Slimība vairs nav šķērslis - mūsdienās arvien vairāk cilvēku dodas uz darbu, lai gan ir saslimuši. Tiek iedzertas zāles, un cerībā uz veselības stāvokļa uzlabošanos tiek atliktas arī vizītes pie ārsta. Kādēļ ir radusies šāda situācija, pētīja britu raidorganizācija BBC.
Lielbritānijā veiktais pētījums liecina, ka 1993. gadā strādājošais vidēji gadā slimības dēļ izlaida 7,2 darba dienas. 2017. gadījumā šis rādītājs bija vien 4,1 diena.
Eksperti norāda, ka cilvēku tieksmē doties uz darbu slimiem ir vainojama darba kultūra, kas palikšanu mājās slimības dēļ padara par kaut ko apkaunojošu. Pētījumos pierādīts, ka bailes no priekšnieku nosodījuma, kā arī uzticības zaudēšana ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēki izvēlas doties uz darbu, esot slimiem.
Ziemeļu puslodē laika posms no decembra līdz februārim ir gripas sezona. Šajā laikā ir vērojami visbiežākie gadījumi, kad cilvēki kavē darbu slimības dēļ. Savukārt izvēloties iet uz darbu slimiem, neveselie darbinieki rada labvēlīgu augsni vīrusu izplatībai.
Medicīnas speciālisti atgādina, ka, jūtot agrīnus saaukstēšanās simptomus, prātīgākā rīcība ir palikt mājās. Pretējā gadījumā cilvēks pakļauj sevi smagākai slimības norisei, turklāt vīrusu var "pielipināt" arī pārējiem kolēģiem.
Lielbritānijā veiktajā pētījumā secināts, ka vairāk nekā 40% cilvēku, kuri slimības dēļ nav devušies uz darbu, ir melojuši priekšniecībai - par darbā neierašanās iemeslu nosaucot ko citu, nevis slimību.
Jaunās tehnoloģijas un interneta pieejamība ir ietekmējušas arī globālo biznesu, kas izmainījis arī darba kultūru. Atsevišķās jomās, lai strādātu, nav nepieciešams fiziski atrasties savā darba vietā, jo viss, kas darbam vajadzīgs, ir dators un interneta pieslēgums, tādējādi var strādāt arī no mājām.
Tomēr šāda darba brīvība nepatīk daudziem priekšniekiem - viņi labprātāk uzrauga savus darbiniekus klātienē.
Nekustamo īpašumu kompānijas "Stiles Corporation" viceprezidents Džordžs Bovē norāda, ka "apkaunojuma bailes" nāk no vecākajām paaudzēm, kurās valda uzskats, ka "no mājām nav iespējams produktīvi strādāt". Šāds uzskats arī ir galvenā opozīcija idejai par decentralizētu darba vidi, kurā darba ņēmējiem pašiem ir jāatbild par uzdevumu veikšanu.
Neticība darbiniekiem un vēlme sasniegt maksimālu produktivitāti liek daudziem priekšniekiem kritiski raudzīties uz darbinieku, kurš neierodas darbā slimības dēļ.
Lielbritānijā veiktajā pētījumā tikai 42% uzņēmuma vadītāju un menedžeru uzskatīja, ka saaukstēšanās ir pietiekams iemesls, lai cilvēks nedotos uz darbu. Mazāk nekā 40% priekšnieku uzskata, ka darbu drīkst neapmeklēt gadījumā, ja darbinieku moka muguras sāpes vai arī nesen pārciesta operācija.
Tomēr priekšniecības attieksme nav vienīgais faktors, kas cilvēkiem liek iet uz darbu slimiem. Daudzas darbavietas mūsdienās kļuvušas piemērotas īslaicīgiem projektiem, kur katra diena ir ļoti nozīmīga.
"Mēs varam strādāt pagaidu darbu, sezonālu, pilna laika, nepilna laika darbu, varam būt pašnodarbinātie, un cita veida strādājošie. Izvēles iespējas ir faktiski neierobežotas," norāda Edinburgas universitātes profesors Pīts Robinsons.
Tomēr, kā norāda pētnieki, būtisks iemesls, kādēļ cilvēki izvēlas uz darbu doties slimi, ir pierādīšana citiem, ka ir iespējams strādāt, arī esot slimam. 2018. gadā veiktajā aptaujā 86% cilvēku norādīja, ka ir bijuši liecinieki tam, kā kāds viņu kolēģis nācis uz darbu, lai gan viņam bijusi iespēja palikt mājās.
"Kamēr priekšniecībai nebūs izpratnes un atbalsta pret darbiniekiem, kuri slimo, tikmēr darbinieki arī turpinās ignorēt savas veselības problēmas. Darba devējiem nepieciešams uzticēties darbiniekam, ļaut viņam paņemt kādu papildus brīvu dienu vai strādāt no mājām, ja tas ir iespējams," saka uzņēmējs Glens Parkinsons.
No ekonomiskā viedokļa skatoties, ļaut cilvēkam nākt uz darbu slimam ilgtermiņā var būt daudz dārgākas sekas. Lētāk ir radīt darbiniekam tādus apstākļus, kuros viņš var paņemt pietiekami daudz brīvā laika, lai atveseļotos, nevis saslimtu vēl smagāk, turklāt izplatot slimību arī pārējā kolektīvā.
Esot darbā slimam, risks aplipināt kolēģus ar slimību palielinās par 40%. Neveltot uzmanību savai veselībai, slimais darbinieks riskē saslimt vēl smagāk, kad iešana uz darbu ilgāku laiku vairs nav iespējama.
Tieši tādēļ ir īpaši svarīgi darba vietās radīt apstākļus, kurās darbinieks var neuztraukties par nosodījumu vai pat darba zaudēšanu gadījumā, ja viņam slimības dēļ ir jāizlaiž kāda darba diena.
Eksperti norāda: jo ātrāk darbinieks var informēt savu priekšnieku par veselības problēmām, jo labāk. Radot pozitīvu komunikāciju ar priekšnieku saistībā ar slimību, abas iesaistītās puses izrāda cieņu - priekšniekam ļaujot laicīgi plānot darbus bez slimā darbinieka, bet slimniekam izveseļoties.
"Pareizais ceļš organizācijā ir izveidot politiku, kā rīkoties slimības gadījumā. Nav pieļaujams, ja kāda no iesaistītajām pusēm - vai nu darbinieks, vai priekšnieks - klaji melo. Šādos gadījumos ir jābūt patiesiem un jāizprot situācijas nopietnība," saka cilvēkresursu vadības uzņēmuma direktors Marks Marsens.
Viņš norāda, ka pastāv divu tipu priekšnieki -
vieni uzskata, ka "darbinieku slimības ir izdomājums, jo patiesībā tā ir nevēlēšanās strādāt", tādēļ viņi izdomā dažādus smagus noteikumus, kas faktiski aizliedz slimošanu. Šādi priekšnieki arī nevar sagaidīt atklātību no saviem padotajiem, piespiežot viņus melot par savas prombūtnes iemesliem.
Otrs tips ir saprotošie priekšnieki, kuri var lepoties ar uzticību no darbinieku puses. Viņi rada darba kultūru, kurā darbinieks nebaidās paņemt brīvu, ja gadās saslimt. Un šāda veida priekšniecība ir uzskatāma par pozitīvu piemēru.
"Ja esi slims, tad ir jāpaliek mājās un jāārstējas, nevis jādomā par darbu. Vēl svarīgi ir netraucēt un netikties ar slimo darbinieku, ja nav kāda ārkārtēja nepieciešamība," pauž Marsens.
Eksperti ir vienisprātis, ka veids, kā uzlabot situāciju, ir priekšniecības attieksmes maiņa, jo darba vadītājam ir jābūt saprotošam. Saprotoša attieksme rada arī labāku attieksmi arī no darbinieku puses, kas kolektīvā rada veselīgāku darba vidi, kas balstīta uz savstarpēju uzticēšanos.
