/nginx/o/2019/01/25/11741747t1hd756.jpg)
Ritot gadu desmitiem, mainās arī strādājošo paaudzes. Interneta medijs “Buzzfeed” raksta par to, ka tā saucamā mileniāļu paaudze jeb cilvēki, kas dzimuši laika posmā no 1981. līdz 1996. gadam, ir kļuvusi par “izdegšanas paaudzi”. Tiek norādīts, ka šīs paaudzes pārstāvji nereti sevi pilnībā velta tikai un vienīgi darbam, kas veicina izdegšanas sindromu – tā laikā pat viegli un ikdienišķi uzdevumi padodas ar grūtībām.
Žurnāliste Anne Helēna Petersena raksta, ka izdegšanas sindroma cēloņi ir meklējami nestabilā darba tirgus dēļ un mainīgā ekonomiskajā vidē. Tomēr izdegšanas cēloņi var rasties audzināšanā –
jau bērnībā bērni tiek gatavoti intensīvam darbam, kas būtībā kļūs par cilvēka dzīves galveno jēgu. Respektīvi, “mileniāļi” dzīvo ar ideju, ka viņiem nepārtraukti jāstrādā un jāpielāgojas jauniem darba apstākļiem.
“Mileniāļu izdegšanai” ir daudz saistību ar “parasto izdegšanas sindromu”, un tā ir organisma reakcija uz dzīvošanu ilgstošos stresa apstākļos. Tādējādi cilvēki emocionāli sevi izsmeļ, jūtas neefektīvi, kļūst ciniski un atsvešinās no citiem.
Galvenie faktori, kas veicina izdegšanu, ir pārmērīga darba slodze, liela kontrole, negodīgums un konflikti darba vietā, kā arī komunikācijas trūkums ar citiem cilvēkiem.
Cilvēkiem, kuri strādā darba vietās ar lielu emocionālo slodzi, ir lielākais risks piedzīvot izdegšanas sindromu. “Mileniāļu paaudzes” pārstāvji nereti strādā vairākās darba vietās un sevi emocionāli nesaudzē, kas arī noved pie ilgstoša un paaugstināta stresa.
Tāpat būtisks faktors ir sociālā konkurence. Papildus darba pienākumiem
“mileniāļu paaudze” vēlas būt aktīva arī sociālajos tīklos. Vēlme izcelties un būt pamanāmākam sociālajos tīklos rada apstākļus, kādēļ arvien jaunākiem cilvēkiem tiek novēroti depresijas simptomi.
Ikdienā tieši sociālo tīmekļa vietņu apmeklēšana un pastiprināta interneta lietošana var radīt negatīvas sekas un lieku stresu – līdzīgu tam, kādu cilvēki piedzīvo darba vietās.
Petersena norāda, ka “mileniāļu izdegšana” pašlaik ir maz pētīta. Bet pirmie pētījumi liecina, ka šī paaudze uz nogurumu reaģē gluži citādi nekā vecāku paaudžu cilvēki – emocionāla izsīkuma gadījumā “mileniāļi” nereti reaģē, vēl vairāk sevi apkraujot ar darba pienākumiem. Taču tas nav risinājums, jo agri vai vēlu rodas riebums un vēlme pamest darbu.
Runājot par izdegšanas sindromu, visbiežāk tas rodas, ja sakrīt vairāki apstākļi – sarežģīta darba vide apvienojumā ar cilvēka augstām prasībām pret sevi un citiem. “Mileniāļu paaudzei” ir raksturīga pārmērīga tieksme būt nevainojamiem.
Perfekcionisti, it īpaši tie, kuri ir ļoti paškritiski, pakļauj sevi lielākam riskam ciest no izdegšanas sindroma. Šie cilvēki nepieņem neveiksmes un to gadījumā strādā vēl smagāk nekā iepriekš.
Viens no paņēmieniem, kā cīnīties pret izdegšanu darbā, ir cilvēku trenēšana, lai viņi kļūtu izturīgāki – gūstot negatīvu pieredzi, viņi kļūst stiprāki un turpmāk prot izvairīties no izdegšanas. Tomēr arī šķietami spēcīgiem cilvēkiem pastāv izdegšanas risks.
Atsevišķas darbavietas pievērš tam uzmanību – notiek aktīvas darbinieku apmācības, kurās tiek runāts par izdegšanas sindromu un to, kas cilvēkam jādara, lai no tā izvairītos. Tomēr šāda veida apmācības atsevišķiem cilvēkiem var kļūt par papildu stresa avotu.
“Dažādas idejas, skatījums uz to, kas mēs esam un kam vajadzētu būt, parāda, ka “mileniāļi” ir ļoti ievainojami. Viņi kā vecāki noteikti vēlas saviem bērniem – jau nākamajai paaudzei ieaudzināt to, ka viņiem jābūt izturīgiem un noturīgiem pret stresu, kā arī pret dažādiem pārbaudījumiem. Tas noteikti ietekmēs sociālo kārtību un to, kā šodienas bērni nākotnē redzēs savu dzīvi,” saka psiholoģe Ražvindera Samra.
No mūsdienu izdegšanas tendencēm jāsecina, ka darbs kļūst emocionāli arvien sarežģītāks, jo tas ieņem arvien nozīmīgāku lomu mūsu dzīvē. Piemēram, aprūpes jomā strādājošajiem ir smaga emocionālā slodze. Vienīgais, ko darba devējs var mēģināt darīt, – atvieglot darba vidi, un cilvēks pats – savu dzīves un emocionālo vidi, kas ļauj vieglāk tikt galā ar stresa sekām.
