/nginx/o/2019/02/26/11826851t1h9157.jpg)
Pirmdiena. Šodien biju pirmajā grupas treniņā #vingrumaklubs. Bija jautri, jo pārējās sportotājas treniņā bija kolēģītes, līdz ar to vingrojot no viņu puses nāca jautri komentāri, uzspēlēti vaidi un atklāta žēlošanās pie grūtākajiem vingrinājumiem. Atcerējos sevi, kā kādreiz darīju tāpat dejošanā, kad trenējos kopā ar pazīstamām meitenēm. Bet par treniņu – šis galīgi nebija no vieglajiem, uztaisījām pa visa treniņa laiku, man šķiet, vairāk nekā 50 pietupienus!
Tā ka rīt manas pietupienus sen neredzējušās kājas droši vien dos ziņu 😃 (jā, tā bija, tikai ceturtdienas rītā pārgāja sāpes).
Pēc tādām pietupienu mocībām mājupceļā iegādājos savu jaunatklājumu šokolādes jomā – Latvijā ražotu brīnumu bez cukura, bet ar dabiskiem saldinātājiem. Izrādās, ka šai šokolādei ir gandrīz uz pusi mazāk kaloriju nekā parastai šokolādei. Esmu sajūsmā! Jo, ja man jāiekļaujas 1400-1800 kalorijās dienā, tad katra kalorija ir no svara, un garšoja arī labi. Pagaidām vēl nevaru bez saldumiņiem vispār, tā ka aleluja, ka kāds ir izdomājis tādu brīnumšokolādi!
21.02. ceturtdiena. Šodienas treniņš priekš manis ir ļoti agri –
zālē jābūt jau pulksten 8.00. Lai arī sanāca gulēt tikai 4h, jau 6.00 biju augšā. Tā ir liela veiksme man tik agri piecelties, jo esmu superpūce pēc sava gulēšanas ritma.
Tad nu šodien mācījāmies trenēties trenažieru zālē. Atkal nepatīkamie vingrinājumi bija vienkārši jāpārdzīvo, bet kopumā pēc treniņa jutos spēka pilna! Taču šodien atkal uzradās milzīgais izsalkums, jau pulksten trijos man bija palikušas vairs tikai 300 kalorijas!
Jāatzīst, ka, skaitot kalorijas, jūtu pamatīgu ierobežojuma sajūtu un nelielu paniku, ja dienas laikā šķiet, ka nesanāks iekļauties, jo noteikti gribēsies ēst!
Un šķiet, ka tas arī palielina apetīti, jo, visu pierakstot un skaitot, sanāk daudz vairāk domāt par ēdienu nekā agrāk. Bet labums ir – tomēr ir daudz mazāks kārdinājums uzkost to šokolādi, ja zinu, ka kalorijas tūlīt jau beigsies.
23.02. Sestdiena. Šodiena nespēka ziņā pēc treniņa līdzinās pagājušajai sestdienai. Vai nu 2h treniņš (kopā ar iesildīšanās un atsildīšanās kardio), vai arī tā pirts mani beidz nost. Nevar salīdzināt enerģijas pilnās sajūtas pēc ceturtdienas treniņa un tagad.
Šodien trenējāmies kopā ar “ņindzām”, kas, apkrāvušies ar papildu svariem uz rokām un kājām, pildīja nāvīgus vingrojumus!
Var tikai apbrīnot tādu cilvēku spēku. Tikmēr mēs ar Elīnu pildījām vingrinājumu atvieglotās versijas, kas tāpat pamatīgi nokausēja. Tāpat arī šonedēļ secināju, ka bailes no kaloriju uzskaites bija liekas, jo to skaitīšana īstenībā man pat nedaudz ir iepatikusies, jo esmu cilvēks, kam patīk skaitļi un visu ko sarēķināt. Ar elektroniskajiem svariņiem un aplikāciju telefonā gandrīz vienmēr viss ir “īzī-pīzī”, bet nevienam neiesaku to darīt ar mehāniskajiem svariem un pierakstīt visu ar roku. Laika patēriņš ir neadekvāti liels. Laikam arī tāpēc iepriekšējā reizē ilgi šo procesu neizturēju...
Jā, bet viens ir kalorijas... šodien trenerīte Inese sāka runāt, ka ne tikai kalorijas jāskaita, bet arī ogļhidrātu/olbaltumvielu/tauku attiecība. Ahhh, nākamais izaicinājums man, pie kura galīgi negribas ķerties.
Tā kā protu pagatavot tikai nelielu skaitu ēdienu un jaunus mācīties sanāk reti, tad pagaidām šis uzdevums man šķiet briesmīgs. Redzēsim, ko teiks treneris Normunds, kurš mūs sver ar “gudrajiem svariem”. Ja man būs radikāli jāmaina sava ēdienkarte, nu tad es nezinu, kā man ies...
Tiekamies nākamnedēļ!
Līva
