"Rail Baltica" radīs iespējas paaugstināt cilvēku labklājību reģionā, pārliecināts "RB Rail" vadītājs (1)

"Tāpat arī aktuālās tendences pasaulē - urbanizācija, digitalizācija un klimata pārmaiņas - aktualizē "Rail Baltica" mērķus, kas nodrošinās efektīvus un ilgtspējīgus transporta pakalpojumus pasažieriem un kravām," norādīja Rīhimeki.

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis pauda, ka "Rail Baltica" projekta panākumus vienlīdz ietekmē visas valstis šajā reģionā, norādot, ka Lietuva ir apņēmības pilna strādāt kopā ar visiem kaimiņiem. "Mēs apsveicam Somiju ar lēmumu pievienoties projektam. Polijas un Somijas iesaistīšanās projektā ir vairojusi šī transporta koridora nozīmi. Tāpēc es vēlos pateikties partneriem un aicinu savstarpēji atbalstīt vienam otru, lai sasniegtu projekta kopējos mērķus," teica Skvernelis.

Savukārt Eiropas Komisijas (EK) Transporta ģenerāldirektorāta vadītājs Henriks Hololejs forumā norādīja, ka "Rail Baltica" projekts ļaus sasniegt vairākus Eiropas infrastruktūras un mobilitātes politikas mērķus - savienot Eiropas Savienības (ES) Austrumu un Rietumu daļas, reģionus ar centru, kā arī veidot koridorus, kuri šķērso vairākas dalībvalstis. Tāpat "Rail Baltica" ļaus pārvietot kravas no ceļiem uz dzelzceļu, kā arī atbalstīt ilgtspējīga transporta attīstību. Viņš piebilda, ka tie ir tikai daži no paredzamajiem ieguvumiem no šī projekta, piebilstot, ka EK pilnībā atbalsta šo projektu, un līdz šim tās līdzdalība ir bijusi gan intensīva, gan aktīva.

Pirmā foruma diena ir veltīta ekonomisko, politisko un finanšu tēmu apspriešanai projekta ietvaros, īpaši izceļot pasažieru un kravas pārvadājumu attīstības iespējas, tajā skaitā arī reģionālajā mērogā. Uzsvars tiek likts arī uz projekta finansēšanu nākotnē, informāciju par projekta infrastruktūras pārvaldību, kā arī Polijas un Somijas iesaisti projektā.

Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T pamattīkla koridora koordinatore Katerina Trautmane forumā pauda, ka vēsturiski modernas infrastruktūras pieejamība vienmēr bijusi viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka valstu labklājību un konkurētspēju, norādot, ka "šajā ziņā īpaši svarīga ir ātrgaitas vilciena infrastruktūra, kas rada būtiskus sekundāros ekonomiskos ieguvumus un pozitīvi iespaido makroekonomisko attīstību."

Foruma laikā notika pirmā Lietuvas pamattrases būvprojektēšanas līguma parakstīšana dzelzceļa līnijai no Kauņas līdz Ramīgalai. Līgumu parakstīja iepirkuma uzvarētāja Spānijas uzņēmuma "IDOM Consulting, engineering, architecture" vadītājs Alvaro Rejs, Rīhimeki un "RB Rail" finanšu direktors un valdes loceklis Igns Degutis. Šis notikums iezīmēja "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas būvprojektēšanas darbu sākumu Lietuvā.

Foruma turpinājumā tiks sniegta informācija par projekta finansēšanu, norisināsies diskusija par infrastruktūras pārvaldību un izskanēs uzrunas no Somijas un Polijas pārstāvjiem.

Otrā pasākuma diena veltīta projekta tehniskās īstenošanas aspektiem, kā piemēram, plānotajiem 2019.gada iepirkumiem, īstenotajiem pētījumiem, kā arī būvprojektiem. Paneļdiskusijā ar vadošajiem dzelzceļa nozares pārstāvjiem tiks apspriesta pieredze lielu infrastruktūras projektu īstenošanā. Papildus tam Sociālās dimensijas skatuvē prezentēs "Rail Baltica" projekta Arhitektūras, ainavu plānošanas un vizuālās identitātes vadlīnijas.

"Rail Baltica" Globālais forums pulcē nozares profesionāļus, vadītājus, lēmumu pieņēmējus, piegādātājus un dzelzceļa ekspertus starptautiskā divu dienu pasākumā, kas veltīts "Rail Baltica" projektam. Piedaloties vairāk nekā 700 dalībniekiem no 302 uzņēmumiem un 30 valstīm, šī ir lielākā dzelzceļa nozares konference Baltijas valstīs.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.