Kādas izmaiņas sola jaunās valdības deklarācija? (13)

Izmaiņas valsts pārvaldē

Premjera amatam nominētā Krišjāņa Kariņa (JV) valdība plāno ierobežot valsts pārvaldes institūciju vadītāju pilnvaru termiņu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais valdības deklarācijas projekts.

Deklarācijā minēts, ka valsts pārvaldes institūciju vadītāji amatā var būt ne ilgāk kā desmit gadus.

Tāpat deklarācijas sadaļā par valsts pārvaldi galvenais uzsvars likts uz valsts kapitālsabiedrību pārvaldību. Kariņa vadītais Ministru kabinets plāno turpināt OECD vadlīnijās iekļauto labas korporatīvās pārvaldības valsts kapitālsabiedrībās principu ieviešanu un sekmēt valsts kapitālsabiedrību vērtības pieaugumu, stiprinot valsti kā aktīvu un informētu īpašnieku un izstrādājot skaidru valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku.

Tāpat jaunā valdība plāno nodrošināt virzību uz kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju, uzsākot valsts kapitāla daļu turētāja funkciju pakāpenisku nodošanu vienam kapitāldaļu turētājam.

Topošā valdība arī plāno turpināt valsts pārvaldes reformu plāna īstenošanu, īpašu uzmanību veltot valsts pārvaldes funkciju centralizācijai un birokrātijas mazināšanai.

Izmaiņas medikamentu apritē

Deklarācijā topošā valdība sola ar nacionālo farmācijas politiku nodrošināt brīvāku un godīgāku konkurenci medikamentu tirgū, kā arī pakāpeniski palielināt zāļu kompensācijas apmēru bērniem līdz 18 gadu vecumam. Tāpat valdība plāno izvērtēt bezrecepšu medikamentu pieejamības ārpus aptiekām lietderību.

Kariņa valdības deklarācijā iekļauts solījums likvidēt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos, kas pērn tika noteikta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu. Politiķi vēlas izveidot ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanas modeli, kas paredz obligātu visu Latvijas rezidentu iekļaušanu, kā arī noteikt pierādījumos balstītu vienotu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu.

Deklarācijā iekļauts solījums nodrošināt Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto normu izpildi, palielinot publiskā sektora finansējumu veselības aprūpei un paaugstinot veselības aprūpē strādājošo darba samaksu. Likums paredz, ka 2020.gadā veselības aprūpes finansējuma apmērs sasniedz 4% no iekšzemes kopprodukta, turklāt nupat papildinātie pārejas noteikumi nosaka, ka Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2019.gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021.gadam, paredz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20 procentu apmērā.

Deklarācijā liela uzmanība pievērsta veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanai. Topošā valdība vēlas pakāpeniski atteikties no kvotām, nosakot pacientiem un ārstniecības personālam saprotamu valsts apmaksāto veselības pakalpojumu apjomu un definējot saprātīgu maksimāli pieļaujamo gaidīšanas laiku valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai.

Vēl Kariņa valdība vēlas ieviest personalizētu veselības aprūpi, kas, balstoties uz risku izvērtējumu, nodrošina savlaicīgu un efektīvu profilaksi un ārstniecību ikvienam, kā arī nodrošināt mobilos pakalpojumus bērniem attālos reģionos. Iecerēta ar aktīva rīcība profilakses, diagnostikas un ārstniecības kvalitātes un pieejamības uzlabošanai garīgās veselības jomā.

Valdības deklarācija parādās arī darbs pie e-veselības sistēmas uzlabošanas, proti, topošā valdība sola e-veselības attīstības un lietojamības nodrošināšanu, kā arī piedāvāto e-veselības pakalpojumu klāsta palielināšanu. Vēl Kariņa valdība vēlas medicīnas tehnoloģiju izvēlē stingri vadīties pēc zinātniski pamatotām un starptautiski atzītām vadlīnijām.

Izmaiņas klimata jomā

"Nacionālā enerģētikas un klimata plāna" izveide tiek pamatota ar nepieciešamību nodrošināt racionālu un efektīvu klimata mērķu izpildi. Tāpat plāns vajadzīgs, lai turpinātu siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšanu. Topošās valdības partneri norādījuši, ka atbalstīs dabas risinājumu pielietošanu klimata izmaiņu mazināšanai.

Potenciālā jaunā valdība arī iecerējusi "iedzīvināt modernu aprites ekonomiku", kas tiktu panākts, citu starpā, pieņemot jaunu atkritumu apsaimniekošanas plānu, kas veicinātu atkritumu pārstrādi un reģenerāciju. Paredzēts arī ieviest dzeramo iepakojumu depozīta sistēmu un pilnveidot zaļo publisko iepirkumu regulējumu, lai veicinātu to plašāku pielietojumu.

Topošā valdība savā deklarācijā iekļāvusi arī solījumus samazināt gaisa piesārņojumu, un atbalstīt dabas daudzveidības saglabāšanu.

Kā pēdējais punkts topošās valdības deklarācijas sadaļā par vidi un dabas kapitālu, iekļauts mērķis īstenot tādu zemes dzīļu un derīgo izrakteņu politiku, kas stimulē ekonomiski pamatotu un ilgtspējīgu to izmantošanu, tajā skaitā kūdru, sapropeli un citus zemes dzīļu resursus.

Izmaiņas transporta jomā

Jaunā valdība plāno izvērtēt dzelzceļa elektrifikācijas projekta pamatotību un iespēju to īstenot ierobežotā apmērā.

Deklarācijas projekts liecina, ka jaunā valdība plāno izvērtēt dzelzceļa elektrifikācijas projekta pamatotību un iespēju to īstenot ierobežotā apmērā: Rīgas-Daugavpils virzienā. Turklāt paredzēts veikt pārrunas ar Eiropas Komisiju par iespējām ietaupītos līdzekļus pārdalīt citām videi draudzīgām infrastruktūras un mobilitātes veicināšanas programmām.

Tāpat plānots izvērtēt AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) biznesa modeli un investīciju programmu, nepieciešamības gadījumā veicot tās restrukturizāciju, izmaksu samazināšanu un izstrādājot ilgtermiņa darbības plānu, veicinot dzelzceļa tranzīta koridora starptautisko konkurētspēju.

Lielo ostu darbībā jaunā valdība iecerējusi piemērot OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu - paredzēts izvērtēt un reformēt lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām.

Vienlaikus topošā valdība plānoti turpināt īstenot dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projektu. Tostarp jaunā valdība centīsies panākt Eiropas Savienības (ES) Daudzgadu finanšu perspektīvā finansējumu projekta pabeigšanai ar visaugstāko pieļaujamo ES līdzfinansējuma intensitāti, kā arī atbalstīt Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" darbību Rīgā, nodrošinot tā labu pārvaldību un resursus. Projekta īstenošanai plānots piesaistīt arī lietpratējus ar labu reputāciju un starptautisku pieredzi dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanā. Jaunā valdība iecerējusi nodrošināt, lai tā lēmumi būtu caurspīdīgi, neatkarīgos aprēķinos balstīti un dalībvalstu revīzijas iestādēm pieejami. Paredzēts rūpēties arī par visu ieinteresēto pušu iesaisti nozīmīgāko "Rail Baltica" publiskās infrastruktūras objektu plānošanā, lai pēc iespējas pilnvērtīgi izmantotu to potenciālu.

Jaunā valdība paredzējusi arī turpināt mērķtiecīgu autoceļu atjaunošanu visā Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot ceļiem ar augstu satiksmes intensitāti un ceļiem uz novadu centriem. Plānots stingri sekot veikto darbu kvalitātei, kā arī turpināt pilnveidot autoceļu finansēšanas modeli, mazāk izmantos vietējos ceļus nododot pašvaldībām.

Iecerēts izvērtēt SIA "Latvijas autoceļu uzturētājs" darba kvalitāti un iespēju no 2021.gada atvērt tirgu citiem pakalpojuma sniedzējiem, nosakot autoceļu uzturēšanas standartu vasaras un ziemas sezonai.

Izmaiņas valsts un pašvaldību pārvaldes procesos

Premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa valdība plāno digitalizēt un modernizēt valsts un pašvaldību pārvaldes procesus, tostarp virzot vienotu valsts digitālo pakalpojumu atbalsta centra modeli.

Tāpat topošā valdība informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, e-pārvaldes un publisko pakalpojumu jomā plāno popularizēt esošos e-pakalpojumus, radikāli paplašinot to kopējo lietojumu.

Topošā valdība iecerējusi arī ieviest datu atvērtības principu - "atvērts ir viss, izņēmumi ir jāpamato". Valdības deklarācijas projektā minēts, ka datu atvērtība atļaus privātajam sektoram, konkurējot savstarpēji un ar valsti, veidot ērtākus publiskos pakalpojumus.

Pēc topošās valdības deklarācijas projektā minētā, politiķi plāno arī turpināt attīstīt vienas pieturas aģentūru pakalpojumu saņemšanu gan klātienē, gan digitāli, kā arī sekmēt iestāžu sadarbību tiešsaistē.

Izmaiņas medijos

Topošais Ministru kabinets vēlas panākt nelegālo TV izplatītāju būtisku samazinājumu.

Topošās valdības partneri pirmdienas rītā tikās sanāksmē, lai noslēgtu darbu pie valdības deklarācijas.

Kariņa topošā valdība sola stiprināt nacionālo mediju telpu un nodrošināt valsts atbalstu daudzveidīga, kvalitatīva mediju satura veidošanai latviešu valodā. Tāpat plānots īstenot sabiedrisko mediju pakāpenisku iziešanu no reklāmas tirgus.

Deklarācijā uzsvērts uzdevums nodrošināt Latvijas informācijas telpas aizsardzības pasākumus, izveidot vienotu un efektīvu mediju monitoringa sistēmu un kopregulācijas mehānismu, tostarp medijpratību cīņai ar dezinformāciju, propagandu un nelegālu saturu.

Topošā valdība plāno apņemties uzlabot Latvijas sabiedrisko mediju "Latvijas Televīzija" un "Latvijas Radio" virszemes apraides pieejamību Latvijas pierobežas zonā, veicot apraides torņu izbūvi signāla pastiprināšanai.

Vienlaikus politiķi sola panākt nelegālo TV izplatītāju būtisku samazinājumu. Ieviešot grozījumus Aizsargāta pakalpojuma likumā, tiek solīts radikāli samazināt nelegālo Krievijas satelītu izplatību Latvijā.

Visbeidzot, plānots apņemties attīstīt valsts stratēģiskās komunikācijas programmu.