“Vingruma” Dāvis: “Mans jaunatklājums ir velo trenažieris”

Kārtējā nedēļa aizvadīta “Vingruma” maratonā. Pašsajūta ir ļoti laba, un “Vingruma klubs” ir ieņēmis stabilu lomu manā ikdienā. Tāda sajūta, ka šī bija viena no vieglākajām un brīvākajām nedēļām sporta zālē, bet ir grūti uzrakstīt atskatu uz pagājušo nedēļu.

No vienas puses, tieši to arī gribēju panākt, lai sports un +/- veselīgs uzturs ir ieņemtu stabilu lomu manā dzīvē un es par to vairs nedomātu kā kaut ko lielu un īpašu notikumu. Esmu no tiem cilvēkiem kam ir viegli sākt darīt kaut ko jaunu, bet ir grūti noturēt uzmanību un turpināt iesākto. Bija reizes, kad es nebūtu aizgājis uz sporta zāli, ja vien apmeklējums nebūtu obligāts.

Ne vienu reizi vien pēc smagas darba dienas bija sevi jāiespiež doties vēl uz sporta zāli, nevis ērto mājas dīvānu.

Bet tieši šīs nedēļas beigās nopriecājos, ka ir izveidojies ieradums un domas par treniņu izlaišanu vairs prātā īsti nenāk. Tāpēc arī ir grūtāk uzrakstīt dienasgrāmatu, jo šonedēļ pat muskuļi neatgādina par sevi ar nepatīkamu sāpīgumu.

Mans šīs nedēļas jaunatklājums, lai cik tas dīvaini izklausītos, bija velo trenažieris. Pēc 40 minūtēm, pavadītām uz skrejceliņa, kļūst garlaicīgi. Jūtu, ka vēl ir “iekšā” noskriet pāris kilometru, bet es aizeju darīt kaut ko interesantāku. Lūk, tāpēc velo trenažieris ir mans jaunatklājums. Joprojām iesildījos, noskrienot 15 minūtes, tad pārsēdos uz velo trenažiera, ieslēdzu "Netflix" un minos laimīgs.

Laiks lidoja ātri, un nobraucu daudz kilometru.

Tiesa, nākamajā dienā jutu to, ka esmu labu laiku minies ar riteni. Grūti gan pateikt, vai esmu ievingrinājis jaunus muskuļus, vai arī trenažierim nebija tas ērtākais sēdeklis

Domāju, ka nākamajā nedēļā vajadzētu lūgt trenerim Normundam graut manas ilūzijas par to, ka esmu palicis spēcīgs un rūdīts. Lai arī uz sporta zāli eju nu jau divus mēnešus, ticu, ka neesmu apguvis vēl pat pusi no tā, ko sporta zāle piedāvā un, kas tur būtu jādara. Tāpēc ir labi, ja ir iespēja pavadīt treniņu kopā ar treneri.