ko paver modernais tā sauktais 56 optisko pāru kabelis, ir uzskatāma par bezgalīgu, tādēļ tīri tirgus mehānismi varētu "nodzīt" jaudas cenu tuvu nullei un klienti būs jāvilina ar augstu servisu un paļāvības līmeni par saprātīgu cenu. Darījums veikts pavasarī, un kādreizējais kabeļa īpašnieks - firma "Foco16" - tagad pārdēvēta par "Hul-Vents". Darījumu Šmidre veicis kā privātpersona, jo cita starpā nav vēlējies, ka tirgū "Hul-Vents" kā "Baltkom" koncerna sastāvdaļu turētu aizdomās par sevišķu labvēlību, sniedzot pakalpojumus savai mātes kompānijai. Viņš laikrakstam sacīja, ka pašreiz notiek datu pārraides aparatūras un programmatūras iepirkšanas plānošana, lai, iespējams, rudenī varētu nostiprināt līgumus ar klientiem - datu pārraides jaudas pircējiem vairumā un, visticamāk, ap gadumiju varētu sākt darbību. Sakaru signālus no Gotlandes uz Zviedrijas cietzemi un tur izvietotajiem telekomunikāciju tīklu mezglpunktiem nodrošinās Stokholmas pilsētai piederošā telekomunikāciju uzņēmuma "Stokab" ierīkotais optiskais kabelis. Darījumu laikrakstam apstiprinājis arī kabeļa otrs īpašnieks nīderlandietis Jāps Dikens, kura firmai "Beheer" pieder otri 50% "Hul-Vent" daļu. Darījuma summa un citi nosacījumi, tostarp jautājums, vai Šmidrem būs iespējas nopirkt otru pusi firmas daļu, ir konfidenciāli. Pēc Dikena teiktā, Šmidres iesaistīšanās bijušajā "Foco 16" novērsusi nepatikšanas, kas draudēja sakarā ar plānotā kabeļa pircēja Krievijas telekomunikāciju kompānijas "FTA" nespēju savākt pietiekamu finansējumu. Sākotnējais plāns bijis iekļaut kabeli maģistrālā saiknē, ko veidotu "Stokab" ierīkotais optiskais kabelis no Zviedrijas līdz Gotlandei, "Foco 16" celtais posms no Gotlandes līdz Ventspilij un Krievijas kompānijas izveidotā saikne tālāk uz Maskavu. Kabeli no Gotlandes līdz Ventspilij 2002.gada rudenī ierīkoja Dikenam daļēji piederošais specializētais uzņēmums "Dutch Sea Cables", kam tagadējais "Hul-Vent" būtu palicis parādā, Krievijas kompānijai pametot iecerēto projektu, skaidro laikraksts. "Dienas Bizness" norāda, ka starptautiskajā datu pārraidē jau ir iesaistījušās arī VAS "Latvenergo", VAS "Latvijas dzelzceļš", kā arī informācijas tehnoloģiju firma "Microlink" u.c. Pašlaik zemjūras kabeļi no Latvijas uz ārvalstīm pieder "Lattelekom" kopā ar "Tele2", "TeliaSonera International Carrier" un, caur "Latvenergo" kanālu uz Igauniju, Nīderlandes firmai "Linx Telecomunications", informē laikraksts, piebilstot, ka citi operatori nodrošina izejas pa zemes ceļu. "Lattelekom" Tīklu daļas direktors Valdis Vonsovičs laikrakstam sacījis, ka uzņēmums ir skeptisks par jaunā konkurenta iespējām pārdot visu jaudu, ko piedāvā kabelis. "Visu Latvijas pašreizējo sakaru plūsmu varētu laist caur vienu optiskās šķiedras pāri, un sākotnēji iecerētais bizness ar Krieviju nenotika. Tas nozīmē, ka viņiem investīcijas uz vienu potenciālu klientu būs visai lielas, arī tad, ja aparatūras cenas krītas, un šīs investīcijas būs jāatgūst," sacīja Vonsovičs.