Uzņēmējs iezīmē galvenās atšķirības Latvijas un Igaunijas ieņēmumu dienestos (7)

Uzņēmējs Dans Bērtulis, kurš piecus gadus strādājis Igaunijas uzņēmumā, sarunā ar portālu TVNET iezīmēja galvenās atšķirības un kopīgās iezīmes abu valstu dienestos.

Bērtulis stāsta, ka Mareka Helma (Igaunijas VID vadītājs no 2011. līdz 2017. gadam) vadībā tika ieviestas vairākas reformas, kas ievērojami atvieglo iedzīvotāju dzīvi un samazina slogu uz cilvēkiem un uzņēmumiem.

Tā, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma Igaunijā tika izveidota tā, ka rezidenti, kas maksā nodokli, savstarpējos darījumos izsniedz rēķinus viens otram caur elektronisko deklarēšanas sistēmu, nevis sūta ierakstītās vēstules.

“Tas nozīmē, ka viņu VID, kur strādā pusotrs tūkstotis cilvēku, jau savās sistēmās redz visu naudas plūsmu. Igauņi nesniedz PVN atskaites dienestam, jo dienests to jau izdara viņu vietā,” stāsta uzņēmējs.

“Līdzīgi ir arī ar privātpersonu ienākumu deklarācijām. Igaunijā VID sniedz deklarācijas iedzīvotājiem, jo dienestam viss ir redzams – gan naudas plūsma bankas kontos, gan ienākumi un citas finanses. Tajā deklarācijā jau automātiski ir redzama informācija, kāda ir atmaksa no ārstniecības pakalpojumiem. Ja kaut kas iedzīvotājam nepatīk, tad var rakstīt e-pastu dienestam un tālāk risināt sasāpējušos jautājumus,” stāsta Bērtulis.

Tomēr attieksmes ziņā Latvijas un Igaunijas ieņēmumu dienesti ir līdzīgi – abu valstu dienestu speciālisti vispirms konsultē uzņēmēju, taču, ja redz, ka turpinās negodīga prakse, tiek īstenoti kādi soda pasākumi.

Pilnu interviju ar uzņēmēju Danu Bērtuli par atšķirībām Latvijā un Igaunijā lasiet piektdien, 22. martā!