Ja netiks panākta jauna vienošanās par ASV federālo finansējumu, Savienoto Valstu varasiestādēs turpināsies tā dēvētais šatdauns jeb valdības un valsts iestāžu darba daļēja slēgšana. Lai to izbeigtu, ASV prezidenta Donalda Trampa republikāņu partijai jāpanāk vienošanās ar demokrātu partiju. Pašlaik valdība darbu nevar atsākt, jo Tramps uzstāj, lai budžetā tiktu atvēlēti līdzekļi sienai, ko būvēt uz robežas ar Meksiku, bet pret to stingri iebilst demokrāti.

Ja situācija nemainīsies, tad nākamā otrdiena iezīmēs mēnesi kopš “šatdauna” sākšanās. Tomēr vienošanās varētu tikt panākta jau tuvākajā laikā, jo valsts iestāžu darba slēgšana ietekmē vairāk nekā 800 tūkstošus cilvēku, kuri vai nu atrodas bezalgas atvaļinājumā, vai strādā, nesaņemot par to algu.

Kā portālam TVNET norādīja Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Māris Andžāns, pašlaik spiediens pieaug gan uz prezidentu un republikāņiem, gan uz demokrātiem.

“Viņi viens uz otru noveļ vainu, meklē vainīgos. Ir skaidrs, ka tā ilgi turpināties nevarēs un kaut kāds risinājums tiks rasts. Viens no variantiem ir, ka demokrāti piekāpjas un piekrīt budžetā atvēlēt naudu sienai. Otrs variants - tam nepiekrīt un Tramps iet citu ceļu finansējuma iegūšanai, piemēram, izsludina ārkārtas stāvokli,” saka Andžāns.

Pētnieks norāda, ka izejai no šīs situācijas ir iespējami arī citi varianti, taču demokrātu stingrās nostājas dēļ, visticamāk, budžetā netiks atvēlēts Trampa pieprasītais 5,7 miljardu dolāru (piecu miljardu eiro) lielais finansējums sienas celtniecībai.

Valsts iestāžu darba daļēja slēgšana ir jūtama arī ikdienā – ir traucēts dažādu drošības dienestu darbs, ceļotājiem stāvot garākās rindās uz drošības kontrolēm lidostās, kā arī nesaņemot sociālo dienestu pakalpojumus.

FOTO: AFP/SCANPIX

Īpašu niknumu valsts dienestu darbinieku vidū izraisīja Trampa rīcība, pirmdienas vakarā Baltajā namā uzņemot koledžas futbola čempionāta uzvarētājkomandu – viņš čempioniem uzsauca īstas dzīres: galdā tika celtas picas, frī kartupeļi, simtiem burgeru un dzērieni.

FOTO: Reuters/ScanPix

Ceturtdien CNN vēsta, ka, nesaņemot algu par iepriekšējo mēnesi, valsts darbinieki ir spiesti meklēt izeju no sarežģītās situācijas. Vieni, lai pabarotu ģimeni, vēršas labdarības iestādēs, kur parasti ēdienu meklē bezpajumtnieki, bet citi ir spiesti ņemt kredītu.

Bet citiem valsts iestāžu darbiniekiem, kuri nevar veikt kārtējos komunālos maksājumus un atmaksāt kredītus, draud izlikšana no mājokļiem.

Šajā kontekstā jārunā par prezidenta vēlēšanām, kas ASV notiks jau nākamā gada beigās, un par nodomu kandidēt tajās ir paziņojuši atsevišķi kandidāti. Un valsts iestāžu darba apturēšana un darbinieku atstāšana bez algām var atstāt zināmu iespaidu.

“Šis “šatdauns” noteikti nāk par sliktu Trampam, jo viņam nekas cits neatliks, kā daļēji piekāpties un izbeigt valdības iestāžu daļēju slēgšanu. Trampam sienas būvniecībai jāatrod citi finansējuma mehānismi.

Lielākas izredzes uz pārvēlēšanu Trampam ir neuzceļot šo sienu, nevis turot badā daļu no valsts darbiniekiem,” komentē Andžāns.

Savā līdzšinējā retorikā Tramps uzsvēris, ka viņš negrasās piekāpties mūra finansēšanas jautājumā. Viņš paudis gatavību, ka “valdības darbs būs slēgts uz ilgu laiku”. Tomēr, kā norāda ASV medija CNN aptaujātie apskatnieki, patiesībā ir piepildījies Trampa ļaunākais murgs saistībā ar valdības darba apturēšanu –

prezidents ir smagas izvēles priekšā – vai nu izvēlēties valsts ekonomisko stabilitāti, izbeidzot “šatdaunu”, vai turpināt ietiepīgi cīnīties par mūra finansējumu.

Trampa administrācijas pārstāvji publiskajos paziņojumos nebeidz lielīt Trampu – pat apstākļos, kad valdības un valsts iestāžu darbs gandrīz mēnesi ir daļēji slēgts, ekonomika esot “neticami spēcīga”. Tomēr, kā norāda finanšu eksperti, valdības darba apturēšana izmaksās daudz dārgāk nekā Trampa pieprasītā “mūra nauda”.

Piemēram, analogā situācijā 2013. gadā, kad tika daļēji apturēts valdības darbs, 16 dienu ilgusī dīkstāve valstij izmaksāja līdz pat sešiem miljardiem dolāru. No 2013. gada ekonomiskās izaugsmes valdības darba apturēšana prasīja 0,4% no iekšzemes kopprodukta.

Ekonomisti brīdina, ka jau nākamnedēļ valdības un valsts iestāžu darba apturēšanas ilgums pārsniegs 30 dienu atzīmi. Tas nozīmē, ka ASV ekonomikai šis “šatdauns” būs prasījis vairāk nekā 10 miljardus dolāru. Un katra nākamā diena palielinās ietekmi uz ASV ekonomiku, kā arī vēl vairāk pasliktinās valsts iestāžu darbinieku jau tā smago stāvokli.

FOTO: EPA/Scanpix

Runājot par to, cik lielā mērā valdības un valsts iestāžu darba apturēšana var ietekmēt citu valstu ekonomiku, Andžāns norāda, ka vislielākās problēmas tas sagādā pašiem amerikāņiem, nevis citām valstīm.

“Protams, arī mums ir dažādi kopīgi sadarbības projekti, kuri nevar virzīties uz priekšu, jo cilvēki nav darbā. Tādā ziņā tas arī kaitē ASV partneriem, kuriem ir sadarbības līgumi, taču faktiski nekas nenotiek. Mūsu situācijā varam apmēram iedomāties, kā būtu, ja šeit kādu laiku nestrādātu daļa ministriju un atbalsta dienesti.

Bet kopumā “šatdauna” nozīmi nevajag pārspīlēt, jo ASV nav Latvijas galvenais tirdzniecības partneris. Bet, protams, ir minimālas lietas, kas ir skartas,” saka Andžāns.