"Binders": ceļu remontdarbu tehnoloģiju izvēlas pasūtītājs, nevis būvnieks

Ilustratīvs attēls

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Ceļu remontdarbu tehnoloģijas, kas atspoguļojas ceļa kvalitātē, izvēlas nevis būvnieks, bet pasūtītājs atbilstoši tā finansiālajām iespējām, intervijā aģentūrai LETA sacīja ceļu būves uzņēmuma SIA "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

Video: Bēdīgā stāvoklī esošais Zemitānu tilts

"Kvalitāti ietekmē pat projekta plānošana. Būvnieks atbild par savu darbu, viņš izpilda projektu. Dažkārt cilvēki ir neizpratnē, kāpēc viens ceļš labā kvalitātē var būt 10 gadus, bet cits jau pēc dažiem brūk, un iemesls ir atšķirīgas tehnoloģijas.

Piemēram, ja pasūtītājs ir gatavs maksāt par pilno ceļa rekonstrukciju, protams, šāds ceļš kalpos ilgāk nekā tāds, kuram veikti tikai segas pastiprinošie pasākumi, neiejaucoties dziļākos slāņos. Tāpat mēs dažviet vispār tikai uzliekam izlīdzinošo asfalta kārtiņu uz vecā asfalta, kas ir vēl cits stāsts," sacīja Sēja.

Viņš gan uzsvēra, ka tie ceļi, kas pēdējos gados ir uzbūvēti par Eiropas līdzekļiem, ir uzbūvēti ļoti labi un to atzīst arī neatkarīgi speciālisti. "Protams, ja tādu ceļu būtu vairāk, sabiedrības viedoklis par ceļiem kopumā mainītos. To vienkārši ir maz. Turklāt par Eiropas naudām būvēto ceļu uzturēšana arī norit citādāk. Sabiedrībai ir jāskaidro, ka attiecīgās tehnoloģijas izvēle nav būvnieka izvēle," norādīja Sēja.

Uz jautājumu, kāpēc sabiedrība regulāri sūdzas, ka Lietuvā un Igaunijā ceļi ir labāki nekā Latvijā, Sēja norādīja - kādreiz varēja uzreiz aiz robežām just atšķirību, tagad tā vairs nav.

"Varbūt atjaunošanu vajadzēja sākt ar robežām. Par maģistrālo ceļu kvalitāti es droši varu teikt, ka tā ir laba. Cilvēkiem jāsaprot, ka uzņēmējs tomēr darbu grib arī rīt un parīt. Ja viņš grib, lai ar viņu rēķinās, viņa produktam ir jābūt kvalitatīvam, lai nepazaudētu savu vietu tirgū. Tāpēc mēs kvalitātes jautājumos esam daudz investējuši," sacīja Sēja.

Jautāts, vai ģeoloģijas ziņā Latvijā ceļu pamatne atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, Sēja norādīja, ka daudz būtiskāk ir tas, kā konkrētais ceļš savulaik būvēts.

"Rekonstruējot vecos ceļus, redzam, kas tiem ir apakšā. Vietām ir bijuši purvi, kas nav atkūdroti līdz minerālgruntij utt. Tagad ir jaunas tehnoloģijas, piemēram, urbjpāļi u.tml. Agrāk kaut kas nav līdz galam izdarīts, varbūt arī nav bijis pietiekami naudas, tāpēc arī ceļa segums deformējas. Tādēļ "Latvijas valsts ceļi" veic šādu ceļu pilnīgu rekonstrukciju, lai seguma deformācija neatkārtotos," skaidroja Sēja.

Uzņēmuma vadītājs gan norādīja, ka kaimiņvalstīs, piemēram, minerālmateriāli ir ar augstāku stingrību, bet Latvijas minerālmateriāli ir neizturīgāki pret salu.

"Mēs arī esam importējuši dolomīta šķembas no kaimiņvalstīm. Pēdējā laikā saistībā ar dzelzceļa pārvadājumu cenu kāpumu gan ne no tuvākajām, bet Somijas, Norvēģijas. Piemēram, attiecībā uz A ceļiem pasūtītājs ir noteicis noteiktu materiālu stingrības pakāpi. No tā mēs nekādas atkāpes nevaram veikt," sacīja Sēja.

Jautāts, vai pasūtītājs domā līdzi, kādas tehnoloģijas būtu labākās attiecīgajam ceļam, vai tomēr meklē lētāko īstermiņa risinājumu, Sēja norādīja, ka pasūtītāja maciņa biezums ietekmē lēmumus.

"Ne jau tikai par darbu apjomu vai finansējuma trūkumu ir runa, stāsts ir arī par tehnoloģijām. Jebkuras jaunas tehnoloģijas ieviešana būvniekiem nozīmē izmaksas, bet nav garantijas, ka nākamajā sezonā to atkal pieprasīs. Var sanākt, ka esi ieguldījis iekārtās, pa gadu tās nav atpelnītas, bet nākamajā gadā tās vairs nav izmantojamas. Piemēram, mašīna, ar kuru var veikt segas pastiprināšanas tehnoloģiju, maksā ap pusmiljonu eiro," skaidroja Sēja.

Foto: Bēdīgā stāvoklī esošais Zemitānu tilts

Uz augšu