Kādu alkoholu izvēlas pircēji Latvijā?

Viņš norādīja, ka aizvadīto gadu alkoholisko dzērienu nozarē Latvijā raksturoja trīs etapi. Pirmajā no tiem bija straujš pierobežas tirdzniecības pieaugums. Pēc tam, sākot no pagājušā gada 1.marta, akcīzes nodokļa paaugstināšanas dēļ alkoholiskajiem dzērieniem mazinājās pierobežas tirdzniecības aktivitāte. Gada otrajā pusē sekoja trešais etaps, kad gada pēdējos trīs mēnešos bija novērojams grādīgo dzērienu realizācijas kritums par 2% salīdzinājumā ar 2017.gadu. Tādējādi 2018.gads, visticamāk, tiks aizvadīts ar minimālu - 3% - pieaugumu grādīgo dzērienu kategorijā, pateicoties veiksmīgajam gada sākumam, sprieda Vītols.

Viņš norādīja, ka pērn izaugsmi turpināja vīna kategorija, kas varētu apstiprināt faktu, ka Latvijas patērētājs arvien biežāk izvēlas vīnu. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka jāņem vērā arī faktors, ka pierobežas pircējs, braucot pēc grādīgā dzērienu un alus, nopērk ļoti daudz vīna, līdz ar to vīna kategorija būtu jāvērtē ar pozitīvu piesardzību.

Komentējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotos akcīzes preču aprites rādītājus par strauju - 22,6% apmērā - patēriņam nodoto stiprināto vīnu apmēra pieaugumu pērn 11 mēnešos, viņš pieļāva, ka tas ir skaidrojams ar to, ka alkoholisko kokteiļu kategorija ir sarukusi par 27% un tās patērētāju pulks ir pārslēdzies no alkoholiskā kokteiļa kategorijas un stiprinātā vīna kategoriju.

Komentējot to, kādēļ pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā nodoto alkoholisko dzērienu apmērs palielinājies par 12,8% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, viņš norādīja, ka galvenais dzinējspēks attiecīgajam pieaugumam bijuši raudzētie dzērieni - gada laikā 72% pieaugums.

Viņš piebilda, ka viens no galvenajiem raudzēto dzērienu kategorijas straujā kāpuma iemesliem varētu būt pagājušajā gadā karstā vasara, kuras laikā daudzi patērētāji deva priekšroku vieglajiem grādīgajiem dzērieniem. Tāpat pieprasījums pēc raudzētajiem dzērieniem, kas pārsvarā ir sidri, varētu būt saistīts ar patērētāju pāreju no alus un alkoholisko kokteiļu patēriņa uz sidra patēriņu, kā arī igauņu un somu veiktajiem pirkumiem pierobežā. Vienlaikus viņš atgādināja, ka alu izdala atsevišķā kategorijā, un tas jāņem vērā. "Grādīgo dzērienu un alus iekšējais tirgus pašreiz piedzīvo kritumu, un abu šo kategoriju noturēšanu "virs ūdens" galvenokārt nodrošina Igaunijas un Somijas pircēji," teica Vītols.

LANA izveidota 2013.gada septembrī. Patlaban LANA apvienojušies nozares uzņēmumi - AS "Latvijas balzams", SIA "Liviko", SIA "Pernod Ricard Latvia", SIA "Dunker Latvija", SIA "Prike Latvija", SIA "Drinks Distribution", SIA "Amber Distribution Latvia", SIA "Abavas dārzi", SIA "Kroņstrauts", SIA “Altia Latvia” un SIA “Coca-Cola HBC Latvia”, kā arī asociētais biedrs "Brown-Forman Corporation".

LANA ir Eiropas alkohola nozares asociācijas "Spirits Europe" pilntiesīgs biedrs un Latvijas pārstāvis. Asociācija darbojas kā alkoholisko dzērienu industrijas eksperts, pārstāvot nozares kompāniju interešu atbalstu, un iestājas par atbildīgu un saprātīgu alkohola lietošanas vidi Latvijā.