Ar pagaidu budžetu dzēstais “ugunsgrēks” var atspēlēties

Aritmētika vienkārša – valsts 2019.gadu būtu sākusi ar jaunu budžetu, ja līdz novembra vidum Latvijā būtu jauna valdība, turklāt tā jau būtu paspējusi pieņemt visus lēmumus, kas saistīti ar galveno finanšu dokumentu. Tā kā saistībā ar Ministru kabineta veidošanu “būt vai nebūt” joprojām aktuāls, nākamais gads Latvijā sāksies ar tehnisko jeb pagaidu budžetu.

FM Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners “de facto” saka: “Tehniskais budžets paredz izpildīt politiku, nemainot to politiku, kura ir bijusi līdz šim, tehniskais budžets neparedz jaunas politikas iniciatīvas un jaunus risinājumus.”

Citiem vārdiem – netiek apmaksāti pakalpojumi, kas nav sniegti iepriekšējā gadā; netiek veiktas investīcijas, kas nav realizētas iepriekšējā gadā. Bet tēriņi mēnesī nedrīkst pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada izdevumiem. Visus izdevumus, arī aizdevumu un aizņēmumu limitus šajā periodā apstiprina viens ministrs – finanšu, kas patlaban ir Dana Reizniece-Ozola. Viņas ieskatos, budžets šobrīd ir “sabalansēts, ar nelielu mīnusu”.

Latvijā šī situācija nav unikāla, taču ne reizi nav piedzīvota, kopš iestājāmies Eiropas Savienībā. Valsts gadu ar pagaidu budžetu līdz šim sākusi divas reizes, abas pēc Saeimas vēlēšanām.

Tā, pēc 7.Saeimas vēlēšanām 1998.gadā, kad par premjeru kļuva Vilis Krištopans, budžeta portfelis parlamentā nonāca vien janvāra vidū, bet Saeima to apstiprināja februāra beigās. Tolaik pagaidu budžeta mehānisms darbojās trīs mēnešus.

Arī pēc 8.Saeimas vēlēšanām 2002. gadā jaunizveidotajai Einara Repšes valdībai nevedās ar rosinātajiem skarbajiem valsts tēriņu cirpšanas plāniem. Tad budžets Saeimā nonāca tikai februāra vidū. Un arī toreiz trīs mēnešus valsts finanses noteica tehniskais budžets.

Šoreiz situāciju unikālu padara tas, ka priekšvēlēšanu laikā deputāti atbalstījuši atsevišķu algu, pensiju un pabalstu pieaugumu, ko ar pagaidu budžetu nodrošināt nevarētu. No 1.janvāra spēkā stāsies arī vairāki Satversmes tiesas spriedumi, kas ietekmē tiesnešu un mediķu atalgojumu, ko arī tehniskais budžets neļautu pildīt. Tāpēc jaunievēlētās Saeimas deputāti šonedēļ steidzamības kārtā sāka likumu labošanu, lai valsts līdz jaunā budžeta apstiprināšanai tomēr katru mēnesi varētu tērēt vairāk nekā vienu divpadsmito daļu no līdzšinējiem izdevumiem.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja biedrs Atis Zakatistovs (KPV LV): “Šis ir jautājums par cilvēku sirdsmieru, un šajā gadījumā cilvēku sirdsmiers ir tā kā trumpja kārts, nekā jebkādi apsvērumi par to, kādi nākotnē varētu būt riski.”

Rezultātā deputāti faktiski jau būs izlēmuši par lielu daļu papildu izdevumiem, kas gulsies uz nākamā gada budžetu bez paša budžeta un bez jaunās valdības.

Lai arī no jaunā gada pedagogi saņemtu kopš 1.septembra paaugstinātās algas, pensionāri indeksētās pensijas, savukārt tiesneši un prokurori tiktu pie augstākiem ienākumiem un būtu finansējums, lai kompensētu Satversmes tiesas lēmumu par normālā pagarinātā darba laika atcelšanu mediķiem, vien nepieciešami papildu 53 miljoni. Šonedēļ arī atklājās, ka steidzami risināms jautājums par izdienas pabalstiem policistiem, glābējiem un robežsargiem, kuru izmaksa arī jāsāk no pirmā janvāra un kam nepieciešams vēl 41 miljons eiro. Kopā tās ir jau 94 miljonus eiro lielas saistības, kas būs jāņem vērā nākamajai valdībai, veidojot 2019.gada budžetu.

Budžeta situāciju vēl vairāk sarežģītu aizejošās valdības mediķiem dotā solījuma no 1.janvāra algas palielināt par 20 procentiem izpilde. Tam nepieciešami vairāk nekā 87 miljoni eiro. Taču līdzekļi šim mērķim nav paredzēti, un arī pagaidu budžets lielākas algas mediķiem maksāt neļauj, ja vien par to nebūtu atsevišķs Saeimas lēmums vēl līdz nākamā gada sākumam.

“Šajā situācijā nevajadzētu pieņemt jaunus pasākumus ar jauniem tēriņiem, nu vismaz ne tādus, kas pretim neliek, kā arī finansējuma avotus. Jo vairāk tādu lēmumu būs, jo grūtāk būs nākamajai valdībai,” saka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Daudzmiljonu saistību uzņemšanās zināmā mērā sasies rokas jaunajai valdībai, jo šobrīd nav arī skaidrs, cik daudz naudas tā varēs atvēlēt kādām jaunām prioritātēm un savu vēlēšanās doto solījumu izpildei. Pēc Finanšu ministrijas ziņām budžeta fiskālā telpa patlaban ir negatīva, kas nozīmē – lai finansētu jaunas iniciatīvas, būs jāmeklē, kur tam iegūt naudu – vai nu ceļot nodokļus, vai no kādu darbu īstenošanas atsakoties.

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais: “Satraucoši ir tas, ka neapmierināto vajadzību saraksts ir ļoti, ļoti garš. Un tai pašā skaitā ir arī tādas vajadzības, kuras pēkšņi parādās. Izrādās, ka tās ir jāfinansē, ka tās ir uzņemtas jau sen, bet finansējums tam nav ieplānots. Sekas būs tādas, ka jaunajai valdībai būs ļoti smagas izvēles, tā būs ļoti smagas izvēles priekšā.”

Fiskālās disciplīnas padome tāpēc brīdina, ka nākamā gada budžetā draud nesabalansētības risks. Un valdībai var nākties lemt par sabiedrībā nepopulāriem soļiem. Līdz ar to jautājums, vai politiķi pilnībā apzinās, ka pēc jau tā grūtajām valdības veidošanas sarunām, sekos vēl sarežģītāks valsts budžeta veidošanas process.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) uzskata: “Nākamā valdība varētu būt ielikta zināmās sprukās. Tā vienīgā cerība ir, ka esošā finanšu ministre un esošā valdība būs pietiekoši atbildīga, lai nekādas, latviski runājot, ziepes nesastrādātu.”

Bet Saeimas deputāts Gatis Eglītis (JKP) pieļauj, ka “jaunajai valdībai šī finanšu situācija un fiskālā situācija būs mazliet sliktāka, nekā tā ir tajā budžetā, kas tika aizsūtīts uz Briseli.”

Cik ilgi dzīvosim ar pagaidu budžetu, noteiks tas, vai politiķi spēs vienoties par jauno valdību. Un pēc tam arī par valsts galveno finanšu dokumentu, kas vēl būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Šis saskaņojums ilgst līdz mēnesim, kas nozīmē, ka īpašais pagaidu budžeta mehānisms, visticamāk, būs nevis viena, bet vairāku mēnešu jautājums.