Uzņēmējs ir nozīmīgākais Latvijas ekonomikas izaugsmes virzītājspēks. Jaunrades procesā uzņēmēji ir tie, kas sīvas konkurences apstākļos rada jaunas idejas un atrod aizvien inovatīvākus risinājumus cilvēku nebeidzamo vēlmju apmierināšanai.
Rītdiena jāierauga šodien
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mērķtiecīga produktivitātes un konkurētspējas kāpināšana ir uzņēmuma nākotnes izaugsmes virzītājspēks, kas nodrošinās arī Latvijas straujāku tuvošanos attīstītāko valstu labklājības līmenim un uzlabos katra iedzīvotāja dzīves kvalitāti. Tas paredz ne tikai jaunus tehnoloģiskos risinājumus un līdz ar to jaunu prasmju apgūšanu, bet arī uz inovācijām un ilgtspējīgu attīstību orientētas biznesa domāšanas nostiprināšanos Latvijā.
Straujāk jāaudzē konkurētspējas muskuļi
Pēc globālās finanšu krīzes, kas pasauli piemeklēja pirms 10 gadiem, Latvijas ekonomika atrodas visiem tīkamā izaugsmes posmā. Iekšzemes kopprodukts (IKP) no 2012. līdz 2016. gadam caurmērā auga par 2,7% gadā. 2017. gadā ekonomikas izaugsme sasniedza 4,6%, bet šā gada trīs ceturkšņos – 4,7%, un arī 2018. gadā kopumā prognozējam 4,7% IKP pieaugumu Latvijā.
Arī vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas pastāvīgi aug, un šogad tas pirmo reizi pārsniedzis 1000 eiro – šā gada 2. ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā bija 1004 eiro.
Stabilai ilgtermiņa attīstībai jāturpina audzēt produktivitātes un konkurētspējas muskuļi. Globālajā konkurētspējas ziņojumā Latvija šogad saglabājusi pērn gūto 42. pozīciju 140 valstu pulkā, uzlabojot savu pozīciju 11 no reitinga 12 pīlāriem, salīdzinot ar iepriekšējā gada novērtējumu. Visaugtākais vērtējums sniegts Latvijas makroekonomiskai stabilitātei, kur esam ierindoti pirmajā vietā, taču līdzīgs vērtējums ir vēl 31 valstij. Salīdzinoši augstas pozīcijas ir arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju ieviešanā, kur Latvija ierindojusies 11. vietā, prasmju un darba tirgus efektivitātē Latvija ierindota attiecīgi 24. un 29. vietā pasaulē. Savukārt viszemāk novērtēta ir Latvijas finanšu sistēma un veselības sistēma.
ES valstu vieta GCI 4.0 reitingā 2018. gadā (starp 140 pasaules valstīm)
- Centrālā statistikas pārvalde. Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa pa ceturkšņiem. https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__dsamaksa__isterm/DS020c.px/table/tableViewLayout1/?rxid=c752efcc-bc6c-4eef-902a-a3329b4a1937
Latvijas konkurētspēja pakāpeniski palielinās, ko apliecina kāpums no 70. vietas 2010. gada ziņojumā uz 42. pozīciju 2018. gadā. Tomēr, lai straujāk tuvotos konkurētspējīgākajām Eiropas valstīm, nepieciešama biznesa domāšanas maiņa, kas dotu spēcīgu impulsu Latvijas ekonomikas modeļa maiņai uz zināšanās un inovācijās balstītu tautsaimniecību, kura globālajam tirgum spēj piedāvāt augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus.
Pārvarēt sevi, limitus un robežas
Konkurētspējas muskuļus var audzēt, tikai izejot ārpus savas komforta zonas, pārvarot sevi, laužot rāmās ikdienas paradumus un skatoties pāri savām robežām jeb, citiem vārdiem sakot, kāpinot savu produktivitāti. Tās paaugstināšana cilvēka, uzņēmuma un valsts līmenī nozīmē šī brīža izšķiršanos par jaunu risinājumu meklēšanu nākotnes izaicinājumiem un īstermiņa domāšanas nomaiņu uz ilgtermiņa plānošanu. Ražošanas modernizācija, ieguldījumi inovācijās un darbaspēka kvalifikācijas celšanā ir apņemšanās pārvarēt iekšējās barjeras, aizspriedumus un iespējamos riskus, lai celtu uzņēmuma konkurētspēju. Tas ir būtisks pasākumu kopums uzņēmuma attīstībā, kas nodrošina uzņēmuma ilgtspēju skarbas konkurences apstākļos, sekmē produktivitātē balstītu izaugsmi, kā arī sniedz nozīmīgu pienesumu tautsaimniecībai.
Savukārt valsts misija ir pastāvīgi rūpēties par uzņēmējdarbības vides pilnveidošanu un izstrādāt atbalsta programmas uzņēmējiem, sniedzot palīdzīgu roku ceļā uz inovāciju attīstību un produktivitātes kāpumu. Valsts veido vidi, kurā gan esošie uzņēmēji, gan jaunu un drosmīgu ideju virzītāji var veiksmīgi darboties. Ekonomikas ministrija šobrīd piedāvā 13 atbalsta programmas mazo un vidējo uzņēmēju konkurētspējas sekmēšanai, inovācijas attīstībai, cilvēkresursu apmācībām un jaunu eksporta tirgu atrašanai, kuru kopbudžets ir vairāk nekā 500 miljoni eiro.