Augšanai nepieciešama vide

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu

FOTO: pexels.com

Inovācijās balstītas uzņēmējdarbības sākšanai svarīgas ir ne vien uzņēmēja stratēģiskās izvēles saistībā ar uzņēmuma attīstību, bet arī vide, kurā uzņēmējs darbojas. Uzņēmējdarbības vides izvērtēšanai ir izstrādāti dažādi starptautiski rādītāji, kur viens no nozīmīgākajiem ir Pasaules bankas veidotais ikgadējais Doing Business indekss. Tajā tiek sniegts 190 valstu uzņēmējdarbības vides salīdzinājums, kas ietver uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējas, būvniecības procesu saskaņošanas un nekustamā īpašuma reģistrācijas kārtību, investoru tiesību aizsardzību, nodokļu politiku un citus aspektus.

Starptautiskie indeksi ļauj gan esošajiem, gan topošajiem uzņēmējiem saprast, kādas ir uzņēmējdarbības perspektīvas attiecīgajā valstī un līdz ar to atspoguļo valsts konkurētspēju globālajā līmenī, kā arī parāda jomas, kurās nepieciešama valsts iesaistīšanās birokrātisko un citu uzņēmējdarbības šķēršļu mazināšanai.

Vai ir labāk tur, kur mūsu nav?

Lai saprastu, cik “auglīga” ir uzņēmējdarbības vide Latvijā, ir vērtīgi palūkoties uz līdzšinējiem Doing Business indeksa rezultātiem. Pasaules banka Doing Business 2019 pētījumā, izvērtējot uzņēmējdarbības vidi 190 valstīs, kā arī veiktās reformas laika posmā no 2017. gada jūnija līdz šā gada maijam, Latviju ierindojusi augstajā 19. vietā, aiz tās atstājot 171 ekonomiku. ES dalībvalstu vidū Latvija ieņem 7. vietu, kas ir par vienu vietu augstāk nekā pērn, piekāpjoties vien Somijai, Igaunijai, Lietuvai, Zviedrijai, Lielbritānijai un Dānijai. Attēlā Nr.1 redzams ES dalībvalstu uzņēmējdarbības vides novērtējums.

ES dalībvalstu uzņēmējdarbības vides novērtējums

 

FOTO: Doing Business 2019 ziņojuma rezultāti

Šogad Latvijai gandrīz visās Doing Business 2019 pozīcijās izdevies sasniegt augstāku procentpunktu skaitu nekā iepriekš vai tas saglabāts nemainīgs. Šā gada novērtējumā īpaši atzinīgi novērtēts Latvijas paveiktais pozīcijā “Elektrības pieslēgums” un “Maksātnespēja”, kas apliecina, ka Latvijas veiktās reformas šajās jomās nesušas pirmos rezultātus. Vienlaikus visnegatīvāk novērtēts Latvijas sniegums nekustamā īpašuma reģistrēšanas jomā, kur secināts, ka veiktās reformas padarījušas procedūras uzņēmumiem nedraudzīgākas.

Kopumā šā gada rezultāti apliecina, ka darbs pie reformu īstenošanas Latvijā ir nesis augļus, taču reformas jāturpina, pastāvīgi izvērtējot to efektivitāti. Valsts iestādēm jāturpina meklēt veidu, kā uzņēmējdarbības vidi padarīt pievilcīgāku, kā arī jācenšas samazināt laiku un izmaksas, kas nepieciešamas uzņēmējdarbības veikšanai no uzņēmuma dzīves cikla sākuma līdz uzņēmējdarbības izbeigšanai.

Savukārt ASV domnīca Tax Foundation jaunākajā ziņojumā “Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss” norāda, ka Latvijā ir otra konkurētspējīgākā un uz uzņēmējdarbības izaugsmi tendētākā nodokļu sistēma starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm. Tas liecina, ka apstākļi un uzņēmējdarbības vide aizvien vairāk iedrošina inovācijās balstītas uzņēmējdarbības uzsākšanu, kā arī unikāla un augstas pievienotās vērtības produkta radīšanu.

Uzrotīt piedurknes tālākam darbam

Uzņēmējdarbības videi jābūt elastīgai un nepārtrauktā attīstībā, jānodrošina platforma aktīva dialoga veidošanai starp valsti, uzņēmējiem, sociālajiem partneriem un sabiedrību kopumā, kas palīdz noskaidrot gan aktuālākos uzņēmējdarbības izaicinājumus, gan nodrošināt attiecīgus atbalsta instrumentus un administratīvo barjeru nojaukšanu. Ekonomikas ministrijas katru gadu sastādītais Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns ir instruments, kurā valdība iekļauj konkrētus uzdevumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Šobrīd sagatavots jaunā Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna projekts, kurā ietvertas vairākas būtiskas reformas, piemēram, uzņēmumu reģistrēšana tiešsaistē un uzņēmumu reģistra (UR) e-pakalpojuma izstrāde, nodrošinot iespēju UR mājaslapā pārbaudīt juridiskās personas pārstāvju pārstāvības tiesības, SIA pamatkapitāla regulējuma uzlabošana un reģistrēšanas izmaksu samazināšana, “klusēšanas piekrišanas” principa ieviešana būvniecības ieceres saskaņošanas procesā un apdrošināšanas sistēmas pilnveidošana būvniecībā, elektronisko paziņojumu sistēmas uzlabošana Zemesgrāmatā, atteikšanās no īpašuma tiesību apliecinošu dokumentu iesniegšanas valsts un pašvaldību iestādēs, tiesu informācijas sistēmas efektivitātes un nepieciešamās informācijas izvēles novērtēšana, nodokļu deklarācijās un citos pārskatos norādāmās informācijas pārklāšanās novēršana, un citi pasākumi.

Nākamā gada Doing Business reitings sāksies 2019. gada februārī. Tā ietvaros tiks vērtētas reformas, kas norisinājušās un stājušās spēkā no 2018. gada maija līdz 2019. gada jūnijam, tāpēc svarīgi īstenot iecerētās reformas, lai Latvijas novērtējums topošajā reitingā uzlabotos. Uzņēmējdarbības vides veidošana ir ilgtermiņa uzdevums, lai palīdzētu uzņēmējiem ražot gudrāk, īstenot sapni par eksportu, kā arī iedrošināt viņus darīt vairāk jaunu panākumu sasniegšanai.

Vairāk informācijas par Doing Business aktuālākajiem rezultātiem un plānotajiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumiem pieejams Ekonomikas ministrijas mājaslapā.

    Uz augšu