Vai mošanās agri no rīta garantē panākumus un veiksmi? (4)

Avīzēs, internetā, televīzijā un citos medijos var redzēt un lasīt stāstus par to, ka “uzņēmēji, slavenības un citi veiksmīgi cilvēki kļuvuši bagāti, ik rītu ceļoties ļoti agri. Šādā veidā viņiem izdodas pilnībā kontrolēt savu dzīvi, viņi ir laimīgāki.”

Neraugoties uz šādiem stāstiem, mošanās agrā rīta stundā nav nekāds maģisks triks, kas automātiski palielinās produktivitāti un laika plānošanas problēmas. Daudziem cilvēkiem agrā celšanās var būt pat ļoti neproduktīva.

Veiksmīgi cilvēki atrod savu dienas ritmu, pielāgojoties dažādām situācijām. Tomēr – kādi ir labumi, mostoties agri no rīta?

Tie, kuri ik dienas mostas agri, norāda, ka ir vairāki labumi – no rīta, pirms vēl modušies bērni, ir nedaudz laiks, ko veltīt sev – netraucēs arī dažādas ziņas un epasta sūtījumi, kuri parasti netiek sūtīti agri no rīta.

Pētījumi liecina, ka mošanās agri no rīta un panākumi var būt savstarpēji saistīti.

Cilvēki, kuri mostas agri, visbiežāk ir pielāgojušies standarta dienas ritmam (piemēram, darbs no deviņiem līdz pieciem), arī viņu personības ir pielāgojušās tieši šādam dienas ritmam. Tāpēc cilvēki, kuri ceļas agri no rīta, labāk jūtas un saņem labākas atzīmes skolā vai labāku atalgojumu darbā.

Ja tomēr pamošanās no rīta sagādā lielas grūtības, var izmēģināt dažādas stratēģijas – piemēram, īsi pēc pamošanās veikt dažādus vingrojumus. Tas var palīdzēt pozitīvi regulēt ķermeņa temperatūru un citus fizioloģiskos procesus, tādējādi ļaujot veiksmīgi pamosties.

Tomēr zinātnieki brīdina, ka kļūt par rīta cilvēku nav tik vienkārši. Tas rada jautājumu – vai agrā celšanās ir paredzēta ikvienam?

Ir ne viens vien pētījums, kurā pierādīts, ka pastāv dažādu tipu cilvēki, un tas atkarīgs no bioloģiskiem un pat ģenētiskiem faktoriem. Daudzi cilvēki agri no rīta jūtas mundri, kamēr citi ļoti labi jūtas un produktīvāk strādā tieši vakaros vai naktīs.

“Nature Communications” žurnālā publicētajā pētījumā teikts, ka pastāv vairāk nekā 350 ģenētiski faktori, kas ietekmē, kad cilvēks dabiski jutīsies enerģiskāks – vai nu tas būs no rīta, vai arī tuvāk dienas otrajai pusei.

Tādējādi var secināt, ka cilvēki, kas agri no rītiem dodas uz darbu, bet labāk jūtas vakaros, iespējams, darba laikā savu produktīvāko sniegumu nemaz neparāda.

“Var būt arī daudzi citi faktori, piemēram, apmierinātība ar darbu, motivācija strādāt. Ja ir šie abi faktori, tad cilvēkam arī būs vieglāk pamosties un doties uz darbu,” saka Mančestras universitātes profesore Merlina Deividsone.

Tomēr vecākiem ar maziem bērniem, vai arī cilvēkiem ar nestandarta darba laiku nav izvēles, kad viņi var sākt savas dienas gaitas. Galvenais faktors – agrā celšanās automātiski nenozīmē veiksmīgu dienas turpinājumu,

atkarībā no cilvēka tipa persona var būt veiksmīga, pat ja mostas pusdienlaikā.

Pētnieki norāda uz svarīgu niansi – cilvēkam ir nepieciešams vismaz 7-8 stundu ilgs miegs, lai viņš kvalitatīvi atjaunotu savus spēkus. Ja agrā celšanās notiek, upurējot vismaz stundu miega, tas noteikti nebūs ceļš uz panākumiem.

Jo mazāk cilvēks guļ, jo vieglāk aizkaitināms viņš kļūst, jo grūtāk koncentrēties un vieglāk iegūt dažādas kaites, piemēram, augstu asinsspiedienu un svara pieaugumu.

“Ja celšanās agri no rīta notiek, laupot dažas stundas miega, tad labāk nevajag to darīt. Pie manis ir nākuši 20-30 gadus veci cilvēki, kuri ik nakti ir gulējuši vien dažas stundas. Pēc tam, kļūstot vecākiem, var rasties lielas miega problēmas,” saka Džona Hopkinsa universitātes neiroloģijas profesore Reičela Salasa.

Savukārt citi eksperti saka: ja tu sāc savu darbu agrāk, tad arī beidz strādāt agrāk un vakarā agrāk ej gulēt, pretējā gadījumā celšanās agri no rīta neko labu nedod.

Visbiežāk arī biznesmeņi, kuri tiek uzskatīti par veiksmīgiem, nodara kaitējumu savai veselībai, jo darbā paliek līdz vēlam vakaram, miegam atvēlot uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas stundas un atsākot strādāt agri no rīta.

Bedfrodšīras universitātes veselības eksperte Geila Kinmana saka, ka padotie nereti ņem piemēru no sava priekšnieka, taču tas ne vienmēr ir labākais paraugs.

“Mēs mūsdienās saskaramies ar tā saucamo darbaholismu. Cilvēki agri mostas, dodas uz darbu, kur pavada ilgas stundas, un mājās atgriežas naktī. Šāds paraugs, varētu pat teikt, ir bezatbildīgs,” saka Kinmana.

Tomēr katram cilvēkam ir jāmeklē sava – individuālā veiksmes formula. Iespējams, ka cilvēki, kuri līdz šim cēlušies piecos no rīta ar domu, ka tas viņiem nesīs lielu veiksmi un panākumus, sapratīs, ka var ļaut sev vismaz kādu stundu miega. Galvenais ir eksperimentēt un atrast to kombināciju, kas katram cilvēkam liks justies labāk un laimīgākam.

Daudziem cilvēkiem mošanās ļoti agri no rīta ir ieradums tikai tāpēc, ka “tā taču dara visi veiksmīgie miljonāri”. Tomēr tas gluži nav gudrākais veids, kā iesākt savu dienu.

“Nedariet to. Ja neesat patiesi rīta cilvēki, labāk ir pagulēt kādu  stundiņu ilgāk,” noslēdz Kinmana.