Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2019/04/24/11973693t1hd767.jpg)
Lai padarītu studiju un studējošā kredītus pieejamākus, tā sniedzot iespēju studēt plašākam studētgribētāju lokam, Latvijas Studentu apvienība (LSA) rosina mainīt valsts galvoto studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, padarot to maksimāli vienkāršu un studentiem pēc iespējas vieglāk pieejamu.
Kā aģentūru LETA informēja LSA prezidente Justīne Širina, minētajā kreditēšanas sistēmā ir virkne nepilnību, kas ierobežo šī finanšu atbalsta veida pieejamību studentiem, piemēram, ilgs valsts galvotā aizdevuma noformēšanas process, kas var aizņemt pat vairākus mēnešus, prasība pēc privāta galvotāja, aizdevuma piesaiste vienai studiju programmai, kā arī neelastīgs apmaksas termiņš.
Patlaban augstāko izglītību Latvijā iegūst aptuveni 80 000 studējošo, no tiem vairāk nekā pusei jeb 59% studentu studiju maksa jāsedz pašiem, liecina Centrālās statistikas biroja dati. "Diemžēl tikai daļai jauniešu ģimenes budžets ļauj apmaksāt studiju maksu un segt ikdienas izdevumus studiju laikā, tādēļ vairumam ir jāmeklē alternatīvi finanšu avoti," skaidroja Širina, piebilstot, ka aptuveni 50% studentu ir izskatījuši studiju vai studējošā kredītu kā iespējamo finansiālo risinājumu, lai segtu studiju maksu vai ikdienas tēriņus. Tiesa, gandrīz puse no viņiem tam dažādu iemeslu dēļ nav pieteikušies, visbiežāk tādēļ, ka nespēj atrast galvotāju vai šaubās par iespēju atmaksāt kredītu.
LSA veiktās studentu aptaujas rezultāti liecina, ka studiju kredīts ticis atteikts 9,4% pieteicēju, bet studējošā kredīts - 5,8%. Lielākoties studentiem finanšu palīdzība atteikta tieši galvotāja trūkuma vai citu ar to saistītu apsvērumu dēļ, proti, potenciālajam galvotājam ikmēneša ienākumi bijuši mazāki par minimālo algu, tiem bijušas parādsaistības vai galvotāja vecums pārsniedzis noteiktos 64 gadus.
LSA uzskata, ka, lai Latvijā nodrošinātu ikvienam pieejamu augstāko izglītību, notiekošajā studentu kreditēšanas izmaiņu procesā primāri jāpieņem lēmumi, kas padarīs izglītību pieejamāku pēc iespējas lielākam potenciālo studējošo lokam. Atcelta otrā galvotāja prasība un pilnībā valsts galvots studiju un studējošā kredīts LSA ieskatā nodrošinātu iespēju studēt ikvienam neatkarīgi no sociālā stāvokļa.
Tāpat ir nepieciešami efektīvāki risinājumi informācijas apmaiņā par studējošajiem, lai kredīta saņemšanas procedūru iespēju robežās varētu veikt elektroniski, izmantojot jau izstrādātas centralizētas datubāzes, piemēram, studējošo un absolventu reģistru, nodrošinot iespēju kredītu iegūt laikus.
LSA ieskatā vajadzētu sniegt iespēju izvēlēties studējošā kredīta atmaksas termiņu, piemērot bezprocentu kredītu studiju laikā un kārtību, kurā aizdevums tiek piesaistīts studiju programmai, aizstāt ar tādu, kas ļauj mainīt studiju programmu, kuras absolvēšanai aizdevums izsniegts. Atmaksa kredīta summai būtu jāsāk tikai pēc pēdējās secīgi apgūtās studiju programmas, norādīja apvienībā.
Šos un citus nosacījumus LSA kopā ar citiem Izglītības uz zinātnes ministrijas izsludinātās darba grupas biedriem ir pārrunājuši, izvērtējuši un apkopojuši konceptuālajā ziņojumā, kurā iekļauti arī aprēķini par jaunā modeļa ieviešanas un administrēšanas izmaksām. Jaunajā modelī vecajam kredītu dzēšanas mehānismam trūkst finansējuma, tāpēc LSA uzsver, ka ir nepieciešams rast trūkstošos līdzekļus jaunā modeļa nodrošināšanai, lai jaunieši, kuriem finansiālais atbalsts studijām ir nepieciešams, to varētu saņemt.