Tilti uz Baltkrievijas robežas izmaksā četras reizes dārgāk nekā tādi paši uz Krievijas robežas būvētie (8)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Ieva Čīka/LETA

Līdz 2014.gadam valsts robežas sakārtošanā naudu neieguldīja. Robežsargi paši gar robežu zāģēja kokus, taisīja laipas un tiltiņus pār strautiem, lai patruļas varētu iet apgaitā un ķert robežpārkāpējus. 

Situācija mainījās 2014.gadā. Ukrainas teritorijā no Krievijas nemanīti ieradās specvienību kaujinieki, kas, izmantojot jukas un pārsteigumu, pārņēma varu Krimas pussalā un izraisīja karu Austrumukrainā. 

Tad nāca apjausma, ka vājais posms Latvijas aizsardzībā var izrādīties Austrumu robeža. Valdība valsts robežas sakārtošanu noteica par prioritāti un uz robežas sākās neredzēta rosība. 

2015.gada konkursā par robežas ar Krieviju izbūvi uzvarēja Ceļu būvniecības kompānija “Igate”.  Firma par 17 miljoniem apņēmās no krūmiem un kokiem atbrīvot 12 metru platu joslu gar 276 kilometrus garo robežu, 93 kilometru garumā uzsliet stiepļu žogu, iztīrīt grāvjus un ierīkot taku robežsargu patruļām. Dārgākais elements bija tilti. 

Tilts pār Ludzu būvēts vienīgi robežsardzes vajadzībām, lai upi varētu šķērsot robežsargu patruļas ar kājām, sniega motocikliem un kvadracikliem. Uz robežas ar Krieviju pagājušajā vasarā uzbūvēti četri šādi tilti. Katrs izmaksājis ap 150 tūkstošiem eiro. 

Rudenī noslēdzās iepirkums par infrastruktūras izbūvi robežjoslā gar Baltkrieviju.  Arī šajā konkursā uzvarēja ceļu būves kompānija Igate, solot robežjoslu ierīkot par 27,6 miljoniem eiro.  Pirmais darbs, pie kā uzņēmums ķērās jau pirms gadu mijas, bija tilti.

Tilts pār Rosicas upi robežsardzei maksās ap 650 tūkstošiem eiro. Gar robežu ar Baltkrieviju būs četri šādi tilti, kopā par 2,7 miljoniem eiro. Tas ir četrarpus reizes dārgāk, kā pirms gada uzbūvētie tilti Krievijas pierobežā.

"Cenas svārstās, vai četras ar pusi vai nedaudz mazāk, bet uz Krievijas robežas tilti tika būvēti balstoties uz 2014.gada vispārējās vienošanās nosacījumiem un uz 2014.gada cenām. Arī uzņēmējam tā noteikti bija sākotnēja pieredze, un kaut kur viņš nebija rēķinājies iespējams ar izmaksām un tā informācija, kas mūsu rīcībā ir, ka tos tiltus, ko viņš uzcēla, noteikti bez peļņas, bet ļoti iespējams ar zināmiem zaudējumiem sev," saka Guntis Pujāts, Valsts robežsardzes priekšnieks.

Robežsargi neatzīst, ka ir krietni pārmaksājuši par tiltiem. Iepirkums organizēts par visiem darbiem kopā – gan žogu ierīkošanu, grāvju tīrīšanu, taku izveidošanu un arī tiltiem. Konkursā izvēlēts lētākais piedāvājums, tāpēc neesot nozīmes, ka tilti ir dārgāki.  

"Attiecīgi uz Baltkrievijas robežas konkursā ir vinnējis tas pats uzņēmējs, kurš bija uz Krievijas robežas, un viņš rēķinājās ar savu pieredzi, bet tiltu būvē viņš piesaista arī apakšuzņēmējus un cik es zinu, bija izsūtījis piedāvājumus deviņām firmām, kas varētu būvēt tiltus un no tām atbildēja četras un no tām četrām viņš ir izvēlējies lētāko un izdevīgāko piedāvājumu," tā Pujāts.

Šo pašu versiju stāsta arī Ceļu būves uzņēmumā Igate. Tilti uz Krievijas robežas uzbūvēti ar zaudējumiem, ko izdevies segt no ienākumiem, ko nodrošinājusi citu līguma objektu  būvniecība. Līgumā par Baltkrievijas robežjoslas izbūvi tas ņemts vērā, tāpēc cena ir lielāka. Turklāt to diktējuši apakšuzņēmēji, kas piesaistīti tiltu būvniecībai. 

"Mēs aptaujājām deviņas kompānijas, no deviņām piecas pateica, ka paredzamā cena ir tik zema, ka viņus tas neinteresē, viņi nemaz netaisās ar mums tur piedalīties, atteicās pat iedot cenu. Nu četri iedeva cenu, no tiem četriem pašu lētāko mēs paņēmām.

Tur tad ir jāmēģina noskaidrot pie būvniekiem, kāpēc viņi tādas cenas ir piedāvājuši. Nu tur arī mēs attiecīgi izvēlējāmies lētāko un lētākais to arī darīs to visu. Cenu noteica būvnieki," saka Jānis Stundiņš, SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"" sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītājs.

Raidījums: "Tad sešsimtpiecdesmit tūkstoši vidēji par vienu tiltu?"

Stundiņš: "Par Baltkrieviju es par vienu tiltu nevarēšu nosaukt, jo vēl nav pabeigti darbi, galīgā summa nav skaidra. Kopsumma tur ap divi miljoni bija kaut kur."

Lai gan robežsardze un ģenerāluzņēmējs apgalvo, ka 2,7 miljonus par četriem tiltiem pieprasījis apakšuzņēmējs, tas neatbilst patiesībai. Raidījuma Nekā personīga rīcībā ir sarunu ieraksti, kurā būvniecībā iesaistītas personas atzīst, ka patiesībā visi četri tilti Baltkrievijas robežjoslā izmaksās septiņsimt tūkstošus eiro, nevis 2,7 miljonus.  Divi miljoni paliek ģenerāluzņēmējam.

Iekšlietu ministru Sandri Ģirģenu četrkāršais izmaksu pieaugums īpaši nesatrauc. Viņš neraujas pārbaudīt iepirkuma pamatotību.  

"Mums ir precīzi jāskatās tehniskā dokumentācija, kāds tilts būvēts, kādi ir konstruktīvie elementi, kādas ir darbaspēka izmaksas, ir jāveic detalizēta izpēte. Bet lai jūs liekot vārdu uz doto brīdi atkal, ka ir sadārdzinājums, manuprāt tā būtu priekšlaicīga informācija," tā Ģirģens.

Raidījums: "Bet jūs robežsardze informēja par tiem jaunajiem tiltiem, ka viņi būs dārgāki?"

Ministrs: "Es esmu informēts, ka šādi tilti ir un ka tādas ir izmaksas."

Robežas izmaksas sola pārbaudīt Saeimas aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns. Komisijai jūnijā esot ieplānota izbraukuma sēde pie robežas. 

"Par šiem tiltiem mums ir bijuši signāli, ka tur varētu būt sadārdzinājums, bet mēs kā komisija nolēmām, ka mēs aizbrauksim uz vietas izbraukuma sēdē šā gada jūnija sākumā un arī uz vietas apskatīsimies. Ja ir šādas aizdomas, ka vieni tilti varēja maksāt četrreiz lētāk, otri četrreiz dārgāk un ka viņi ir identiski, pēc sava satura un pēc celtniecības materiāliem, protams, šai situācijai tiks pievērsta uzmanība un viņa ir jāpēta, ļoti nopietni jāpēta.

Un gadījumā, ja tur ir mākslīgi sadārdzināts, shēmojot un veicot tamlīdzīgas lietas, protams būs jāpieņem mēri, jāveic attiecīgas izmeklēšanas," saka Rancāns.

Līgumu ar būvniekiem parakstīja iepriekšējais Robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars. Neilgi pēc tam viņš negaidīti no amata aizgāja, divus gadus pirms pilnvaru termiņa beigām, lēmumu pamatojot ar izdienas pensijas vecuma sasniegšanu. 

Komentāri (8)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu