Kā aģentūru LETA informēja LSA prezidente Justīne Širina, minētajā kreditēšanas sistēmā ir virkne nepilnību, kas ierobežo šī finanšu atbalsta veida pieejamību studentiem, piemēram, ilgs valsts galvotā aizdevuma noformēšanas process, kas var aizņemt pat vairākus mēnešus, prasība pēc privāta galvotāja, aizdevuma piesaiste vienai studiju programmai, kā arī neelastīgs apmaksas termiņš.
Patlaban augstāko izglītību Latvijā iegūst aptuveni 80 000 studējošo, no tiem vairāk nekā pusei jeb 59% studentu studiju maksa jāsedz pašiem, liecina Centrālās statistikas biroja dati. "Diemžēl tikai daļai jauniešu ģimenes budžets ļauj apmaksāt studiju maksu un segt ikdienas izdevumus studiju laikā, tādēļ vairumam ir jāmeklē alternatīvi finanšu avoti," skaidroja Širina, piebilstot, ka aptuveni 50% studentu ir izskatījuši studiju vai studējošā kredītu kā iespējamo finansiālo risinājumu, lai segtu studiju maksu vai ikdienas tēriņus. Tiesa, gandrīz puse no viņiem tam dažādu iemeslu dēļ nav pieteikušies, visbiežāk tādēļ, ka nespēj atrast galvotāju vai šaubās par iespēju atmaksāt kredītu.
LSA veiktās studentu aptaujas rezultāti liecina, ka studiju kredīts ticis atteikts 9,4% pieteicēju, bet studējošā kredīts - 5,8%. Lielākoties studentiem finanšu palīdzība atteikta tieši galvotāja trūkuma vai citu ar to saistītu apsvērumu dēļ, proti, potenciālajam galvotājam ikmēneša ienākumi bijuši mazāki par minimālo algu, tiem bijušas parādsaistības vai galvotāja vecums pārsniedzis noteiktos 64 gadus.