/nginx/o/2019/03/19/11877923t1hd189.jpg)
Nav paredzams, ka naudas atmazgāšanas skandālu dēļ Zviedrijas bankas varētu atstāt Baltijas valstis, otrdien paziņojis Lietuvas centrālās bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks.
Neesot paredzama Zviedrijas banku aiziešana no Baltijas valstu tirgus naudas atmazgāšanas skandālu dēļ (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Es neuzdrošinātos runāt par aiziešanu. Vismaz mēs nekādas indikācijas neredzam," preses konferencē sacījis Vasiļausks.
"Taču ja jāatbild, vai šis jautājums satrauc - protams, satrauc. Jo [Zviedrijas banku] koncentrācija [Baltijas valstu tirgū] patiešām ir būtiska, un jebkura kustība ietekmētu ekonomiku," teicis Lietuvas Bankas vadītājs.
Viņš uzsvēris, ka par naudas atmazgāšanas novēršanu pirmām kārtām atbildīgas pašas bankas.
"Pirmā frontes līnija - tās ir komercbankas. Otrā frontes līnija - Lietuvas Banka. (...) Un beigās - Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests. Mēs ar to ļoti cieši sadarbojamies," norādījis Vasiļausks.
Viņš piebildis, ka Lietuvas banku sektoram nekad neesot bijusi apetīte uz nerezidentu biznesu un naudu, un Lietuvā ir vismazāk nerezidentu noguldījumu Baltijas reģionā.
Lietuvas centrālā ir valsti strādājošo komercbanku uzraugs.
Pēdējā laikā vairākos ārzemju plašsaziņas līdzekļos izteikti pieņēmumi, ka naudas atmazgāšanas skandālu dēļ "Swedbank" vai citas Ziemeļvalstu bankas varētu pārtraukt darbību Baltijas valstīs.
Par aiziešanu no Baltijas valstīm paziņojusi vienīgi Dānijas banka "Danske Bank" Tas notika pēc tam, kad Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraugs lika slēgt "Danske Bank" Igaunijas filiāli, jo tajā norisinājās liela mēroga naudas atmazgāšana.
Zviedrijas sabiedriskās televīzija SVT vēstījusi par aizdomām, ka starp "Danske Bank" un "Swedbank" Baltijas struktūrvienībām laikā no 2007. līdz 2015.gadam plašā apmērā un sistemātiski notikuši aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa sasniegusi vismaz 40 miljardus Zviedrijas kronu (3,8 miljardi eiro). Aptuveni 50 klientu skaitā bijušas ārzonas kompānijas un korporatīvie klienti, kas neveic reālu uzņēmējdarbību.