Eksperti: Studiju un studējošo kreditēšanas tendences liecina par nepieciešamību pēc uzlabojumiem

Lai pieteiktos studijām LU, topošie studenti stāv garā rindā

FOTO: AFI

Nemainīgi sarūkošais studiju un studējošo kreditēšanas apjoms liecina par nepieciešamību šajā sistēma veikt izmaiņas un uzlabojumus, lai paplašinātu to studentu loku, kuri šādus kredītus var saņemt, secināja pirmdien Finanšu nozares asociācijas rīkotās diskusijas par studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas nākotni Latvijā dalībnieki.

Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, "Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā Ainars Balcers norādīja, ka noslēgto studiju un studējošo kredītlīgumu skaitam jau desmit gadus ir lejupejoša tendence, un, neko nemainot, sistēmā tā turpināsies.

Pērn tika noslēgti 1282 līgumi par studiju kredīta izsniegšanu un 308 studējošā kredītlīgumi, bet, piemēram, 2009.gadā tie bija attiecīgi 4972 un 1661 kredītlīgumi.

"Valsts galvoto studiju kredītu apjoms pēdējos gados ļoti strauji samazinās un turpina samazināties. Skaidrs, ka sistēmā ir nepieciešami uzlabojumi, jo ļoti daudzi studenti šiem kredītiem nepiesakās - galvenokārt tāpēc, ka ir pārāk ilgs noformēšanas process, problemātiski atrast galvotāju privātpersonu," norādīja Balcers.

Viņš piebilda, ka no tiem studentiem, kuri pieteicās kredītam, studiju kredīts tika atteikts 9,4% gadījumu, bet studējošā kredīts 5,8% gadījumu. Biežākie atteikuma iemesli - studentam nebija prasībām atbilstoša galvotāja, tas bija vecāks par 64 gadiem vai tam bija nenokārtotas parādsaistības.

Aizvadītā gada beigās izsniegto studiju un studējošā kredītu portfelis veidoja ap 64 miljoniem eiro, kas ir visai pieticīgs rādītājs, salīdzinot, piemēram, ar patēriņa kredītu apjomu jauniešiem studiju vecumā, sacīja Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, "SEB bankas" valdes loceklis Kārlis Danēvičs.

"Saskaņā ar studentu aptaujas datiem 49,8% studenti savulaik ir izskatījuši studiju un studējošo kredītu kā līdzekli, ar kura palīdzību segt studiju vai ikdienas izmaksas. Tajā pašā laikā gandrīz puse no viņiem šim finanšu atbalsta veidam nav pat pieteikušies, tostarp tādēļ, ka nespēja atrast privāto galvotāju. Tas liecina par nepieciešamību uzlabot valsts galvoto studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, padarot to vienkāršāku un efektīvāku, lai augstākā izglītība Latvijā būtu pieejama ikvienam, kas vēlas to iegūt," sacīja Danēvičs.

Latvijas Studentu apvienības prezidente Justīne Širina informēja, ka 2018.gadā Latvijā bija vairāk nekā 80 000 studējošo, vairāk nekā 60% par studijām maksā. Širina norādīja, ka liela daļa studentu nevēlas ņemt kredītu, jo baidās, vai spēs to atdot. Tāpēc studenti labāk izvēlas iet strādāt un ap 50% studējošo arī strādā.

"Ar esošo kreditēšanas sistēmu studenti ir neapmierināti, arī bankas pēc esošajiem nosacījumiem vairs nevēlas kreditēt studentus. Jāmeklē veidi, kā sniegt atbalstu tiem, kas nespēj sevi paši nodrošināt, vai nevēlas paralēli pilna laika studijām strādāt," norādīja Širina.

"Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš informēja, ka viens no priekšlikumiem sistēmas uzlabošanai ir tāds, ka "Altum" uzņemas galvotāja lomu un garantēt studiju un studējošā kredītus portfeļgarantiju veidā.

Bērziņš informēja, ka pirmajā gadā šīm garantijām būtu nepieciešami 700 000 līdz 750 000 eiro valsts naudas, trīs gadu laikā portfeļgarantijas apjoms varētu sasniegt trīs miljonus eiro.

"Ar šo summu varētu nodrošināt, ka studentiem vairs nav nepieciešams galvotājs. Tādai sistēmai varētu būt sviras efekts, kad ar salīdzinoši nelielu valsts atbalstu tiek iekustināts daudz lielāks tirgus, līdzīgi kā tas bija ar mājokļu garantijām," skaidroja Bērziņš.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) diskusijā norādīja, ka izglītības tirgus apjoms Latvijā ir ap 160 miljoniem eiro, no tiem valdība dod 90 miljonus eiro, bet mācību nauda - ap 30 miljoniem eiro. Ašeradens uzsvēra, ka tirgus ir neliels, bet tam ir potenciāls augt, jo Tartu universitātes gada budžets vien ir 140 miljoni eiro.

"Mums ir jāveido zināšanu sabiedrība, līdz šim ir maz komunicēta zināšanu vērtība, maz skaidrots, cik ātri ātri sāk strādāt, vai strādā specialitātē, cik saņem. Arī kredīta mehānisms nestrādā, tāpēc tas ir jāmaina. Lielā mērā tas ir atkarīgs no tā, kā bankas pozicionēsies izglītības tirgū un kādus produktus piedāvās, bet arī valdībai ir jāiedibina kāds "palaišanas mehānisms", līdzīgi kā mājokļu tirgū," sacīja Ašeradens.

Arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Anita Muižniece piekrita, ka esošā sistēma vairs nefunkcionē, tāpēc jāmeklē risinājumi kā augstāko izglītību padarīt pieejamāku. "Iespējams, ka jādomā par to, lai augstāko izglītību piedāvātu nevis par katru cenu visiem, bet jāatrod arvien labāku un ilgtermiņā konkurētspējīgāku un dzīvotspējīgu risinājumu," sacīja Muižniece.

Balcers piebilda, ka bankas sākušas domāt, vai ir racionāli piedalīties esošajā studentu kreditēšanas sistēmā. "Krītot pieprasījumam, kādā brīdī vairs nav racionāli piedalīties. Sistēmas uzlabošanai būtu jādomā par lielāku procesa digitalizāciju, lai studiju vai studējošā kredītu varētu noformēt attālināti. Tāpat patlaban izsolē tiek izvēlēta viena banka, kas izsniedz šos kredītus. Varbūt jārīko tādas izsoles, lai šos kredītus var izsniegt vairākas bankas," sacīja Balcers.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis uzsvēra, ka augstākā izglītība joprojām darbojas postpadomiskā sistēmā nevis tirgus ekonomikā. "Jāsaprot, ka visas augstskolas konkurē globāli. Budžeta vietu skaits noteiktās programmās nemainās gadu no gada, taču neatbilstība pret darba tirgu jau ir kritiska, tādējādi paši bremzējam sistēmas attīstību. Studiju virziena izvēlē daudz lielāka lemšana jāpiešķir pašiem studentiem un to ģimenēm, bet politikas veidotājiem jābūt konsultatīvam orgānam," sacīja Rostovskis.

Ašeradens piebilda, ka patlaban studijas bieži vien atražo to pašu, ko pirms daudziem gadiem un universitātes studentam nedod pietiekami daudz zināšanu, lai tas pārceltos uz nākamo produktivitātes līmeni. Arī Muižniece un Širina piekrita, ka nevar tikai kreditēt studējošos un nenovirzīt tos uz valsts tautsaimniecībā svarīgām jomām, tāpēc ir jāskatās, pēc kādiem kritērijiem piešķir budžeta vietas - vai pēc vēsturiskiem kritērijiem, vai tur, kur tautsaimniecībai svarīgāk.

Danevičs sacīja, ka studiju un studējošā kredīts ir arī uzticēšanās jautājums un nobriedušā sabiedrībā pats students ir sava kredīta garants, kuram nav vajadzīgs galvotājs.

Širina piebilda, ka sistēmas uzlabošanai nepieciešams mainīt gan kredīta piešķiršanas ātrumu, gan tā griestus. Tāpat būtu jāmaina kredīta atmaksas nosacījumi, piemēram, bakalaurs varētu nesākt atmaksāt kredītu uzreiz pēc bakalaura grāda iegūšanas, ja vēl vēlas studēt un iegūt maģistra grādu. Tāpat kredīta piešķiršanas nosacījumos būtu nepieciešams atļaut studentam mainīt studiju programmas pirmajā kursā, norādīja Širina.

"Tad, ja galvojums tiktu aizstāts ar "Altum" portfeļgarantiju, tas ļautu nodrošināt ātru procesu un ar maziem resursiem varētu panākt lielāku efektu. Tāpat procesam būtu jābūt maksimāli digitalizētam, attālinātam un jādod studentam iespēja izvēlēties banku. Tas veicinātu konkurenci starp bankām, arī kredītu pieejamību," piebilda Balcers.

Uz augšu