/nginx/o/2019/04/24/11972998t1h5f97.jpg)
Lieldienu nedēļa sākās ar bažām, jo sapratu, ka svētkos noteikti gribēsies apēst vairāk kā ierasts. Līdz ar to apņēmos Vingruma klubā sportot ilgāk nekā parasti.
"Vingruma" Inga: turpināšu ēst veselīgi, jo mani laimes hormoni ir pārēdušies
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viss bija labi līdz piektdienas rītam… Braucot uz darbu, sapratu, ka ir salūzis mans auto, nu neko viss rīts tiek pārkārtots, protams, darbā ierodos ar kavēšanos, arī pati jūtos ne savā ādā, jo rīts nav iesācies kā iecerēts. Dienas laikā konstatēju, ka no rīta uztraukumiem ir paaugstināts asinspiediens (man tā ir bijusi vienmēr problēma), bet nu šoreiz tas bija daudz par lielu. Nu neko saprotu, ka arī sportot es nevarēšu. Rezultātā šī ir pirmā nedēļa, no visām projekta nedēļām, kurā es izlaidu vienu obligāto treniņu, proti, Vingruma klubu apmeklēju tikai divas reizes.
Kompensējot Vingruma klubā nepavadīto laiku, sestdien, kad jutos jau labi, izdomāju, ka varu iet paskriet. Un ziniet es biju šokā, ka varu skriet, neelsojot kā vecam nodzītam sunim. Saprotu, ka esmu kļuvusi daudz spēcīgāka.
Bet ir liels “BET” – tās lieldienu olas ir nenormāli garšīgas un es padevos kārdinājumam! Un tā kā brīvdienās es paēdu tā, lai pietiktu nākamajai nedēļai, tad nu jauno nedēļu sākšu tikai ar burkāniem.
Es jokoju – turpināšu ēst veselīgi, jo mani laimes hormoni ir pārēdušies...