"Brexit" vai apsūdzības kredītiestādēm - kas radījis lielāku kaitējumu zviedru bankām Baltijā?

FOTO: Reuters/ScanPix

Baltijas valstu finanšu sektoriem problēmu netrūkst – vairākas Ziemeļvalstu bankas apsūdzētas naudas atmazgāšanā, savukārt vēl viens drauds nāk no britu salām, kur joprojām nav nekādas skaidrības par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Aģentūra “Bloomberg” skaidro, no kā Zviedrijas lielākajai bankai jābaidās vairāk – no nopietnajām apsūdzībām Ziemeļvalstu bankām par operācijām Baltijā vai “Brexit”?

“Svenska Handelsbanken”, kas ir Zviedrijas lielākā banka, līdz šim ir izvēlējusies citādāku stratēģiju nekā tās konkurenti “Swedbank” un SEB. Pēdējās abas ir izvēlējušās attīstīt savu izaugsmi, iekarojot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas finanšu tirgus, kamēr “Handelsbanken” raudzījās Lielbritānijas virzienā.

“Pirms vairākiem gadiem pieņēmām lēmumu nepaplašināt darbību uz Baltijas valstīm, jo saskatījām dažādas grūtības un riskus, ar kādiem banka varētu tur saskarties. Tā bija ļoti svarīga izvēle,” sacīja bijušais “Handelsbanken” vadītājs Anderss Buvins.

Viņš uzsver, ka Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības nevajadzētu ietekmēt “Handelsbanken” lojalitāti britu tirgum.

“Mēs pielāgojamies pārmaiņām, taču šāda veida pārmaiņu sekas nav paredzamas. Mūsu lēmums ilgtermiņā un mūsu kopējā stratēģija – paplašināt tirgu uz Lielbritāniju - ir pareizs, un “Brexit” neko nemainīs,” pārliecināts ir Buvins.

Tomēr divām Ziemeļvalstu bankām pēdējā gada laikā ir nācies aiziet no Baltijas valstīm. Tā, piemēram, notiek izmeklēšana par naudas atmazgāšanu “Danske Bank” Igaunijas filiālē 230 miljardu dolāru apmērā. Tāpat līdzīgas apsūdzības satricinājušas arī mieru “Swedbank” ūdeņos – banka apsūdzēta aizdomīgos darījumos 100 miljardu dolāru apmērā. Tikām “Nordea” banka pamet Baltijas tirgu, jo tā apsūdzēta naudas, kas saistīta ar Krievijas advokāta Sergeja Magņitska nāvi, atmazgāšanu.

“Danske Bank” pēc skaļajām apsūdzībām paziņoja, ka pilnībā pametīs Baltijas valstu un Krievijas tirgus, bet “Swedbank” un SEB paudušas, ka paliks Baltijā. SEB bankas vadītājs Johans Torgebijs sacīja, ka “banka saglabā uzticību reģionam, kas ir vitāli svarīgs finanšu iestādes nākotnes attīstībai”.

Tomēr – atbildi uz jautājumu, kura stratēģija izrādījusies veiksmīgāka, jāraugās biržās. Tajās redzams, ka

kopš februāra “Swedbank” akciju vērtība ir kritusies par aptuveni 20%, “Nordea” akcijas zaudējušas 15% vērtības, bet SEB banka ir zaudējusi aptuveni 13% no akciju sākotnējās vērtības. Tikmēr “Handelsbanken” akciju vērtība kritusies vien par 7%.

Igaunijas banku regulators ir paudis apmierinātību, ka “Danske Bank” pametīs Baltijas valstu tirgu, bet uzsvēra, ka nevēlas, lai no tā aizietu zviedru bankas, kurām ir ļoti liela nozīme reģiona finanšu sistēmā. “Swedbank” un SEB ir lielākās finanšu iestādes visā Baltijas reģionā.

Bijušais “Handelsbanken” vadītājs uzsver, ka zviedru bankām nākotnē ir ļoti svarīgi izvērtēt ilgtermiņa riskus un potenciālos ieguvumus, lai varētu izvērtēt iespējas par paplašināšanos.

“Jāņem vērā, ka daudz kas pasaulē notiek cikliski, it īpaši banku sektorā,” norāda Buvins.

Tiesa, “Handelsbanken” Latvijā ir sava filiāle, taču tā šeit nespēlē lielu lomu finanšu sektorā. Salīdzinoši - “Handelsbanken” tirgus daļa Baltijā ir aptuveni 16 miljoni eiro, bet “Swedbank” - 160 miljardi eiro.

Banka iepriekš gan ir mēģinājusi iegūt lielāku lomu. 2004. gadā “Handelsbank” iegādājās daļu “Parex bankas” akciju, no kā nācās atteikties, kad četrus gadus vēlāk “Parex” nonāca valsts īpašumā.

2006. gadā “Handelsbanken” nesekmīgi mēģināja iegādāties arī “Hipotēku un zemes banku”. Pēc nesekmīgajiem mēģinājumiem ienākt Baltijas tirgū, “Handelsbanken” koncentrējās uz paplašināšanos uz Ziemeļvalstīm, Lielbritāniju un Nīderlandi.

Uz augšu
Back