"Vingruma" Ieva: ir traki! Es nesu uz muguras otru veselu cilvēku, bet nestrādāju par glābēju...

Tātad 12.02. vakarā pirmā iepazīšanās gan ar kolēģiem, gan ar treneriem, gan ar klubu. Fantastiska sajūta, ka visi ir gatavi palīdzēt, visi gatavi darboties, un pirmais kokteilis - svaigi spiesta burkānu sula! Mana jaunā dzīve var sākties. Mana trenere Elīna uzreiz novērtē mani uz skrejceliņa – šis ledusskapis vēl nav domāts staigāšanai! Kā jau trenere, viņa izsakās ļoti iejūtīgi un diplomātiski, bet ir tā, ka es ar skriešanu nedraudzējos un iešana ir no mājas līdz stāvvietai, t.i., mašīnai utt.

Kopš šodienas riteņbraukšana ir mana pamatnodarbe, plus 2 trenažieri kājām un 2 plecu, muguras daļai. Beidzot saprotu, kas ir jādara, un varu apmeklēt zāli uz savu roku. Darīšanas vaina.

Kā jau visos pasākumos, pirmā diena beidzas ar sajūsmu un enerģijas pilnu apņemšanos. Man arī vieglāk, ka vēl neesmu bijusi pie Normunda – uztura trenera, tā es viņu saucu un ceru, ka neapvainosies par to. Pie Normunda dabū zināt ne tikai savu svarīgumu (lasi svaru), bet arī no kā sastāv tavs svars: tauki, muskuļi, ūdens utt. Man randiņš 14.02., lai visu to uzzinātu.

Nākamā sportiskā diena ir Svētā Valentīna diena, nav labākas dāvanas šai dienā, kā atļauties jau no 16.00 būt Vingruma klubā! Riteņbraukšana 30 min un mani jaunie draugi 4 trenažieri pa 30 reizēm uz katra x2. Atkal riteņbraukšana 35 min. Sviedri līst, un tu jūties labi pastrādājis. Citi saka, ka vajag šokolādi, lai izdalītos laimes hormons, bet man šķiet, ka Vingruma kluba trenažieru zāle atstāj tādu pašu iespaidu uz mani. Atmosfēra ir mierīga un relaksēta, atceros, ka uzdevums ir visu dokumentēt un mēģinu ķert bildi. Labi, ka jaunās kolēģes ierodas un sabildē gan labā skatā, gan ne tik, bet tāda jau ir dzīve.

17.45 pirmā grupas nodarbība – saucas ārstnieciskā vingrošana. Nav ne jausmas, ko tas nozīmē, bet trenere Elīna teica, ka būs labi, stiepšanās utt. Es Elīnai uzticos, tāpēc bez kreņķiem. Piepildām mazo zāli līdz ūkai (lasi durvīm), jo arī manas jaunās kolēģes piedalās, grupai esam jauniņās un arī švakiņās. Šeit arī pirmais pārsteigums un jau zināmu patiesību smagās atziņas: ledusskapi ne tikai nevar salocīt, bet nav tik vienkārši to arī pagrozīt! 30 min vingrojumi un visi balstā uz ceļiem, nav mans mīļākais stāsts.

Es uz ceļiem varu nostāvēt precīzi 1 min, sakožu zobus un mokos ar kaunu, izturu 5 min.

Redz, cilvēks var, ja grib! Beigās padodos, jo sāpes neļauj vairs sakoncentrēties. Trenere ievēro manu nevarēšanu un ātri atrisina ar citiem vingrinājumiem, lai es galīgi nenobumbulēju laiku pa velti. Vingrošana beidzas ar  superīgu atslābināšanos, masāžu ar asām bumbiņām. Nu ko, jauni izaicinājumi gan trenerei, gan man.

Mans Valentīna dienas randiņš 19.00 ar Normundu uz maģiskajiem svariem, šie laikam tādi vienīgie Latvijā vai vismaz reti kuram tādi ir. Parasti randiņos tevi sagaida kas patīkams, šoreiz šis ir par patiesības stundu, paskatīties acīs tam, ko apzinies, nojaut, bet negribi atzīt - nu tik traki jau nav... Ir tik traki!

Es nesu uz muguras otru veselu cilvēku, un to nevajadzētu darīt, ja nestrādā par glābēju vai ugunsdzēsēju un tā ir tavas profesijas specifika.

Nebiedēšu jūs ar cipariem, bet tie ir iespaidīgi. Visu slikto dators uzrāda sarkanu, un te pēkšņi viens zaļais rādītājs! Prieks, sajūsma, bet uz mirkli, jo izrādās, ka dators atzīst, ka dibens ir pietiekami liels, lai visu nestu. Citiem vārdiem, priekam nav pamata.

Uzdevums skaidrs: neko nesasteigt, visu pa mazam solim, un sākam ar kaloriju skaitīšanu.

Es nekad dzīvē neesmu skaitījusi kalorijas, bet esmu izmēģinājusi lielāko daļu diētu. Jūs sauciet, un man būs ko teikt, sākot no olu diētas līdz Dikāna, keto utt.

Jauns posms, kā es gribēju, jauna dzīve, jauns piegājiens – skaitu kalorijas, reģistrēju, ko ēdu. Ne vairāk par 2000 kalorijām dienā! Nav ne jausmas, cik tas ir un ko tas nozīmē!

Piektdiena tiek iesākta ar jauno aizraušanos - kaloriju skaitīšanu. Izrādās, uz visiem iepakojumiem visa info ir, ploome.com palīdz visu izzināt un saskaitīt. Vai var būt vienkāršāk? Dienu beidzu bez fiziskas nodarbes, bet ar apēstām tikai 1500 kcal. Izrādās, ka nav viegli saprast, ko var, ko nevar, kā nepāršaut pār strīpu un kas dos vajadzīgo daudzumu. Nedaudz jūtu, ka ceturtdien pastrādāts no sirds, bet tā ir patīkama sajūta, jo tas nozīmē, ka viss darbojas, viss kustas, viss notiek!

Sestdien, 16.02., atkal Vingruma klubā 12.00 un ejam pastaigā ar zaļiem riņķiem rokās, neprasiet, kā sauc, to zina tikai trenere Elīna. Ejam pa Salu tiltu uz Mūkusalas izstāžu zāli un tālāk uz Akmens tiltu caur Spīķeriem atpakaļ uz Vingruma klubu. Mums ir savs gids, kurš izstāsta faktus un interesantus notikumus par apkārtējo vidi. Ejot pieķeru sevi pie domas, ka es pirmo reizi dodos kājām pāri Salu tiltam, ka es vispār Rīgā neko nezinu, kur kā iet, daudz vairāk zinu par citām valstīm, pilsētām un vietām. Sametas kauns par manu mazzināšanu, tāpēc baudu, klusēju un sportoju. Uzsportojam virsū manam kaimiņam, kurš, izrādās, tā pastaigājas ikdienā ar savu jaundzimušo dēlu. Kopā 8 km un daudz informācijas, superīga kompānija, kā arī laika apstākļi superīgākie!

Dienu beidzu ar 1453 kcal un naksnīgu pastaigu ar suni.

Svētdiena ir brīvdiena, taču nevar bez masāžas, jo ceļi dod ziņu, ka ir sportots. Šodienu pabeidzu vistuvāk mērķim - 1852 kcal. Ar viegluma sajūtu, ar apņēmību, ka jauna nedēļa, jauni izaicinājumi.