Biržu tirgos aizvadīts sliktākais gads pēdējo 10 gadu laikā
Kā tas var ietekmēt Latviju?

The curve of the German stock index DAX is displayed on a board at the stock market in Frankfurt, Germany

FOTO: AP/Scanpix

Globālie tirdzniecības ķīviņi, pieaugošās procentu likmes un neziņa par „Brexit” iznākumu – šie ir galvenie iemesli, kādēļ 2018. gads biržu tirgos bijis sliktākais pēdējās desmitgades laikā. Kā vēsta „Deutsche Welle”, bailes no ekonomikas lejupslīdes var izraisīt jaunus un nozīmīgus kritumus biržu tirgos. Portāls TVNET skaidroja, vai pastāv bažas par globāla mēroga krīzi, un kā akciju vērtību kritums var ietekmēt Latviju.

Finanšu tirgus indeksu kritums ir jūtams Eiropā – Vācijas akciju tirgus indekss DAX pērn piedzīvoja vērtības kritumu par 18 procentiem, Francijas indekss CAC par 11%, bet Lielbritānijas akciju tirgus rādītāja FTSE 100 vērtība samazinājās par 12,5%.

Eiropā neskaidrību finanšu tirgos radīja gaidāmā Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības, kas gaidāma marta nogalē, kā arī Itālijas budžeta projekts, kuru noraidīja Eiropas Komisija.

Arī ASV lielākie akciju tirgi neiztika bez vērtības samazinājuma – „Standart & Poors 500” (S&P 500) indeksa vērtība kritās par sešiem procentiem, „Dow Jones Industrial” – par 5,6%, bet Nasdaq vērtība samazinājās par četriem procentiem.

Arī pašu ASV ekonomikā ir jūtamas problēmas. Federālo rezervju sistēma paaugstināja bāzes procentu likmi, baidoties par ekonomiskās izaugsmes samazināšanos. ASV prezidents Donalds Tramps uz to reaģēja, vainojot Federālo rezervju sistēmu par tirgus ievainojamības palielināšanos.

Tomēr ASV ekonomiku ietekmēja vairāki ārējie faktori – ievērojamais naftas cenu kritums, ASV valdības darba apturēšana, kā arī bažas par nākotni, kas ietekmēja tehnoloģiju gigantu „Apple”, „Facebook” un „Google” akciju vērtības kritumu.

Izņēmums nav arī lielākie Āzijas akciju tirgi – to vērtības kopējais kritums vērtējams vairāk nekā četru miljardu eiro apmērā. Galvenais iemesls akciju vērtības kritumam Āzijas tirgos ir Ķīnas ekonomiskās izaugsmes palēlināšanās, kā arī tirdzniecības konflikts ar ASV. Galvenie akciju tirgus indeksi Ķīnas ekonomiski attīstītajās pilsētās Šanhajā un Šeņdžeņā 2018. gadā zaudējuši attiecīgi 25 un 33 procentus no to vērtībām 2018. gada sākumā.

Potenciālais tirdzniecības karš starp Vašingtonu un Pekinu dara bažīgus investorus visā pasaulē. Pašlaik spēkā ir nosacīts „pamiers” starp ASV un Ķīnu, kura laikā abas puses mēģina rast risinājumus, kā izvairīties no konflikta padziļināšanās.

Vairāki tirgus analītiķi vērš uzmanību, ka arī 2019. gads būs visai nemierīgs un neziņas pilns – nevar izslēgt iespēju, ka investoriem tas būs sarežģītākais gads pēdējo desmitgažu laikā.

Tomēr, kā norāda „SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis, akciju vērtību krišanās globālajos tirgos bija gaidāma un pašlaik notiekošos procesus var saukt par zināmu "restartēšanos".

Runājot par to, vai vērtības kritums akciju tirgū var izraisīt liela mēroga ekonomisko krīzi, ekonomists uzsver, ka tas ir iespējams tikai negaidīta satricinājuma, piemēram, militāra konflikta gadījumā.

Pašreizējā situācija liecina, ka turbulences finanšu tirgos turpināsies, un to ietekmēs dažādas ģeopolitiskās un ekonomiskās norises. Pastāv risks, ka 2020. gadā atsevišķās valstīs var sākties īslaicīga recesija.

Ekonomikas kritumu var izraisīt pārlieku liela piesardzība bailēs par liela mēroga krīzes sākšanos, taču liela, globāla krīze netiek prognozēta.

Lai arī Latvija ir cieši saistīta ar globālajām ekonomiskajām norisēm, Gašpuitis norāda, ka prognoze mūsu valstij ir pozitīva – ekonomiskā izaugsme turpināsies, neraugoties uz kritumu ārvalstu akciju tirgos. Latvijā turpinās ieplūst Eiropas fondu nauda, kas ir būtisks atbalsts Latvijas ekonomikai.

Pašreizējā prognoze liecina, ka Latvijas ekonomika šogad augs par 3,5%, kas ir viduvējs rādītājs. Tomēr nevar izslēgt iespēju, ka ārējie faktori var koriģēt ekonomisko izaugsmi.

Uz augšu