Kamēr Latvijā jau ieplūdušas pavasara vēsmas, es devos 500 km aiz polārā loka. Visa mana nedēļa ir bijusi lieliska un aktīva, jo viesojos Tromso, Norvēģijā. To skandināvi sauc par Ziemeļu galvaspilsētu. Šeit savu vietu atradīs jebkurš, gan tie, kas meklē garus un stāvus nobraucienus ar dēli vai slēpēm, gan kalnos kāpēji, gan vienkāršas pastaigas cienītāji, kas meklē ainaviskus skatus svaigā kalnu gaisā.
Vingruma klubs mani šonedēļ atbrīvoja no treniņu grafika, jo Vingruma maratons nav tikai par sportu viņu telpās, bet par veselīgu un aktīvu dzīvesveidu. (Arī Vingruma klubs dodas iknedēļas pastaigā ārpus kluba telpām, kurai var piebiedroties jebkurš.) Tomēr, pateicoties Vingruma klubam, es varu brīvi, bez stīvuma un muskuļu sāpēm kustēties pēc šo kalnu apmeklējuma. Treneris Normunds ievingrināja manus muskuļus un sagatavoja mani aktīvām dienām uz kalna.
Atceros savu pirmo snovborda dienu uz kalna ziemas sākumā, pēc kuras nākamajā dienā knapi varēju pakustēties, jo ierūsējušie muskuļi ir dabūjuši šokējošu sportisku aktivitāti bez brīdinājuma.
Šo es rekomendēju noteikti ikvienam, kas grasās doties ilgstošākā sportiskā atpūtā, ja ikdienā ar sportu un vingrošanu neaizraujas. Jāatrod laiks tikai pāris treniņiem nedēļu pirms došanās aktīvās brīvdienās!
Šobrīd rakstu savu iknedēļas dienasgrāmatu no lidostas Bodo, pusceļā uz mājām skatoties uz majestātiskiem, sniegotiem kalniem, kurus apspīd rietoša saule. Skats - kā no pasakas. Lai nokļūtu mājās, jālido ar trīs lidmašīnām – daudz laika, lai paprātotu un pafilozofētu. Tomēr viens no maniem mērķiem, sākot Vingruma maratonu, bija kļūt par labāku cilvēku caur sportu 😊
Atgriezos mājās ceturtdienas vakarā, un piektdienas agrā rītā jau bija jābūt darbā. Tā nogurt, kā biju noguris es, var tikai no aktīva ceļojuma. Tu esi piekusis, bet tāds nedrīksti būt, jo biji taču atpūsties 😊
Tā es jau agri biju darbā, un paldies trenerim Normundam, viņš mani piektdienas vakarā uzņēma Vingruma klubā, lai neļautu sabrukt dīvānā un neko nedarīt pēc tādas nedēļas.
Un tik tiešām, pēc kārtīgas izskriešanās pa celiņu, izlocīšanās (kas man joprojām sagādā lielākās problēmas) un trīs apļiem, katrā pa pieciem spēka vingrinājumiem, katru reizi liekot svaru klāt, es jutos dzīvāks nekā no rīta. Sports tiešām dara brīnumus!
Nākamās nedēļas mērķis man ir vairāk piedomāt pie ēšanas, ko esmu atstājis novārtā. Bieži sanāk visu dienu neko neēst un vakarā aiziet otrā galējībā.
