Pašvaldības vēlas iespējas aizņemties ārzemēs

Kā šodien Saeimas Budžeta un finansu komisijas sēdē uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis, Eiropas Savienībā un Austrumeiropā ir plaši izplatīta prakse pašvaldībām ņemt kredītus starptautiskajos naudas tirgos un naudas līdzekļu piesaistei izlaist vērtspapīrus. Šodien komisija otrreiz caurlūkoja Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas Saeimai atdotos grozījumus likumā "Par pašvaldību budžetiem", kas paredzēja, ka pašvaldības var ņemt aizņēmumus, slēgt līzinga darījumus un uzņemties ilgtermiņa finanšu saistības tikai valdības noteiktajā kārtībā un apjomā. Grozījumi arī noteica, ka pašvaldības aizņēmumu un ilgtermiņa finanšu saistības, kurām iestājies atmaksas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā, nedrīkst pārsniegt 20% no pašvaldības kārtējā saimnieciskā gada budžeta kopapjoma. Pēc likuma pieņemšanas prezidente saņēma 23 Latvijas pašvaldību, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas un Latvijas Pilsētu savienības lūgumus atdot grozījumus otrreizējai caurlūkošanai. Šodien komisijas sēdē deputāti nolēma šo grozījumu prasības mīkstināt un paredzēt, ka pašvaldībām visiem aizņēmumu apjomiem nebūs vajadzīgs valdības akcepts. Komisijas deputāti piedāvā likuma redakciju, kas liek pašvaldībām uzrādīt finansējuma avotu ilgtermiņa saistībām, kas atdodamas ilgāk nekā gada laikā. Komisija lēma, ka ilgtermiņa saistības ir tās, kuras pašvaldība uzņemas, slēdzot līgumus par preču pirkšanu vai nomu, pakalpojumu saņemšanu, būvdarbu veikšanu, pašvaldības budžeta līdzdalību projektu realizēšanā, ja samaksa tiek veikta ilgāk par gadu. Komisijas deputāti piekrita Jāņa Bunkša priekšlikumam, ka likumā jāieraksta tiesības pašvaldībām aizņēmumus ņemt gan Latvijā, gan ārvalstīs, izlaižot vērtspapīrus vai noslēdzot aizņēmuma līgumus. Pret šo normu iebilda Finansu ministrija. Resora pārstāve komisijā teica, ka izlaist vērtspapīrus starptautiskajos tirgos pašvaldībām ir bezjēdzīgi, jo izdevīgu procenta likmi iespējams saņemt tikai tad, ja tiek izlaists ļoti liels vērtspapīru apjoms, taču to spēj tikai valsts, nevis katra atsevišķā pašvaldība. Jaunsleinis savukārt norādīja, ka šī norma vairāk domāta nākotnei, kad pieaugs pašvaldību finansiālā kapacitāte, un pašreiz vienīgais neveiksmīgais piemērs Salaspilī vēl ne par ko neliecinot. Valsts prezidentes juridiskā padomniece Sandra Kukula zināja teikt, ka Latvijas bankām neesot naudas, lai finansētu liela apjoma pašvaldību projektus. Tādēļ deputātiem nevajagot darīt kā "sunim uz siena kaudzes" un liegt pašvaldībām izdevīgi aizņemties līdzekļus ārvalstīs. Komisijas deputāti atbalstīja arī finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu, ka katras pašvaldības plānotais gadskārtējā budžeta fiskālais deficīts nedrīkst pārsniegt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto aizņēmumu kopējo pieļaujamo palielinājumu. Jaunsleinis gan izteica izbrīnu, kā šāda norma varētu darboties. Deputāti ieteica Saeimai noteikt, ka pašvaldība ilgtermiņa aizņēmumu varēs ņemt tikai valdības noteiktajā kārtībā, ja kopējās pašvaldības parāda saistības par aizņēmumiem, galvojumiem un ilgtermiņa saistībām, kas jāatmaksā kārtējā saimnieciskajā gadā, pārsniedz 20%. Kā jau ziņots, Valsts prezidente bija atdevusi likumu atpakaļ, lai objektīvāk noteiktu pašvaldību aizņēmumu un ilgtermiņa finanšu saistības, kurām pienācis atmaksas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā. Prezidente ierosina likumā paredzēt izmaiņas, kas ļautu precīzāk noteikt šo saistību lielumu pašvaldības budžetā jau šī budžeta plānošanas laikā. Vīķe-Freiberga vērsa Saeimas uzmanību arī uz to, ka pašvaldībām nepieciešams nodrošināt savu funkciju un pienākumu izpildi, kā arī spēju piesaistīt naudas līdzekļus operatīvi. Šī iemesla dēļ jaunā likuma redakcija var izraisīt situāciju, kurā ikviens pašvaldības darījums, līgums vai saistības, kas pārsniedz viena saimnieciskā gada ietvarus, būs jāsaskaņo ar valdības institūcijām. Visu darījumu saskaņošana ar valdības institūcijām var būtiski ierobežot pašvaldību patstāvību un nonākt pretrunā ar likumu "Par pašvaldībām" un likumu "Par 1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu", kā arī neparedzēti sarežģīt un birokratizēt gan pašvaldību, gan valsts institūciju un Finansu ministrijas darbu, uzskata prezidente. Vīķe-Freiberga norādījusi, ka nepieciešams precizēt pieņemto likumu, izslēdzot tajā paredzēto pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt arī pašvaldību aizņēmumu, līzinga darījumu un finanšu saistību lielumu. Vienlaikus prezidente atbalsta Finansu ministrijas vēlmi nostiprināt finanšu disciplīnu pašvaldībās un nodrošināt valsts kopbudžeta fiskālā deficīta kontroli, uzsverot, ka to iespējams izdarīt, efektīvi izmantojot likumos jau noteiktās finansu ministra un tā vadītās ministrijas tiesības un pilnvaras pašvaldību budžetu sakārtošanā un uzraudzībā. Prezidente uzskata, ka nav pieļaujama situācija, ka pašvaldības iesaistās riskantos un neizdevīgos finansiālos darījumos, pieļaujot pašvaldību fiskālā deficīta nesamērīgu pieaugumu, kas pārsniedz ikgadējā valsts budžeta likumā atļautos limitus, negatīvi ietekmē valsts budžetu kopumā un tādējādi arī valsts ekonomisko attīstību.