Kļūdas nav pasaules gals jeb kā atbildīgi rīkoties gadījumā, ja darbā pieļauta kļūda (12)

Viens no galvenajiem padomiem, kā rīkoties šādā situācijā, ir neierakt galvu zemē un neizlikties, ka nekas nav noticis. Vislabākais, ko šajā gadījumā darbinieks var darīt, ir pašam atzīt savu kļūdu.

“Labākā pozīcija, kāda cilvēkam var būt, ir pašam informēt par pieļauto kļūdu. Tādējādi tam var būt mazāk sliktas sekas nekā tad, ja to atklāj kāds cits,” saka psiholoģe Denīze Dadlija.

Ja darba vadītājs par kļūdu uzzina tieši no cilvēka, kurš kļūdījies, tas nozīmē, ka darbinieks uzņemas atbildību par savām kļūdām.

“Pirmais iespaids par notikušo rada augsni tam, kā notikumi attīstīsies nākotnē. Ja priekšnieks par tavu kļūdu uzzinās no kāda cita, tad vēlāk tavs viedoklis, visticamāk, jau netiks ņemts vērā,” saka karjeras izaugsmes eksperte Mērija Makintaira.

Vēl viens būtisks aspekts ir saglabāt mieru. Tādējādi, neraugoties uz pieļauto kļūdu, tieši “vainīgais” darbinieks noteiks psiholoģisko toni darba vietā. Emocijas var būt ļoti lipīgas, tieši tāpēc – ja kāds sāks pārlieku nervozēt,  piemēram sekos arī viņa kolēģi.

“Cilvēki vienā darba vietā mēdz ņemt piemēru cits no cita. Cenšoties sliktajai situācijai pieiet profesionāli un mierīgi, tu vari dot piemēru, kā tikt galā ar sarežģījumiem, kontrolējot situāciju,” saka Dadlija.

Viņa gan piebilst, ka pārlieku mierīga reakcija, pat vienaldzība var radīt pretējo efektu – apkārtējie cilvēki var noprast, ka darbinieks, kurš kļūdījies, neapzinās situācijas nopietnību.

Tiklīdz kļūda pieļauta, darbiniekam ir nepieciešams sākt apzināt sekas, kurus cilvēkus tas skāris un kā tas ietekmēs turpmāko darbu. Tāpat svarīgi pēc iespējas ātrāk labot radušos situāciju.

“Ja rodas grūtības, meklējot situācijas risinājumu, nav jākautrējas jautāt pēc līdzcilvēku palīdzības. Ja pieļauta kļūda, nevar sēdēt, saliekot rokas klēpī. Ir ļoti atzīstami, ja pēc kļūdas pasaki par to priekšniekam un lūdz padomu. Priekšnieks novērtēs, ka atbildīgi rīkojies atbilstošajā situācijā,” saka Dadlija.

Protams, ne katra kļūda pieprasa atvainošanos. Bet ja ir pieļauta nopietna kļūda, ir svarīgi atrast pareizos vārdus, kā uz to reaģēt.

“Kad dzirdi atsevišķus vārdus vai frāzes, ir svarīgi, lai tiem būtu kāda jēga. Vārdiem “piedodiet” un “es atvainojos” ir ļoti liela nozīme. Šādās situācijās ir svarīgi nelietot eifēmismus un citus radošus salīdzinājumus. Vieglāk ir pateikt: “Es kļūdījos un man atvainojos par to!” Tieši tik vienkārši,” saka Dadlija.

Tomēr kļūdas gadījumā svarīgi ir saglabāt pašcieņu un neļauties kļūt par ēsmu citu kolēģu acīs, domājot jau par nākotni. Ir svarīgi izskaidrot gan kolēģiem, gan priekšniekam, ka ir skaidrs, kāpēc kāda kļūda pieļauta, un ka tā nākotnē vairs nenotiks.

Var gadīties, ka kļūdai ir sniega bumbas efekts, respektīvi, viena darbinieka kļūda rada sarežģījumus citu kolēģu darbā. Šajā gadījumā problēmas risinājumā ir nepieciešams iekļaut arī priekšniekus.

Ne velti saka – nekļūdās tas, kurš neko nedara. Ir vēl viena būtiska nianse. No kļūdām cilvēks var izdarīt secinājumus un mācīties, kā rīkoties nākotnē, lai vairāk tamlīdzīgas situācijas nerastos. Tāpat svarīga ir pašanalīze.

“Vai kāds traucēja? Vai tika veikti pārāk daudzi uzdevumi vienlaicīgi? Vai darbi tiks paveikti nepieciešamajā termiņā? Kad tiek atrasta problēmas sakne, ir jāatrod risinājums, lai nākotnē problēma neatkārtojas. Tieši tāpēc ir jāinformē arī priekšnieks, ja ir gaidāmi kādi svarīgi pārkārtojumi darba veikšanā,” norāda psihologi.

Nozīmīga kļūda, ko cilvēki pieļauj, ir ieciklēšanās uz iepriekšējo kļūdu. Domājot par to, var nonākt situācijā, kad līdzīgas kļūdas tiek pieļautas vēl un vēl.

“Tikko esi atzinis savu kļūdu un atvainojies, viss – atrodi kaut ko citu, par ko domāt. Izej ārā, pastaigā, izvēdinies, parunā ar draugu vai kolēģi par kādu citu tēmu. Mums ir jāpiedod sev, jo kļūdās ikviens,” saka Dadlija.