Banku analītiķi: Latvijas IKP pirmajā ceturksnī varētu būt audzis par 3,5-4%

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu varētu būt pieaudzis par 3,5%.

"Latvijas ekonomikas veikumā šogad būs pamanāms nestabilās ārējās vides iespaids. Kā gaidīts, eksports gada pirmajos mēnešos buksēja un galvenais uzsvars pārvirzījies uz iekšzemes patēriņu. Labi rezultāti sagaidāmi no tirdzniecības, apstrādes rūpniecības. Lielākais jautājums ir - kā būs veicies būvniecībai," teica Gašpuitis.

Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA prognozēja, ka 2019.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni varētu būt palielinājies par 4%.

"Latvijas ekonomikā šā gada sākumā notika mierīga un sabalansēta attīstība, kamēr bažas par pasaules ekonomikas veselības stāvokli bija visai sakāpinātas. Ir audzis gan eksports, gan iekšzemes pieprasījums, bet eksporta nozarēs attīstība caurmērā varētu būt bijusi straujāka," teica Strautiņš.

Viņš norādīja, ka nozīmīgu ieguldījumu kopējās pievienotās vērtības vairošanā ir sniegušas vismaz sešas nozares.

Tostarp Strautiņš minēja, ka lielākajai eksporta nozarei - apstrādes rūpniecībai - gada sākums bija ļoti sekmīgs. "Vērtēju, ka tās pievienotā vērtība pieauga par vairāk nekā 5%, pateicoties galvenokārt ražošanas kāpumam metālapstrādē un mašīnbūvē par vairāk nekā 10%, bet kokapstrādē par vairāk nekā 5%," viņš sacīja.

Tāpat, pēc viņa teiktā, būtisks bijis transporta devums. "Pārsteidzoši labi klājies Austrumu-Rietumu tranzīta koridorā strādājošajiem uzņēmumiem, turpinājusies strauja aviopārvadājumu attīstība. Labvēlīgi apstākļi ir arī iekšējā tirgū - notiek aktīva celtniecība un mežizstrādes darbi," pauda Strautiņš.

"Luminor" ekonomists arī atzīmēja, ka celtniecība nevarēs trešo gadu pēc kārtas augt par piektdaļu, taču vismaz pirmajā ceturksnī kāpums vēl varētu būt ar divciparu skaitli, jo izcili labvēlīgi nozarei bija laika apstākļi. "Nekautrējos prognozēs izmantot ne tikai datus, bet arī personiskos novērojumus. Ir acīmredzami, ka Pierīgā ir sācies īsts privātmāju būvniecības bums. Ne tik viegli varētu šos notikumus saskatīt IKP datos, šī ir viena no ekonomikas vispelēkākajām sfērām," atzīmēja Strautiņš.

Vienlaikus viņš atzina, ka ir ļoti grūti uzminēt informācijas un sakaru nozares rezultātus pa ceturkšņiem, bet nav šaubu, ka šai pērn par 13% augušajai nozarei arī šis gads būs ar plusa zīmi.

Šis un arī nākamais gads, pēc Strautiņa teiktā, varētu būt ziedu laiki komercpakalpojumu nozarei, taču ceturkšņu grafiks ir grūti uzminams.

Tāpat viņš norādīja, ka Latvijā lielākā nozare ir tirdzniecība - šī nozare gada sākumā ir augusi, bet, iespējams, daudz lēnāk kā ekonomika kopumā.

"Nevienam nav šaubu, kura nozare pirmajā ceturksnī ir radījusi vislielāko negatīvo ietekmi - tā ir cita rūpniecība, kas ir galvenokārt enerģētika, kura ļoti nemīl siltu un sausu laiku. Arī finanšu pakalpojumi IKP izmaiņu datos atkal būs ar mīnusa zīmi, izpaužas finanšu sistēmas "kapitālā remonta" ietekme," piebilda Strautiņš.

Viņš prognozēja, ka turpmākajos ceturkšņos Latvijas ekonomikas izaugsme, visdrīzāk, kļūs nedaudz lēnāka, bet krasa attīstības bremzēšanās nav gaidāma. Iekšzemes patēriņa nozaru situācija varētu kļūt labvēlīgāka, savukārt eksporta izaugsmes apstākļi kopumā nedaudz pasliktināsies, tostarp kokapstrādē pārmaiņas varētu būt diezgan straujas.

Centrālā statistikas pārvalde 2019.gada pirmā ceturkšņa Latvijas IKP ātrā novērtējuma datus paziņos otrdien, 30.aprīlī.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas IKP pagājušajā gadā salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieauga par 4,8%, salīdzinot ar 2017.gadu, sasniedzot straujāko pieaugumu pēdējo septiņu gadu laikā. 2018.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,524 miljardi eiro.