Nebanku kreditētājs "Ondo" Satversmes tiesā apstrīdējis PTAL grozījumus (1)

Viņš informēja, ka apstrīdētā likuma norma nosaka, ka kredīta kopējās izmaksas patērētājam nedrīkst pārsniegt 0,07% dienā no kredīta summas.

Pieteikumā kompānija norādījusi, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes pirmajam un 105.pantam.

Endlers atzīmēja, ka Satversmes pirmajā pantā ir konkretizēts tiesiskās paļāvības princips, kas paredz, ka jebkura persona atbilstoši tiesiskās paļāvības principam var paļauties uz likumīgi izdotas tiesību normas pastāvību un nemainīgumu. Jebkura persona droši var plānot nākotni saistībā ar tiesībām, ko šī norma piešķīrusi. Tiesiskajam regulējumam ir jābūt pietiekami stabilam, lai indivīds, vadoties no tiesību normām, varētu pieņemt ne tikai īstermiņa lēmumus, bet arī ilgtermiņā plānot nākotni.

""Ondo" ir ilgtermiņā plānojis savu uzņēmējdarbību un paļāvies uz spēkā esošā regulējuma stabilitāti. Tomēr likumdevēja pieņemtie lēmumi un paredzētais pārejas periods, lai komersanti varētu veikt komercdarbību atbilstoši apstrīdētajai normai, ir acīmredzami nesamērīgi," teica Endlers.

Viņš arī norādīja, ka, pieņemot apstrīdēto normu, Saeima nav paredzējusi kompensējošu mehānismu attiecībā pret tiem komersantiem, kurus tiešā veidā skar apstrīdētais regulējums.

Tāpat Endlers minēja, ka savukārt Satversmes 105.pants aizsargā īpašuma tiesības. "Tiesības veikt komercdarbību ir ar Satversmes 105.pantu aizsargāta īpašuma tiesība, un "Ondo" savā pieteikumā Satversmes tiesai ir pamatojis, ka normas spēkā stāšanās brīdī uzņēmumam vairs nebūs iespējams turpināt līdzšinējo komercdarbību. Līdz ar to no Satversmes 105.panta izriet, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi ierobežo "Ondo" īpašuma tiesības," viņš skaidroja.

Viņš piebilda - lai īpašuma tiesību ierobežojums tiktu uzskatīts par atbilstošu Satversmei, ir jākonstatē, ka tas ir pieņemts atbilstošā kārtībā un atbilst citiem kritērijiem, piemēram, tam jāatbilst samērīguma principa prasībām.

"Mēs esam pamatojuši, ka apstrīdētā norma nav pieņemta pienācīgā kārtībā, jo pirms tās pieņemšanas likumdevējs nav veicis pienācīgu izvērtējumu un analīzi par šīs normas saturu, iespējamo ietekmi uz komersantiem, patērētājiem, gan uz tautsaimniecību kopumā. Likumdevējs nav izvērtējis šādas tiesību normas atbilstību Satversmei, neskatoties uz izteiktajiem pamatotajiem iebildumiem. Turklāt esam pamatojuši, ka apstrīdētais regulējums neatbilst samērīguma principa prasībām un rada nesamērīgu tiesību aizskārumu," teica Endlers.

Viņš arī atzīmēja, ka Satversmes tiesas lēmums par lietas ierosināšanu liecina, ka "Ondo" sniegtie iebildumi un argumenti ir pietiekami nopietni un vērā ņemami, lai izvērtētu likumdevēja pieņemto Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu atbilstību Satversmei.

Trešdien oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētajā paziņojumā teikts, ka otrdien, 26.martā, Satversmes tiesas otrā kolēģija, izskatot 1.martā saņemto "Ondo" pieteikumu, nolēmusi ierosināt lietu. Lieta ierosināta par 2018.gada 4.oktobrī veikto grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā atbilstību Satversmes pirmajam un 105.pantam.

Saeima uzaicināta līdz 2019.gada 27.maijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Saeima 2018.gada 4.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz ātro kredītu izmaksu ierobežošanu. Likuma izmaiņas paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija nosūtīja arī vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ar lūgumu atgriezt Saeimā otrreizējai caurskatīšanai grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi vēršanos pie prezidenta pamatoja ar to, ka izmaiņu rezultātā īstermiņa aizdevumi Latvijā turpmāk nebūs pieejami.

Attiecīgā likuma norma stāsies spējā 2019.gada 1.jūlijā.