Ārlietu komisija nosoda Krievijas agresiju; Kabanovs atturas (7)

Lēmums par šāda paziņojuma izplatīšanu pieņemts trešdien komisijas sēdē, "par" balsojot deviņiem deputātiem, bet atturoties vienam - partijas "Saskaņa" deputātam Nikolajam Kabanovam. Viņš argumentēja, ka Latvijai nevajadzētu iejaukties citu valstu iekšpolitikā, kā arī, pēc viņa domām, pašlaik vairākos Ukrainas apgabalos izsludinātais ārkārtas stāvoklis nāk par labu maz atbalstītajam Ukrainas prezidentam Petro Porošenko.

Komisijas paziņojumā tiks pausts, ka Saeimas Ārlietu komisija stingri nosoda Krievijas veiktās agresīvās un provokatīvās darbības šī gada 25. novembrī, bloķējot, taranējot un sagrābjot Ukrainas Jūras spēku kuģus un to apkalpi, tā pārkāpjot Ukrainas suverenitāti, teritoriālo integritāti un starptautisko tiesību pamatprincipus.

Tāpat komisijas paziņojumā būs paustas bažas par plašāka bruņota konflikta izraisīšanos Krievijas dēļ, tādējādi radot draudus visu Eiropas valstu drošībai un stabilitātei.

Komisija paziņojumā uzstās, lai Krievija atbrīvo aizvadītajā nedēļas nogalē aizturētos un ieslodzītos Ukrainas jūrniekus, kā arī aicinās Krieviju pārtraukt provokatīvas darbības, kompensēt savu darbību rezultātā radītos zaudējumus un nodrošināt Ukrainas kuģiem brīvu piekļuvi tās ostām Azovas jūras krastā.

Deputāti sēdes laikā apsprieda iespēju paziņojumu virzīt arī apspriedei Saeimas plenārsēdē, taču secināja, ka šāda veida paziņojuma apstiprināšana kaut viena parlamentārieša iebildumu dēļ var ievilkties uz vairākām nedēļām, kā arī atsevišķs komisijas paziņojums sniedz vienlīdz skaidru nostāju.

Kā ziņots, svētdien Ukraina apsūdzēja Krieviju, ka tās robežapsardzes kuģis taranējis Ukrainas Jūras spēku velkoni, kurš līdz ar diviem bruņu kuteriem no Odesas ostas Melnajā jūrā bijis ceļā uz Mariupoles ostu Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, kas atdala Krieviju no tās anektētās Krimas pussalas.

Kad Ukrainas kuģi pēc incidenta devušies atpakaļ uz Odesu, Krievijas robežsardzes kuģis arī atklājis uguni, ievainojot vairākus Ukrainas jūrniekus, un Krievijas specvienība sagrābusi Ukrainas kuģus, kas aizvesti uz Kerčas ostu Krievijas okupētajā Krimā.

Pavisam uz trim Ukrainas kuģiem - "Jana Kapu", "Berdjanska" un "Ņikopole" - atradās 24 ukraiņu jūrnieki. Ukraina paziņojusi, ka incidentā ievainoti seši ukraiņu jūrnieki, bet Krievija apgalvo, ka trīs.

27. novembrī Krievijas tiesa anektētajā Krimā uz diviem mēnešiem apcietinājusi 12 no sagūstītajiem ukraiņu jūrniekiem. Pārējiem 12 sagūstītajiem jūrniekiem, tostarp ievainotajiem, drošības līdzeklis tiks noteikts trešdien.

Saistībā ar notikušo Ukrainas prezidents Petro Porošenko pirmdien parakstīja rīkojumu par karastāvokļa noteikšanu valstī, un pirmdienas vakarā parlaments pieņēma likumu, apstiprinot šo rīkojumu. Karastāvoklis noteikts uz 30 dienām no 28. novembra apgabalos, kas robežojas ar Krieviju un starptautiski neatzīto Piedņestru.

Rīkojums paredz ieviest Ukrainā īpašu tiesisko režīmu, lai radītu apstākļus bruņotas agresijas atvairīšanai un nacionālās drošības garantēšanai, draudu novēršanai valsts neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai vienotībai.