Kamēr Igaunijā un Lietuvā jau ilgāku laiku darbojas dzērienu iepakojumu depozīta sistēma, Latvijā par to norisinās kaismīgas diskusijas. Vides aizstāvji pauž, ka šāda sistēma ir nepieciešama arī Latvijā, tikām tirgotāji iestājas stingri pret. Lai noskaidrotu, kā šāda sistēma darbojas dzīvē, portāls TVNET devās braucienā uz Igauniju, kur klātienē iepazinās ar depozīta sistēmas aizkulisēm.
Kā depozīta sistēmu redz Igaunijas patērētāji?
Kopumā Igaunijā pastāv piecu dažādu formātu iepakojumu nodošanas veidi. Viens no izplatītākajiem ir atsevišķa ēka lielveikala autostāvvietas teritorijā. Portālam TVNET bija iespēja viesoties viena no Pērnavas lielveikalu teritorijā, kur atrodas taras nodošanas punkts jeb “taromāts”.
Tas šeit izvietots atsevišķā ēkā, un tajā var ērti nodot izlietotās pudeles, ievietojot tās taras automātā. Tā darbības princips ir vienkāršs – nododot pudeles un metāla bundžas ar atbilstošu marķējumu un svītru kodu, tiek aprēķināta kopējā summa, ko patērētājs var saņemt atpakaļ – vai nu kā čeku, lai saņemtu atlaidi konkrētajā veikalā, vai arī ziedot to labdarībai. Par katru iepakojumu ir iespējams iegūt 10 centus – tieši tikpat veikalā ir jāpiemaksā par iepakojumu, pērkot dzērienu.
“Pirms 14 gadiem, kad sistēma Igaunijā sāka darboties, galvenais vēstījums sabiedrībai bija: “Atgūsti savu naudu!” Tomēr tagad Igaunijas depozītsistēmas galvenais vēstījums sabiedrībai ir mainījies par to, kas notiek ar iepakojumu pēc tam, kad tas nonāk depozīta sistēmā, vai arī vienkārši tiek izmests dabā. Visi tagad novērtē to, ka iepakojumi ir vērtība,” stāsta Igaunijas depozītsistēmas organizācijas “Eesti Pandipakend” bijušais vadītājs Rauno Rāls.